Ziemeļblāzma Triloģijas tumŠĀs matĒrijas pirmā daļa

-    Nu, varbūt tu gribi, lai viņu izdod, bet varbūt arī ne, Džons Fā turpināja. Bet, ja kādam no jums ir vajadzīgi iemesli, lai paveiktu labu darbu, ņemiet vērā, lūk, ko. Šī meitene nav neviena cita kā lorda Ezriela meita. Ja kāds to ir aizmirsis, es atgādināšu, ka tieši lords Ezriels aizstāvēja ģiptiešus pret turkiem un izglāba dzīvību Semam Brekmenam. Tas bija lords Ezriels, kas ģiptiešiem piešķīra tiesības brīvi pārvie­toties pa kanāliem caur viņa īpašumiem. Tas bija lords Ezriels, kas, mums par lielu ieguvumu, parlamentā anulēja ūdensceļu rēķinu. Tas bija lords Ezriels, kas piecdesmit trešajā gadā nakti un dienu cīnījās ar plūdiem un divreiz lēca ūdenī, lai izglābtu pusaudžus Rūdi un Nelliju Kupmenus. Vai jau esat to aizmirsuši? Kauns, kauns, kauns!

Un tagad tas pats lords Ezriels tiek turēts ieslodzīts vistālākajā, aukstākajā, tumšākajā no mežonīgajiem nostūriem — Svalbāras cietoksnī. Vai man jums vēl jā­stāsta, kas par radījumiem viņu apsargā? Bet mūsu ziņā ir viņa mazā meitiņa, un Reimonds van Gerits grib atdot viņu varas iestādēm, lai uz brīdi gūtu mieru un klusumu. Vai tā ir, Reimond? Piecelies un atbildi!

Bet Reimonds van Gerits jau bija iegrimis krēslā nekas uz pasaules nespētu viņu piecelt. Zāli pāršalca protestējoši čuksti, un Lira sajuta, kāds kauns pašlaik vīrieti droši vien pārņēmis, bet meiteni pašu pildīja lepnums par savu drosmīgo tēvu.

Džons Fā novērsās un pagriezās pret kādu citu vīru uz paaugstinājuma.

Nikolas Roukbij, es tev uzdodu nofraktēt kuģi un uzņemties tā vadību, kad būsim devušies ceļā. Ādam Stefanski, es vēlos, lai tu uzņemtos atbildību par iero­čiem, munīciju un kaujas darbību. Rodžer van Popei, tu būsi atbildīgs par visu pārējo, sākot no pārtikas krāju­miem un beidzot ar ziemeļu klimatam piemērotu ap­ģērbu. Saimon Hartman, tu būsi materiālo vērtību uz­glabātājs un atbildīgs par mūsu zelta krājumu gudru izlietošanu. Bendžamin de Raiter, tu vadīsi izlūkošanu. Mums jānoskaidro kaut kas nozīmīgs, un es tevi ieceļu par galveno šai jomā. Ziņojumus nodosi Ferderam Ko­remam. Maikl Kancona, tavs pienākums būs koordinēt mūsu četru līderu darbību. Tu ziņosi man un gadījumā, ja es miršu, stāsies manā vietā un pārņemsi vadību.

Tātad esmu sadalījis pienākumus, kā to paredz mūsu tradīcijas. Ja kāds nav ar to apmierināts, ir tiesīgs brīvi izteikties.

Pēc brīža piecēlās kāda sieviete.

-    Lord Fā, vai jūs šai ekspedīcijā ņemsiet līdzi arī sievietes, kas varētu rūpēties par bērniem, kad tie būs atrasti?

-    Nē, Nela. Mums jau tā būs maz vietas. Un bēr­niem, ko mēs atbrīvosim, pie mums vienalga būs labāk nekā tur, kur viņi ir patlaban.

-    Bet ja atklājas, pieņemsim, ka bērnus nav iespē­jams atbrīvot bez sieviešu palīdzības, kas pārģērbušās par sardzēm, auklēm un tamlīdzīgi?

-    Jā, par to gan es neesmu padomājis, piebilda Džons Fā. To mēs rūpīgāk izrunāsim apspriežu telpā, es tev apsolu.

Viņa apsēdās, bet piecēlās kāds vīrs.

Lord Fā, es dzirdēju jus teicāt, ka lords Ezriels ir saņemts ciet. Vai jūsu plānos ietilpst viņa atbrīvo­šana? Ja tas tā ir un viņš ir to lāču varā, kā, man šķiet, jūs teicāt, būs vajadzīgs vairāk nekā simts septiņdes­mit vīru. Un, neraugoties uz visu, ko lords Ezriels ir darījis mūsu labā, es tomēr neesmu pārliecināts, vai mums vajadzētu nest tādu upuri.

-    Adrian Braks, tev taisnība. Es biju domājis, ka mums vienkārši jātur acis un ausis vaļā un rūpīgi jā­vāc informācija, kad būsim ziemeļos. Varbūt mēs varē­sim kaut ko darīt viņa labā, bet varbūt arī ne, taču vari man ticēt man uzticētie ļaudis un zelts jebkurā ga­dījumā netiks izmantoti citiem mērķiem, kā vienīgi bērnu meklēšanai un pārvešanai mājās.

Piecēlās vēl kāda sieviete.

-    Lord Fā, mēs nezinām, ko tie Gobleri dara ar mūsu bērniem. Mēs visi esam dzirdējuši šausminošas baumas un nostāstus. Esam dzirdējuši, ka bērniem nav galvu, ka viņi ir pārgriezti uz pusēm un pēc tam sašūti, un kaut ko pārāk šausmīgu, lai to šeit pieminētu. Man patiesi žēl kādu apbēdināt, bet mēs visi esam dzirdējuši šos stāstus, un es vēlos to nest atklātībā. Tāpēc, lord Fā, ja jūs sastapsieties ar kaut ko tik briesmīgu, es ceru, ka tas tiks atriebts bez žēlastības. Es ceru, ka žēlsirdīgas domas un mīksta sirds neatturēs jūsu roku no cirtiena, spēcīga cirtiena, kas satrieks pīšļos šo necilvēcīgo ļau­numu. Esmu pārliecināta, ka tā domā arī visas pārējās mātes, kam Gobleri atņēmuši viņu lolojumus.

Kad sieviete apsēdās, atskanēja skaļa, atzinīga mur­doņa. Visā zālē tika piekrītoši māts ar galvu.

Džons Fā nogaidīja, līdz iestājas klusums, un teica: