Ziemeļblāzma Triloģijas tumŠĀs matĒrijas pirmā daļa

-   Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Pirmkārt jau, ra­ganas nav vienotas. Mūsu vidu valda viedokļu atšķi­rība. Otrkārt, lorda Ezriela tilts atstās iespaidu uz karu, kas pašlaik notiek starp dažām raganām un daudziem citiem spēkiem, daži no kuriem nāk no garu pasaules. Īpašumtiesības uz šo tiltu, ja tāds vispār būs, dāvās lielu varu. Treškārt, Serafinas Pekkalas klans mans klans vēl nav nevienā aliansē, kaut arī uz mums tiek izdarīts liels spiediens, lai mēs nostātos vienā vai otrā pusē. Saproti, šie ir lielās politikas jautājumi, tāpēc uz tiem nav tik vienkārši atbildēt.

-   Un kā ar lāčiem? — Lira jautāja. Kurā pusē ir viņi?

-    Viņi kalpo visiem, kas vien maksā. Lāčiem nav nekādas intereses par šiem jautājumiem; viņiem nav dēmonu, viņus neinteresē cilvēku problēmas. Vismaz līdz šim tā bija, bet esam dzirdējuši, ka viņu jaunais karalis gatavojas mainīt līdzšinējo kārtību… Katrā gadījumā, Putekļu mednieki ir samaksājuši lāčiem, lai tie iesloga lordu Ezrielu, un tie viņu turēs cietoksni līdz pēdējai asins lāsītei pēdējā dzīvā lāča ķermenī.

-    Bet ne jau visi lāči! Lira protestēja. Ir viens lācis, kurš nemaz nav Svalbārā. Viņš ir izstumtais, un viņš grib doties mums līdzi.

Zoss vēlreiz raidīja caururbjošu skatienu Liras vir­zienā. Šoreiz meitene juta dēmona atturīgo interesi.

Ferders Korems neveikli pamīņājās, tad teica: Redzi, bērns, domāju, ka diezin vai lācis nāks. Mēs jau dzir­dējām, ka viņš tur atrodas piespiedu darbos, viņš nav brīvs, kā mēs domājām, viņš izcieš sodu. Kamēr lāci ne­atbrīvos, viņš nevar nākt mums līdzi, ar bruņām vai bez, un arī tās viņš nekad nedabūs atpakaļ.

-    Bet lācis teica, ka viņu piemānīja! Piedzirdīja un nozaga ieročus!

-    Mēs dzirdējām citādu stāstu, teica Džons Fā. Mums teica, ka viņš ir bīstams nelietis.

-    Ja… Lirai aizrāvās elpa, viņa no uztraukuma tikko spēja parunāt, ja reiz aletiometrs kaut ko rāda, tad es zinu, ka tā ir taisnība. Es uzdevumu jautājumu un saņēmu atbildi: jā, lācis teica taisnību, viņi to pie­mānīja, un melo viņi, nevis lācis. Es ticu viņam, lord Fā! Ferder Korēm, jūs ari lāci redzējāt, un jūs taču viņam ticat, vai ne?

-   Man liekas, ka jā, bērns. Es gan neesmu tik pār­liecināts kā tu.

-   Bet no kā gan viņi baidās? Vai viņi domā, ka, tikko lācis būs apbruņots, viņš staigās apkārt, slepkavodams cilvēkus? Viņš jau tagad varētu nogalināt dučiem!

-   Viņš jau to ir darījis, Džons Fā atbildēja. Nu, ja ne dučus, tad dažus gan. Kad lācim pirmoreiz atņēma ieročus, viņš satrakojās un devās tos meklēt. Viņš ielau­zās policijas iecirknī, bankā un nez kur vēl, un vismaz divi cilvēki tika nogalināti. Vienīgais iemesls, kāpēc viņi lāci nenošāva, ir dzīvnieka izcilā prasme darboties ar dzelžiem; viņi gribēja viņu izmantot kā strādnieku.

-   Par vergu! Lira aizsvilās. Viņiem nav tādu tiesību!

-    Lai kā arī tur būtu, viņi varēja to nošaut par cil­vēku slepkavībām, bet tas netika izdarīts. Un viņi pielika lāci pie darba pilsētas labā, līdz tas būs izpircis savu vainu un samaksājis sāpju naudu.

-   Džon, Ferders Korems teica, es nezinu, kā tev šķiet, bet esmu pārliecināts, ka viņi nekad neatdos lācim viņa bruņas. Jo ilgāk šie viņu tur turēs, jo dus­mīgāks viņš būs, bruņas atgūstot.

-   Bet, ja mēs atdabūsim lāča ieročus, viņš nāks mums līdzi un nekad vairs viņus neapgrūtinās, Lira teica. Es apsolu, lord Fā.

-   Un kā gan mēs to varam izdarīt?

-   Es zinu, kur tie ir!

Iestājās klusums, un visi trīs pamanīja, ka raganas dēmons skatās uz Liru. Visi pagriezās pret zosi, arī visi viņu dēmoni, kas līdz šim bija ievērojuši vislielāko pieklājību un pazemīgi novērsuši savas acis no šī izcilā radījuma, kas bija ieradies šeit bez sava saimnieka.

-    Tu nebūsi pārsteigta, Lira, zoss ierunājās, ja teikšu, ka aletiometrs ir otrs iemesls, kāpēc raganas par tevi interesējas. Mūsu konsuls mūs informēja par jūsu šīrīta vizīti. Droši vien arī Dr. Lanseliuss jums pastāstīja par lāci.

-   Jā, tā bija, teica Džons Fā. Lira kopā ar Ferderu Koremu šodien bija pie viņa aprunāties. Es uz­drošinos teikt, ka Lirai ir taisnība, tomēr, pārkāpjot šo ļaužu likumus, mēs nonāksim naidā ar tiem, bet mūsu mērķis ir nokļūt tai Bolvangarā, ar lāci vai bez viņa.

-   Ak, bet tu neesi viņu redzējis, Džon, Ferders Ko­rems teica. Un es ticu tev, Lira. Varbūt mēs varam par lāci parūpēties. No viņa daudz kas var būt atkarīgs.

-   Kā jums šķiet, kungs? Džons Fā jautāja raganas dēmonam.

-   Mums ar lāčiem bijusi maza darīšana. Viņu vēlmes mums ir kaut kas tikpat svešs kā viņiem mūsējās. Ja šis lācis ir izstumtais, uz viņu varbūt var mazāk paļauties, nekā liekas. Jums pašiem jāizlemj.

-   Mēs to arī darīsim, cieši noteica Džons Fā. Bet tagad, kungs, vai varat mums izstāstīt, kā no šejienes nokļūt Bolvangarā?