Ziemeļblāzma Triloģijas tumŠĀs matĒrijas pirmā daļa

-   Tie nāk no debesīm. Daži saka, ka Putekļi vienmēr tur ir bijuši, citi -, ka tagad krīt. Bet skaidri zināms ir viens: kad cilvēki par tiem izdzird, viņus pārņem lielas bailes un nekas nespēj viņus apturēt, lai uzzinātu, kas Putekļi ir. Bet raganas tie neinteresē.

-   Un kur tagad ir šie Putekļu meklētāji?

-    Četru dienu gājienā no šejienes uz ziemeļaustru­miem, vietā, ko sauc par Bolvangaru. Mūsu klanam nav noslēgta vienošanās ar viņiem, un, pildot senu mūsu pienākumu pret jums, Ferder Korēm, esmu ieradies, lai parādītu jums ceļu pie šiem Putekļu medniekiem.

Ferders Korems pasmaidīja, un Džons Fā sajūsmā sasita rokas.

-   Liels paldies jums, kungs, viņš teica zosij. Bet sakiet man tā: vai jūs zināt kaut ko vairāk par šiem Putekļu medniekiem? Ko viņi tur tajā Bolvangarā dara?

-    Viņi tur ir sabūvējuši metāla un betona ēkas, kā ari dažas apakšzemes kameras. Viņi dedzina kokogļu spirtu, kura ievešana tiem izmaksā dārgi. Mēs nezi­nām, ar ko viņi nodarbojas, bet gaisā ap tiem vairāku kilometru rādiusā virmo naids un bailes. Raganas jūt to, ko cilvēki nevar sajust. Ari dzīvnieki vairās no šīs vietas. Tur nelido putni, ir izzuduši lemingi un lapsas. Tāpēc arī tāds nosaukums: Bolvangara, ļaunuma lauki. Viņi paši to dēvē citādi, par Staciju. Bet visiem citiem tā ir Bolvangara.

-   Un kā viņiem ir ar apsardzi?

-    Viņus apsargā ar šautenēm bruņots ziemeļtatāru vads. Zaldāti ir labi, tikai bez prakses, jo, kopš no­metne ir uzcelta, neviens tai nav uzbrucis. Turklāt ap­metni apjož drāšu žogs, kam ir magnētisks spēks. Var­būt ir vēl ari citi aizsardzības līdzekļi, par kuriem mēs nezinām, jo, kā jau es teicu, mūs tas neinteresē.

Lirai ļoti gribējās uzdot kādu jautājumu, un dēmonszoss to zināja, tāpēc palūkojās uz viņu, it kā dodams atļauju.

-   Kāpēc raganas runā par mani? meitene jautāja.

-   Tas ir saistīts ar tavu tēvu, ar to, ko viņš zina par citām pasaulēm, dēmons atbildēja.

Teiktais pārsteidza visus trīs. Lira palūkojās uz Ferderu Koremu, kas atbildēja ar mazliet apmulsušu skatienu, tad uz Džonu Fā, kura sejā varēja manīt bažas.

-   Citām pasaulēm? viņš teica. Atvainojiet, kungs, bet kas tās varētu būt par citām pasaulēm? Vai jūs domājat zvaigznes?

-   Tiešām ne.

-   Vai garu pasauli? jautāja Ferders Korems.

-   Arī to ne.

-   Tā ir tā pilsēta Aurorā? — Lira prasīja. Tā ir, vai ne?

Zoss svarīgi pagrieza galvu uz viņas pusi. Tai bija

melnas acis, ap tām tievi loki debeszilā krāsā, un ska­tiens bija ciešs.

-   Jā, viņa atbildēja. Raganas par citām pasaulēm ir zinājušas jau tūkstošiem gadu. Dažreiz tās var redzēt arī ziemeļblāzmā. Viņas nepavisam nepieder šim Visumam; pat vistālākās zvaigznes ir no šī izpla­tījuma, bet blāzma parāda pavisam citu Visumu. Ne pārāk tālu no mums, bet saplūdušu ar šo. Šeit, uz šī klāja, ir miljoniem citu pasauļu, kas cita par citu neko nenojauš…

Zoss plaši izplēta spārnus, tad atkal tos sakļāva.

-   Lūk, dēmons teica, es tikko saskāros ar desmi­tiem miljonu citu pasauļu, bet tās par to neko nenojauta. Šīs pasaules ir tik tuvu kā mūsu sirdspuksti, bet mēs tās nevaram sataustīt vai sadzirdēt citādi kā vien ziemeļ­blāzmā.

-   Un kāpēc tā? Ferders Korems jautāja.

-Auroras uzlādētajām daļiņām piemīt spēja padarīt

šīs pasaules matēriju caurspīdīgu, tāpēc mēs īsu brīdi varam redzēt tai cauri. Raganas to vienmēr ir zinā­jušas, tikai mēs reti runājam par to.

-   Mans tēvs tam tic, Lira teica. Es zinu, jo dzir­dēju viņu to sakām un redzēju, ka viņš rāda Auroras fotogrāfijas.

-    Vai tam ir kāds sakars ar Putekļiem? jautāja Džons Fā.

-    Kas to lai zina? dēmons-zoss teica. Es varu pateikt vienīgi to, ka Putekļu mednieki baidās no tiem kā no visnāvīgākās indes. Tāpēc jau viņi ieslodzīja lordu Ezrielu.

-   Bet kāpēc? Lira vaicāja.

-   Viņi domā, ka viņš kaut kā grib izmantot Putekļus, lai izveidotu tiltu starp šo pasauli un to, kas ir aiz Auroras.

Lirai noreiba galva. Tad viņa izdzirdēja, ka Ferders Korems vaicā: Un vai tā ir?

-    Jā, atbildēja dēmons-zoss. Putekļu mednieki netic, ka viņš to var, jo pirmām kārtām šie domā, ka viņš ir traks, ticēdams kaut kādām citām pasaulēm. Bet tā ir taisnība: tieši tāds ir lorda Ezriela nodoms. Viņš ir ļoti ietekmīga persona, tāpēc viņi baidījās, ka lords Ezriels var izjaukt pašu plānus; tad nu šie noslēdza vienošanos ar bruņotajiem lāčiem, lai tie sagrābj un iesloga viņu Svalbāras cietoksni, nost no ceļa. Klīst runas, ka Pu­tekļu mednieki palīdzējuši jaunajam lāču karalim ieņemt troni tā esot bijusi daļa no vienošanās.

Lira jautāja: Vai raganas ir ar mieru, ka viņš veido šādu tiltu? Vai viņas ir mana tēva pusē vai pret viņu?