Ziemeļblāzma Triloģijas tumŠĀs matĒrijas pirmā daļa

-     Un kā jūs domājat to noskaidrot? Koulteres kundze jautāja. Nē, pagaidiet, nesakiet neko. Lūdzu, saprotiet, doktor Kūper, ne jau aiz ļauna prāta es jūs kritizēju. Mums jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem. Tā bija neiedomājama paviršība saslēgt abus trauksmes zvanus vienā ķēdē. Tas tūlīt pat jāizlabo. Varbūt jūsu izmeklēšanā iesaistīt tatāru apsardzes komandieri? Es gan neuzstāju. Starp citu, kur ugunsgrēka trauksmes bridi bija tatāri? Vai par to jus esat padomājuši?

-    Jā, esam, nogurušā balsi atbildēja kāds vīrs. — Sardze bija savos posteņos, ik vīrs. Viņiem ir precīzas atskaites.

-    Esmu pārliecināta, ka jūs perfekti pildāt savus pienākumus, — Koulteres kundze teica. Nu ko lai saka. Ļoti žēl. Bet pagaidam par to pietiks. Pastāstiet par jauno separatoru.

Lirai pārskrēja šausmu drebuļi. Tas varēja nozīmēt tikai vienu.

-   Ak, ārsts atviegloti nopūtās, jo saruna pievērsās kam citam, ir panākts ievērojams progress. Ar pirmo modeli nebija izslēgta iespēja, ka pacients var nomirt no šoka, bet tagad ir sperts ievērojams solis uz priekšu.

-   Skrēlingi to darīja ar rokām un labāk par mums, teica kāds vīrs, kas vēl līdz šim nebija runājis.

-   Prakse gadsimtu garumā, otrs iebilda.

-    Bet sākumā vispār vienīgais separācijas veids bija atraušana, — teica galvenais runātājs, lai cik nomā­coši tas bija pieaugušajiem operatoriem. Ja jūs atce­raties, mēs bijām spiesti atlaist diezgan daudzus viņu nervu stāvokļa dēļ. Bet pirmais lielais sasniegums bija Meištates magnētiskā skalpeļa pielietojums ar anes­tēziju. Mēs varējām samazināt operatīvā šoka letalitāti līdz pieciem procentiem un pat mazāk.

-   Un jaunais instruments? Koulteres kundze jautāja.

Lira sāka trīcēt. Asinis viņai saskrēja galvā, un Pan­teleimons spieda savu sermuliņa ķermenīti pie viņas sāniem un čukstēja: Kuš, Lira, viņi to nedarīs mēs viņiem neļausim…

-   Jā, interesanti, ka uz jaunās metodes ceļa mūs uz­vedināja paša lorda Ezriela atklājums. Viņš atklāja, ka mangāna un titāna sakausējumam piemīt spēja izolēt ķermeni no dēmona. Starp citu, kas ir ar lordu Ezrielu?

-     Jūs varbūt neesat dzirdējis, Koulteres kundze teica. — Lordam Ezrielam draud nāvessods. Viņu ievie­toja Svalbārā ar nosacījumu, ka viņš pilnībā atteiksies no saviem filozofiskajiem pētījumiem. Diemžēl lords Ezriels pamanījās sadabūt grāmatas un materiālus un savus ķecerīgos pētījumus ir attīstījis līdz tādam līmenim, ka vienkārši ir bīstami viņu atstāt dzīvu. Lai nu kā, Konsistorija Disciplinārā tiesa ir izvirzījusi jautājumu par nāvessodu, un, spriežot pēc visa, tas tiks izpildīts. Tātad, doktor, jūsu jaunais instruments kā tas darbojas?

-    Ak tā nāvessods, jūs sakāt? Augstais Dievs… Man žēl. Jaunais instruments. Mēs pētām, kas notiek ar pacientu separācijas laikā, kad viņš ir pie samaņas, un tur, protams, nevar iztikt bez Meištates procedūras. Tāpēc mēs esam izgatavojuši sava veida giljotīnu, var sacīt. Tās asmens ir izgatavots no mangāna un titāna sakausējuma. Bērns tiek ievietots boksā nelielā ka­bīnē no tāda paša materiāla sakausējuma -, bet dē­mons līdzīgā boksā, kas savienots ar to. Kamēr viņi ir blakus, saikne, protams, paliek. Tad tiek nolaists as­mens, kas momentāni pārgriež saikni. Un tad viņi kļūst par divām atsevišķām vienībām.

-    Man tas jāredz, Koulteres kundze teica. Drīz, es ceru. Bet tagad es esmu nogurusi. Laikam jādodas pie miera. Rīt es vēlos apskatīt visus bērnus. Gan jau noskaidrosim, kas tur bija ar tām durvīm.

Atskanēja krēslu grūdieni, pieklājības frāzes, un durvis aizvērās. Tad Lira izdzirdēja, ka palikušie atkal apsēžas un turpina sarunu, tikai klusāk.

-   Ar ko nodarbojas lords Ezriels?

-    Man liekas, ka viņam ir pavisam citi uzskati par Putekļiem. Tur tā lieta. Saprotiet, tā ir tīrā ķecerība, un Konsistorija Disciplinārā tiesa nevar pieļaut citu interpretāciju, kā vien apstiprināto variantu. Turklāt viņš grib eksperimentēt…

-   Eksperimentēt? Ar Putekļiem?

-   Kuš! Ne tik skaļi…

-   Kā jūs domājat: vai viņa par mums iesniegs nelab­vēlīgu ziņojumu?

-    Nē, nē. Man šķiet, ka jūs ar viņu ļoti labi tikāt galā.

-   Mani uztrauc viņas attieksme…

-   Jūs domājat: ne jau filozofiskā?

-   Tieši tā. Personiskā interese. Man nepatīk lietot šo vārdu, bet tas ir kaut kāds vamplrisms.

-   Mazliet par skaļu teikts.

-   Bet atcerieties pirmos eksperimentus, kad viņa tā gribēja redzēt, kā tos atdala…

Lira nespēja noturēties viņai izlauzās kluss klie­dziens, meitene sarāvās un nodrebēja, un viņas kāja atsitās pret stabu.

-   Kas tur bija?

-   Griestos…

-Ātri!

Atskanēja krēslu bīdīšanas, skrejošu soļu un galda grūšanas trokšņi. Lira mēģināja rāpties prom, bet tur bija ļoti šaurs, un meitene nepaguva parāpties ne pāris metru, kad tieši blakus pēkšņi pacēlās panelis un viņā lūkojās pārsteigta virieša seja. Tā bija tik tuvu, ka varēja izskaitīt visus viņa ūsu matiņus. Vīrietis bija tikpat nobijies kā viņa, tomēr spēja brīvi kustēties un, iebāzis roku caurumā, saķēra meiteni aiz rokas.

-   Bērns!

-   Nelaidiet viņu vaļā!