Dana un Otrā pasaule

Tikko abi izgāja pa istabiņas durvīm, teju nākamajā brīdī viņi jau bija pamanīti un ziņkārīgu argekļu ielenkti. Sākās klaigāšana, ka Dana ar Noksu ir atpakaļ, un, protams, drīz klāt bija arī Prizmo, prašņājot, vai abiem viss kārtībā un vai nav nekādu ievainojumu. Lai arī pēc Pūķu kalna gaiteņa iegrūšanas Dana bija jutusies šaus­mīgi, tomēr tie izrādījās tikai sasitumi vai skrambas, tā ka neko dzīvībai bīstamu viņa Prizmo parādīt nevarēja. Taču Prizmo tik lēti mierā nelikās, un, rūpēs par abiem Sargātāju modinātājiem, viņus tūliņ aizstūma uz ēdnīcu ieturēt spēcinošu maltīti.

-     Tu taču esi kļuvusi gluži kaulaina. Vai tad es tev neiedevu līdzi provīziju? Dana dzirdēja Līnas balsi cauri pūlim, no kura viena daļa nerimās prašņāt, kā tad gājis, vai maz izdevies un tā joprojām, bet otra daļa, kas jau kaut ko bija uzzinājusi, tikmēr dzirdēto skaļi apsprieda savā starpā.

-    Nu, tad tā. Ja jau esmu atgriezusies dzīva, tad ziniet, ka man ir izdevies atmodināt jau otro Sargātāju, Dana, beidzot tikusi pie vārda, iesāka un par šiem vārdiem neviļus sajutās lepna. Tad viņa argekļiem atkārtoja to pašu, ko jau bija stāstījusi Hapitoram, tikai šoreiz plašāk, jo daudzi klātesošie gribēja zināt katru sīkumu, pat vai­rāk nekā Hapitors.

Vienlaikus mielojoties un atbildot uz daudzajiem jau­tājumiem, kurus joprojām nerimās uzdot ziņkārīgie argekļi, ēdnīcā pagāja teju visa diena. Tā kā iepriekšējās dienas bija bijušas stresa pilnas un bez lielām atpūtas iespējām, tad nogurums uzmācās ātri, un Dana nolēma iet uz istabiņu laicīgāk nekā citkārt. Miegu gan meitene īsti neizbaudīja, tāpēc ka, tikko apgūlusies, viņa bija spiesta atkal mosties, jo nākamā diena jau bija klāt. "Nu, ja laiks tā turpinās skriet, tad divi gadi, kas man ir doti, paies nemanot," viņa, sēžot gultā, sprieda un nosvītroja vēl vienu no kvadrātiņiem savā divu gadu kalendārā. Šī bija jau trīsdesmit septītā Apakšzemē pavadītā diena.

Nolikusi kalendāru uz galdiņa, Dana sajuta, kā Nokss gultas galā sagrozās. Meitene nebija dzirdējusi, pa kuru laiku vakar kofots, kas nebija gājis gulēt tik agri kā viņa, bija ienācis istabā. Tagad viņš saldi gulēja, par pārējo pasauli neliekoties ne zinis.

Dana izgāja no istabas un devās uz ēdnīcu, pa ceļam sasveicinoties ar visiem, kas padeva labu rītu. Šodien viņa bija ļoti labā noskaņojumā, lepnums un apmieri­nātība par padarīto burtiski līda pa ausīm ārā.

-     Labrīt, Dana! Kā šodien jūties? Kur Nokss? to teica Atijs, kas bija iepriecināts atkal redzēt meiteni.

-     Paldies, labi, Dana atteica un pasmaidīja. Zēns apsēdās viņai blakus. Nokss vēl guļ, bet, kad apjautīs, ka uz galdiem ir ēdiens, ilgi nespēs palikt gultā. Kur ir Kini?

-    Viņa ir savā istabā. Kopš Dolonas pazušanas ir gluži sadrūmusi.

-     Ak, jā, Danas labā oma saplaka. Viņa vēl nav atradusies?

-     Nē, nav, tumšmatainais zēns atteica, un sadrūma gan viņš, gan pārējie, kas atradās tuvumā un bija dzirdē­juši šo sarunu. Pēc mirkļa Atijs tomēr mazliet atžirga. Bet, runājot par ēdieniem, pēc četrām dienām būs Ēdienu svētki. Pagājušogad es nebiju, jo mamma piesprieda mājas arestu par to, ka virtuvē biju apgāzis pāris katlus ar zupu. Karstu zupu. Bet gadu pirms tam bija pamatīga drūzmēšanās. Kā jau katru gadu, ja tur ir kādi svētki.

-    Ēdienu svētki? Kas tajos notiek? Kaut kādi pasākumi?

-     Dažādas pavāru sacensības. Gan oficiālas, gan ne­oficiālas. Dažādas. Sākot ar uzkodām, beidzot ar kāzu kliņģeriem. Arī dažādu dzērienu tur netrūkst. Ir eksperi­mentētāju stūrītis, ir arī paraugdemonstrējumi, iespēja mācīties uz vietas. Dienas beigās konkursu uzvarētāji iegūst balvas. Sasummējot balvas, tiek noskaidrots, kurš kļuvis par Gada labāko pavāru. Tas ir liels gods. Ja pareizi atceros, tad bija arī balva par šausmīgāko ēdienu. Tādu balvu gan neviens negribētu dabūt. Prizmo pirms ļoti daudz gadiem tādu saņēma.

-     Nopietni? Dana iesaucās un pārsteigti palūkojās uz Atiju. "Vai tad Prizmo ir tik slikts pavārs? Tās zupiņas, ko ceļojot ar viņu sanāca ēst, nemaz nebija šausmī­gas," viņa prātoja.

-    Jā, bet tas jau bija sen. Un tikai vienreiz. Tagad viņš varen nopūlas, lai saņemtu kādu atzinīgu balvu. Arī šobrīd viņš ir tajos kursos. Jācer, ka viņam šogad veiksies labāk. Pagājušogad viņš bija ļoti sašutis, ka neizdevās nevienā uzdevumā uzvarēt. Toties Līna ieguva balvu par labāko rīsu ēdienu un pīrādziņiem. Tomēr, lai kļūtu par Gada pavāru, ir jāiegūst vismaz septiņas nominācijas.

-     Skaidrs, Dana pamāja ar galvu un sāka pētīt, ko lai ēd brokastīs. Izvēlējusies debesmannu ar pienu, viņa jautāja:

-    Tur ir arī atvēlēta vieta degustēšanai? Lai nomēģi­nātu dažus ēdienus.

-     Jā, protams. Bet, ja tu esi žūrijā, tad tev ir iespēja ēst visu. īpašā atļauja.

-     Ha! Es jau zinu, par ko Nokss vēlētos strādāt, ja vien nebūtu kofots, Dana pasmējās.

-     Jūs kaut ko par mani runājat? ievaicājās Nokss, kas nule bija ieradies ēdnīcā — labi izgulējies un ari krietni izbadējies kā jau vienmēr.

-    Mēs runājam par Ēdienu svētkiem, Dana paskaid­roja.