Dana un Otrā pasaule

Viola uz mirkli apklusa, turpretī pārējie, veltīdami gudrajai sievietei nepacietīgus skatienus, mudināja viņu turpināt.

-    Jūs man stāstījāt, viņa ņēmās skaidrot, ka dze­jolī, kas bija atrodams Lielajā purvā, bija jāmeklē meža sirds. Tā ir atrašanās vieta, kas ir izteikta mīklainā un netiešā veidā. Tāpat arī te. Sargātājs ir vietā, kur ir vis­lielākais attālums no krastiem, kā arī vislielākajā dzi­ļumā, jo tam ir jābūt pie ūdens stihijas. Tas izskaidro Suzuluru akmenī teikto, ka krasti ir tāli un dzelme ir pretinieks. Visticamāk, Sargātājs atrodas ezera pašā vidū, kur ir arī lielākais dziļums. Šo vietu sauc par Faraigo ieplaku.

-    Pat nosaukums ir, Nokss novīpsnāja.

-     Katrai gravai un uzkalnam ezerā ir doti nosauku­mi, bet, tā kā ezerā mīt daudz plēsīgu būtņu, tad izpētīt ezera dzelmi līdz pēdējam sīkumam mūždien ir bijis sarežģīti, Viola stāstīja, it kā būtu sapratusi Noksa teikto. Dana gan tam neticēja, taču šāda varbūtība viņai šķita komiska: "Bet ja nu? Tad jau viņa būtu dzirdējusi arī Noksa komentāru par to, ka viņa savādi ož."

-   Tik tālu ir skaidrs, turpināja Violas kundze. Ezera dzelmē, kur atrodas Sargātājs, ir arī plēsēji, kas alkst asiņu. Tomēr dzejolis noteikti nenorāda, ka tas būtu kāds radījums, ja vien ne dzelme pati.

-    Varbūt asinis šeit ir pieminētas pārnestā nozīmē, Dana gudroja. Drīzāk kā dzīvība, nevis asinis, jo man patiesi nav skaidrs, kā es nokļūšu šajā Faraigo ieplakā, neizlaižot garu.

-     Sarežģītākais variants ir laist tevi lejā ar speciālu aprīkojumu, kā, piemēram, mazu zemūdeni, vecā drūble piedāvāja risinājumu. Bet tas var traucēt uzde­vuma pildīšanā, jo mēs diemžēl nezinām, kas tieši sa­gaida tur, apakšā. Otrais variants ir doties dzelmē ar vienkāršu niršanas aprīkojumu. Bet tad rodas jautājums, cik ilgi tas viss ies un vai pietiks gaisa, jo pat maģija, kas ražo skābekli, nevar būt mūžīga — arī tā ietekmējas no apkārtējās vides spiediena, tāpēc dzelmē tās darbības laiks ir īsāks.

-    Tātad jebkurš no variantiem ir bīstams, iejaucās Prizmo. Bet kurš ir vislabākais? Argeklis izskatījās visai noraizējies, un viņš jau nu būtu pēdējais, kas vēlē­tos redzēt Danu riskējam ar dzīvību.

-    Noteikti, ka niršana ar iespējami mazāku aprīkoju­mu, Viola atbildēja. Tas atvieglotu kustības, kā ari tādējādi būtu iespējams saņemt palīdzību no dzīvnieku valsts. Strēlnieku ezera sardze, kas rūpējas gan par drūbļu drošību ezerā, gan arī par tā tīrību, kārtību un dabiskās vides saglabāšanu, ir pieradinājusi vairākus forus, kas palīdz darbā. Domāju, ka ir iespējams sarunāt, lai fori Danu pēc iespējas ātrāk nogādā uz dzelmi, tādējādi ietaupot laiku un skābekli. Tāpat foru sabiedrībā meite­nei turpceļā nevajadzētu uztraukties, ka uzbruks kādi ūdens iemītnieki, jo fori noteikti nav iecienīti kā barība citiem. Vēl arī šie dzīvnieki ir samērā draudzīgi, tāpēc tev ar tiem nevajadzētu būt problēmām, Viola piebilda, skatīdamās uz Danu.

-    Turpceļā man palīdz fori, bet tālāk man jātiek galā pašai. Tad man rodas jautājums — kā es varēšu izlasīt nākamo tekstu pie ieejas? Vai tad Nokss varēs doties man līdzi?

-    Paldies, ka atgādināji! Viola pamāja ar galvu. Pie manis ir nonākusi informācija, ka šeit dzīvojošajai soli tautai ir ziņas par to, kas ir rakstīts šajā otrajā tekstā. Ja mēs spriežam loģiski, tas nekādā veidā nebūtu iespē­jams, ja vien šis uzraksts nebūtu uz sauszemes. Acīm­redzot ieeja, kas parasti ved pie Sargātāja, šajā gadījumā ir viss ezers. Tāpēc, pirms tu nirsti ezerā, mums ir jāap­meklē Soli ciems.

Tas visiem šķita gana saprātīgi, turklāt viņi bija arī vienisprātis, ka tālāka spriešana par varbūtējiem šķēršļiem un briesmām maz ko dos, kamēr viņi nebūs iepazinušies ar otro tekstu. Norunājuši, ka pie kentauriem dosies nākamajā dienā desmitos, viņi devās uz muzeja izeju. Tur Prizmo, Dana un Nokss atvadījās no Violas kundzes un pēc mirkļa trijotne jau atkal atradās pilsētas burzmā.

Vispirms viņi sameklēja kādu restorānu, kur ieturēt vakariņas, bet pēc tam devās uz vietu, kur Prizmo jau priekšlaicīgi bija noīrējis istabiņu vienai naktij. Tā bija viesnīca, kas atradās nelielā, nomaļā ielā, un tās iz­kārtne vēstīja, ka šo iestādi tautā pazīst kā "Fregati". Interjers bija iekārtots ar jūras motīviem, turklāt vies­nīcā bija arī kafejnīca, kas izrādījās izslavēta ar savām jūras veltēm.

-    Tu esi atradis visai piemērotu vietu. Mēs dodamies meklēt Ūdens Sargātāju un nu apmetamies ar kuģnie­cību saistītā viesnīcā, Dana smējās, kad Prizmo, paņē­mis numuriņa atslēgas, devās pa kāpnēm un rādīja ceļu uz trešo stāvu, kur atradās istaba.

-     Tici man, tas nebija tīšām, Prizmo atbildēja un pievienojās meitenes smiekliem.