Ziemeļblāzma Triloģijas tumŠĀs matĒrijas pirmā daļa

-   Tu pati man teici, ka viņš vienkārši izpilda Džona Fā pavēles. Ja tu grasies kļūt sentimentāla, es netē­rēšu laiku ar tevi.

-   Tad ņemiet savu nolādēto aletiometru, un es dodos atpakaļ ar Joreku!

-   Uz kurieni?

-   Atpakaļ uz pili. Viņš pieveiks Koulteres kundzi un Ziedojumu padomi, kad tie ieradīsies. Ja viņš zaudē, arī es miršu, man vienalga. Ja viņš uzvarēs, mēs aizsūtīsim pēc Lī Skorsbija un es aizlidošu prom viņa balonā…

-   Kas ir Lī Skorsbijs?

-   Aeronauts. Viņš atveda mūs uz šejieni, un tad noti­ka avārija. Lūdzu, te ir aletiometrs. Tas ir lietošanas kārtībā.

Lords Ezriels nepakustējās, tāpēc meitene nolika to uz kamīna misiņa dzegas.

-   Vēl man jums jāsaka, ka Koulteres kundze ir ceļā uz Svalbāru, un, tiklīdz viņa uzzinās, kas noticis ar Jofuru Raknisonu, viņa dosies šurp. Koulteres kundze lido ar dirižabli, kurā ir karavīru vienība, un viņai ir Maģistērija dota pavēle nogalināt mūs visus.

-   Viņi līdz šejienei netiks, viņš cieti noteica.

Lords bija tik mierīgs un atslābināts, ka meitene

nedaudz atmaiga.

-   To jūs nezināt, viņa nepārliecinoši iebilda.

-   Zinu gan.

-   Vai jums ir cits aletiometrs?

-    Lai to saprastu, aletiometrs nav vajadzīgs. Tagad es gribu dzirdēt par tavu ceļojumu uz šejieni, Lira. Sāc no paša sākuma. Izstāsti man visu.

Tā viņa arī darīja. Meitene sāka ar savu paslēpšanos atpūtas telpā, tad stāstīja par to, kā Gobleri nolaupīja Rodžeru, tad par laiku kopā ar Koulteres kundzi un visu pārējo, kas bija noticis.

Tas bija garš stāsts, un, kad Lira bija beigusi runāt, viņa vēl piebilda: Ir vēl kaut kas, ko es vēlos zināt, un, cik saprotu, man ir tiesības to zināt, tāpat kā to, kas es īstenībā esmu. Tā kā jūs man to nebijāt pateicis, tad vismaz tas jums man jāpasaka. Tātad: kas ir Putekļi? Un kāpēc visi no tiem baidās?

Lords Ezriels palūkojās meitenē ar tādu skatienu, it kā apsvērdams, vai viņa sapratīs, ko viņš tagad teiks. Lira nodomāja, ka līdz šim lords Ezriels viņu nav ņēmis nopietni visu laiku izturējies vienīgi kā pieaugušais, kas mīļi pārmet bērnam tā nerātnības. Bet tagad šķita, ka viņš uzskata meitene ir gatava saprast.

-    Putekļi ir tas, kas liek aletiometram darboties, viņš teica.

-Ā… Man jau tā likās! Bet kas vēl? Kā viņi par to uz­zināja?

-   Savā ziņā Baznīca to zināja jau sen. Viņi sprediķoja par Putekļiem jau gadsimtiem ilgi, tikai sauca tos citādi.

Bet pirms dažiem gadiem kāds maskavietis vārdā Boriss Mihailovičs Rusakovs atklāja jauna veida ele­mentārdaļiņas. Tu taču esi dzirdējusi par elektroniem, fotoniem, neitroniem un tamlīdzīgi? Tās sauc par ele­mentārdaļiņām, jo sīkāk tās vairs nesadalās — elemen­tārdaļiņās nekā cita nav, ir tikai viņas pašas. Lūk, tātad ari šī jaunatklātā daļiņa bija elementārdaļiņa, vienīgi to bija ļoti grūti izmērīt, jo tā nereaģēja nevienā no zināmajiem veidiem. Visgrūtāk Rusakovam bija sa­prast, kāpēc šīs elementārdaļiņas koncentrējas ap cil­vēkiem, it kā pielīp viņiem. It sevišķi pieaugušajiem. Bērniem arī, bet daudz mazāk, kamēr viņu dēmoni vēl nav pieņēmuši pastāvīgu veidolu. Pusaudži Putekļus piesaista jau daudz spēcīgāk, un tie nosēžas uz viņiem tāpat kā uz pieaugušajiem.

Par visiem šāda veida atklājumiem ziņo Ženēvas Maģistērijs, jo tam ir sakars ar Baznīcas doktrīnām. Bet Rusakova atklājums bija tik neparasts un neti­cams, ka Konsistorija Disciplinārās tiesas inspektors Rusakovu turēja aizdomās par saistību ar sātaniska­jiem spēkiem. Viņš noorganizēja nešķīsto garu izdzī­šanu no laboratorijas, nopratināja Rusakovu saskaņā ar Inkvizīcijas likumiem, bet galu galā viņiem bija jāsamierinās ar faktu, ka Rusakovs nav melojis: Putekļi tiešām eksistē.

Tālāk bija jānoskaidro, kas tie ir. Un, ņemot vērā Baz­nīcas būtību, risinājums varēja būt tikai viens. Maģistērijs pieņēma lēmumu, ka Putekļi ir iedzimtā grēka fiziskais iemiesojums. Vai tu zini, ko nozīmē iedzimtais grēks?

Lira saviebās. It kā viņa atkal būtu Džordanas koledžā, kur viņu eksaminē par pa pusei zināmu vielu. It kā jā, — meitene teica.

Nē, tu nezini. Aizej pie plaukta blakus galdam un atnes man Bībeli.

Lira paklausīja un pasniedza smago, melno grāmatu tēvam.

-   Vai tu atceries stāstu par Ādamu un Ievu?

-    Protams, viņa teica. Viņi nedrīkstēja ēst aiz­liegto augli, bet čūska Ievu kārdināja, un viņa padevās kārdinājumam.

-   Un kas notika pēc tam?

-    Nuuuu… Viņus izdzina. Dievs viņus izdzina no dārza.

-    Dievs bija aizliedzis viņiem ēst šo augli, jo citādi tie mirtu. Atceries: dārzā viņi dzīvoja kaili, viņi bija kā bērni, viņu dēmoni varēja pārvērsties par jebko, par ko vien vēlējās. Bet notika, lūk, kas.

Lors Ezriels atšķīra Pirmās Mozus grāmatas trešo nodaļu un lasīja:

-    "Bet čūska bija visviltīgākā no visiem lauku zvē­riem, ko Dievs Tas Kungs bija radījis. Tā teica sievai: "Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā'?"

Sieva teica čūskai: "Mēs ēdam no koku augļiem dārzā, bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū, Dievs teicis: no tā jums nebūs ēst, nedz to aiztikt, citādi jūs mirsit."