Ziemeļblāzma Triloģijas tumŠĀs matĒrijas pirmā daļa

-   Nē. Protams, ne. Tāpēc jau viņiem to vajadzēja da­rīt, slēpjoties tālu ziemeļos, tumsā un slepenībā. Tāpēc Baznīcai bija izdevīgi, ka visu vadīja tāds cilvēks kā tava māte. Kurš gan neuzticētos tik pievilcīgai, komunikablai, jaukai un gudrai sievietei? Bet, tā kā viss šis pasākums bija noslēpumains un nelegāls, Ma­ģistērijs jebkurā laikā varēja no viņas novērsties, ja tas būtu nepieciešams.

-   Bet kuram ienāca prātā šī ideja atšķelt?

-   Viņai. Viņa saprata, ka, iespējams, pastāv saistība starp šiem abiem procesiem, kas notiek pusaudžu ve­cumā starp dēmonu izmaiņām un to, ka sāk nosēsties Putekļi. Iespējams, ja dēmonu atdalītu no ķermeņa, mēs vairs nekad nebūtu pakļauti Putekļiem iedzim­tajam grēkam. Jautājums bija, vai ir iespējams atdalīt dēmonu no ķermeņa, nenogalinot cilvēku. Bet viņa ir daudz ceļojusi un daudz ko redzējusi. Piemēram, bijusi Āfrikā. Afrikāņiem ir paņēmiens, kā radīt vergu, ko sauc par zombiju. Tam nav savas gribas; viņš strādās dienu un nakti, nekad nebēgs prom un ne par ko ne­žēlosies. Viņš ir kā dzīvs mironis…

-   Tas ir cilvēks bez dēmona!

-    Tieši tā. Un tā viņa atklāja, ka dēmonu ir iespē­jams atdalīt.

-    Un… Tonijs Kosta man stāstīja par šausmīgajiem radījumiem, ko viņš sastapis ziemeļu mežos. Iespē­jams, tie varētu būt kaut kas līdzīgs.

-   Tieši tā. Vārdu sakot, Galvenā Ziedojumu padome tika dibināta, pamatojoties uz šo ideju, kā ari uz Baz­nīcas dogmu apsēstību ar iedzimto grēku.

Lorda Ezriela dēmons saspicēja ausis, un vīrietis uz­lika roku uz tā skaistās galvas.

-   Kad viņi atšķēla dēmonu, notika vēl kaut kas, viņš turpināja. Bet viņi to nepamanīja. Enerģētiskā saikne, kas ķermeni savieno ar tā dēmonu, ir neiedomājami spēcīga. Pēc grieziena izdarīšanas visa šī enerģija ātrāk par sekundi izkliedējas. Viņi par to neiedomājās uz­skatīja, ka tas ir šoks, niknums vai garīgā vardarbība, un pieradināja sevi to uztvert bezkaislīgi. Tāpēc ne­novērtēja, ko šī enerģija varētu panākt un kā to varētu izmantot…

Lira nespēja mierīgi nosēdēt. Viņa piecēlās un, pie­gājusi pie loga, neko neredzošām acīm lūkojās bezgalī­gajā, drūmajā tumsā. Cik viņi bija cietsirdīgi! Lai cik svarīgi bija noskaidrot patiesību par iedzimto grēku, tas, kā viņi izrīkojās ar Toniju Makariosu un pārējiem, bija pārāk nežēlīgi. To nekas nevarēja attaisnot.

-   Bet ko darījāt jūs? — meitene jautāja. Vai arī jūs griezāt?

-    Mani interesē pavisam kas cits. Es uzskatu, ka Ziedojumu padomes pētījumi nav pietiekami dziļi. Es gribu noskaidrot pašu Putekļu izcelsmi.

-   Izcelsmi? Kur tad tie rodas?

-   Citā pasaulē, ko mēs redzam caur Auroru.

Lira pagriezās pret tēvu. Viņš bija atlaidies krēslā, mierīgs un varens, viņa acis kvēloja kā dēmonam. Mei­tene viņu nemīlēja, viņa nespēja uzticēties viņam, bet cienīt cienīja, apbrīnoja šo ekstravaganto greznību, kādu tēvs bija spējis radīt ap sevi šai pamestajā no­stūrī, un viņa varenās ambīcijas.

-   Kas tad ir šī cita pasaule? meitene jautāja.

-   Viena no neskaitāmām paralēlajām pasaulēm. Ra­ganas par tām zina jau gadsimtiem ilgi, bet pirmie teologi, kas to pierādīja matemātiski, tika izslēgti no Baznīcas pirms piecdesmit vai vairāk gadiem. Un tomēr tā ir patiesība, to nav iespējams noliegt.

Bet nevienam neienāca prātā, ka ir iespējams nokļūt no vienas pasaules citā. Mēs domājām, ka tas ir pret pastāvošajiem likumiem. Nu, mēs kļūdījāmies, bet iemācījāmies saskatīt pasauli tur, augšā. Ja jau gaisma var tur nokļūt, ari mēs varam. Un mums jāiemācās to saskatīt, Lira, tieši tāpat, kā tu iemācījies nolasīt ale­tiometru.

Tā pasaule un visas citas pasaules radās varbūtības rezultātā. Piemēram, kad tu met monētu, tā var krist uz vienas puses vai otras, un mēs nezinām, uz kuras, pirms monēta nav sasniegusi zemi. Ja tā nokrīt ar labo pusi uz augšu, varbūtība, ka uz augšu varētu būt kreisā puse, atkrīt. Bet līdz tam brīdim iespējami bija abi varianti.

Bet otrā pasaulē nokrīt kreisā puse. Un, kad tas no­tiek, divas pasaules savienojas. Es izmantoju šo piemēru ar monētu, lai tev būtu skaidrāks. Būtībā šīs iespējas un to zudums elementārdaļiņu līmenī notiek tieši tādā pašā veidā: vienubrīd ir iespējami vairāki varianti, nākamajā realizējas tikai viens no tiem, bet pārējie vairs neeksistē. Pārējās pasaules realizējas kaut kur citur.

Es gribu doties uz to pasauli aiz Auroras, lords Ez­riels teica, jo domāju, ka no turienes uz šo pasauli nāk visi Putekļi. Tu redzēji tos diapozitīvus, ko es rādīju zinātniekiem koledžas atpūtas telpā. Tu redzēji, ka Putekļi uz šo pasauli nāk no Auroras. Tu pati redzēji šo pilsētu. Ja gaisma spēj šķērsot plaisu starp pasaulēm, ja Putekļi to var, ja mēs varam redzēt šo pilsētu, tad mēs varam uzcelt tiltu uz turieni un tikt tam pāri. Tam ir nepieciešama milzīga enerģija. Bet es to varu paveikt. Kaut kur tur ir radušies Putekļi, nāve, grēks, nelaimes, iznīcība. Cilvēki grib iznīcināt visu, ko tie redz, Lira. Tas ir iedzimtais grēks, un es gribu to iznīcināt. Nāvei būs beigas.

-   Tāpēc viņi jūs šeit ieslodzīja?

-   Jā. Viņi ir nobijušies. Un tam ir iemesls.