Dana un Otrā pasaule

Vārgi pacēlusi galvu, meitene paskatījās uz savai­noto kāju. Garām sadīrātajam hidrotērpam vēl tecēja tumšas tērcītes, krāsojot smiltis sarkanas. Arī nazis, kas vēl joprojām atradās viņas stīvajā rokā, bija sarkans. Pacēlusi skatienu augstāk, Dana ieraudzīja arī zilgano zirgu, taču nedz laivu, ar kuru viņa bija devusies šajā ekspedīcijā, nedz tās braucējus nekur nemanīja.

-     Piedod, bet šis sāpēs, atkal skanēja sievietes balss. Inde ir sākusi izplatīties pa visu ķermeni, tāpēc tas būs sarežģītāk.

Ko īsti šī sieviete ar viņu darīja, to meitene neievēroja, bet to, ka tas tik tiešām ir kaut kas sāpīgs, to Dana pamanīja jau pavisam drīz. Ķermenī ieplūda svelošas sāpes, kas ātri pieņēmās spēkā, un pēc mirkļa meitene jau raustījās sāpēs. Rudmate ar visu spēku sažņaudza dūres, lai spētu paciest griezējus un plēsējus, kas bija sākuši plosīt viņas miesu un nu strauji deldēja meitenes spē­kus. Kad jau šķita, ka ilgāk viņa to vairs nespēs izturēt, sāpes tikpat ātri, kā bija uzradušās, piepeši ari pazuda. Meitenes augums atvieglojumā atslāba, un sažņaugtās dūres atlaidās. Vienīgi dullums galvā vēl palika un ne­mitējās. Tas pletās arvien lielāks un lielāks, līdz Uguns zemes sarkanās debesis sagriezās kājām gaisā, un rud­mates galva noslīga smiltīs…

Dana juta, ka mostas. Pasaulē, kas ilgi bija klusējusi, atgriezās skaņas un krāsas. Bija dzirdams vējš un koku šalkas. Paverot acis, viņu apžilbināja spoža gaisma.

Saule.

Galvā dīvaini dunēja. Cerot, ka tas palīdzēs, meitene pielika pierei plaukstu. Tad vārgi pieslējās sēdus.

-    Cik reižu var atkārtoties viens un tas pats sapnis? meitene nodomāja.

Pavērusi acis plašāk, viņa ieraudzīja, ka atrodas pie meža — pie visai neparasta meža. Atšķirībā no ierasta­jiem Latvijas skuju un lapu kokiem, šie izskatījās pēc tādiem kā tropiskajos džungļos. Dana paskatījās augšup. Bija gaišs, bet sauli nekur neredzēja.

-    Kur, pie velna, esmu nonākusi? viņa iesaucās.

Nekādas atbildes. Pēdējais, ko rudmate atcerējās,

bija… pikniks ar vecākiem un savādais, zaļais radījums, kas velk viņu ezera dzelmē. Pēc tam — tukšums…

saturs

Dana un Otrā pasaule

januto………………………………………

Pazemes gaiteņos………………….

Nekad nav miera……………………

Pilnīgs bezsakars………………….

Kas var būt labāks par šo!

Otrā pasaule………………………….

Uzbrukums……………………………..

Raktuves………………………………….

Tikai sapnis!…………………………….

Nākamais dzejolis……………….

Pa straumei…………………………..

Turpinājums "Apakšzemes leģendu" 3. grāmatā "Dana un Atminu ēnas"