Ziemeļblāzma Triloģijas tumŠĀs matĒrijas pirmā daļa

-    Jā. Tiesa, viņas dēmons bija ielīdis manā istabā. Un esmu pārliecināta, ka viņš to atrada.

-    Skaidrs. Tad nu tā, Lira, nezinu, vai mēs jebkad uzzināsim visu patiesību, es varu tikai izteikt minē­jumus. Lords Ezriels bija uzdevis direktoram uzņem­ties atbildību par tevi un nelaist tavu māti tev tuvumā. Un to viņš arī darīja kādus desmit gadus vai ilgāk. Tad Koulteres kundzes draugi no Baznīcas palīdzēja viņai nodibināt šo Ziedojumu padomi. Kādiem mērķiem, — nav zināms, bet katrā gadījumā viņa ir tikpat ietek­mīga persona kā lords Ezriels. Abi tavi vecāki ir no šīs pasaules varenajiem, abi godkārīgi, un Džordanas ko­ledžas direktoram jābalansē starp viņiem abiem.

Bet direktoram ir ļoti daudz pienākumu. Viņam pir­mām kārtām jāatbild par koledžu un tās mācību darbu. Ja viņš jūt, ka tas ir apdraudēts, viņam jāveic attiecīgi pasākumi. Bet Baznīcai pēdējā laikā, Lira, ir aizvien lielāka ietekme. Tai ir gan tāda padome, gan šāda padome, klīst baumas par Inkvizīcijas tiesas atjauno­šanu nedod Dievs! Un direktors ir spiests lavierēt starp visiem šiem spēkiem. Džordanas koledžai jāno­stājas Baznīcas pusē, citādi tā neizdzīvos.

Otra direktora rūpe esi tu, mans bērns. Bērnijs Johansens to vienmēr ir zinājis. Džordanas koledžas di­rektors un pārējie mācībspēki tevi mīlēja kā savu bērnu. Viņi darītu visu, lai tu būtu drošībā, un ne tikai tāpēc, ka bija to apsolījuši lordam Ezrielam, bet pēc pašu vēlēšanās. Tāpēc, ja direktors tevi atdeva Koul­teres kundzei, kaut gan bija solījis lordam Ezrielam to nedarīt, viņš, spriežot pēc visa, būs nolēmis, ka tur tev būs drošāk nekā koledžā. Lordu Ezrielu viņš droši vien mēģināja noindēt tāpēc, ka domāja: tas, ko dara lords Ezriels, rada briesmas viņiem visiem un varbūt arī mums, varbūt pat visai pasaulei. Man liekas, ka direk­toram bija jāizdara izvēle starp šausmīgiem lēmu­miem. Lai ko viņš arī izlemtu, ļaunums ir neizbēgams, bet, ja izvēle būs pareiza, tas būs mazāks nekā nepa­reiza lēmuma pieņemšanas gadījumā. Lai Dievs mani pasargā no tādas izvēles!

Un, kad direktoram nācās tevi sūtīt prom, viņš iede­va tev simbolu nolasīšanas ierīci un piekodināja to rū­pīgi slēpt. Nevaru saprast, kāpēc viņš tev to deva, jo tu taču nemāki ar to rīkoties. Man nav ne jausmas, kas viņam bija prātā.

-    Direktors teica, ka tēvocis Ezriels sen atpakaļ uz­dāvinājis šo aletiometru Džordanas koledžai, teica Lira, mēģinādama atcerēties ko vairāk. Viņš gribēja teikt vēl kaut ko, bet tad pie durvīm klauvēja, un viņš pārtrauca savu sakāmo. Varbūt direktors gribēja teikt, lai es slēpju aletiometru ari no lorda Ezriela.

-   Vai tieši otrādi, Džons Fā piezīmēja.

-   Ko jūs gribat teikt, Džon? Ferders Korems jautāja.

-    Varbūt direktors gribēja, lai Lira nodod to lordam Ezrielam kā kompensāciju par to, ka viņš mēģinājis viņu noindēt. Varbūt direktors bija sapratis, ka ne jau lords Ezriels ir bīstams. Vai ari domāja, ka lords Ez­riels spēs nolasīt šīs ierīces gudrības un atteiksies no sava mērķa. Ja lords Ezriels tiek turēts ieslodzījumā, iespējams, aletiometrs palīdzēs viņu atbrīvot. Tu, Lira, labāk ņem to pie sevis un labi noslēp. Ja jau līdz šim tev neviens aletiometru nav atņēmis, tad man nebūs jābaidās par to ari turpmāk. Bet var pienākt laiks, kad mums šī ierīce būs vajadzīga, un domāju, ka tad mēs viņu tev palūgsim.

Ferders Korems ietina to samta audumā un pastū­ma meitenei pāri galdam. Lirai bija daudz uzdodamu jautājumu, bet meitene pēkšņi sakautrējās no šī va­renā vīra ar mazajām ačtelēm, kas no krunkainās sejas lūkojās tik stingri un laipni.

Tomēr kaut ko viņai noteikti vajadzēja pajautāt.

-   Kas bija tā ģiptiete, kas mani auklēja?

-   Tā, protams, bija Billija Kostas māte. Viņa tev to nav teikusi, jo es neļāvu, bet viņa zina, par ko mēs šeit runājam, tāpēc tagad tas vairs nav noslēpums.

Tagad ej pie viņas. Tev ir daudz vielas pārdomām, mans bērns. Pēc trim dienām atkal būs sanāksme, un mēs visu apspriedīsim. Uzvedies labi. Arlabunakti, Lira!

-Arlabunakti, lord Fā. Arlabunakti, Ferder Korēm, meitene pieklājīgi novēlēja un, piespiedusi aletiometru pie krūtīm, otrā rokā nesa Panteleimonu.

8 Vilšanās

Lirai nācās pierast pie jaunumiem par savu dzīvi, un tas nevarēja notikt vienā dienā. Uzzināt, ka lords Ez­riels ir viņas tēvs, bija kas viens, bet samierināties ar to, ka Koulteres kundze ir viņas māte, nebija nemaz tik viegli. Pirms kādiem diviem mēnešiem meitene par to, protams, būtu priecājusies, bet tagad šis fakts viņu mulsināja.

Bet, kā jau tas Lirai bija raksturīgi, ilgi lauzīt galvu par kaut ko viņa nebija spējīga, jo vajadzēja taču izpētīt Purvu apkārtni un iepazīties ar daudzajiem ģiptiešu bērniem. Nepagāja ne trīs dienas, kad meitene jau meistarīgi (kā pašai šķita) prata vadīt laivu, un ap Liru pulcējās bērnu bari, klausīdamies stāstos par viņas ievērojamo tēvu, ko tik netaisnīgi ieslodzījuši cietoksnī.