Ziemeļblāzma Triloģijas tumŠĀs matĒrijas pirmā daļa

Tad čūska teica sievai: "Jūs mirt nemirsit, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvēr­sies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu."

Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acim un iekārojams, ka dara gudru. Un vina ņēma no tā augļiem un ēda, un deva ari savam virām, kas bija ar vinu, un viņš ēda.

Tad vinu abu acis tapa atvērtas, un vini redzēja sa­vus patiesos dēmonus un runāja ar tiem.

Bet, kad virs un sieva iepazina savus dēmonus, vini ieraudzīja sevi lielas pārmaiņas, jo lidz šim brīdim viņiem bija licies, ka ir tādi paši radījumi kā zemes un debesu būtnes un nav starp viņiem atšķirību.

Bet tagad tie redzēja atšķirību un iepazina labo un ļauno; un iepazina kaunu; vini sašuva vīģes lapas un izveidoja sev priekšautus, lai aizsegtu kailumu…"

Lords Ezriels aizvēra grāmatu.

-   Un tā pasaulē ienāca grēks, viņš teica, grēks, kauns un nāve. Tie radās bridi, kad Ādama un Ievas dēmoni ieguva veidolu.

-   Bet… Lira centās atrast pareizos vārdus. Bet tā taču nav taisnība, vai ne? Ne tāda patiesība kā ķīmija vai mehānika? Patiesībā taču tāda Ādama un Ievas ne­maz nebija, vai ne? Kensingtonas profesors man teica, ka tas esot kaut kas pasakai līdzīgs.

-     Kensingtonas stipendiju parasti piešķir brīvdo­mātājam viņa ziņā ir likt zinātniekiem apšaubīt savu ticību. Neko citu viņš nemaz nevar pateikt. Bet padomā par Ādamu un Ievu kā par iedomātu skaitli, kā kvadrāt­sakni no mīnus viens: tev nav nekādu konkrētu pierādījumu, ka šis skaitlis eksistē, bet, ja to iekļausi savos vienādojumos, tu vari veikt visdažādākos aprē­ķinus, kuri bez tā nebūtu iedomājami.

Katrā gadījumā Baznīca to ir mācījusi tūkstošiem gadu. Kad Rusakovs atklāja Putekļus, beidzot bija taustāmi pierādījumi tam, ka brīdī, kad nevainība pārvērtās pieredzē, kaut kas mainījās.

Starp citu, arī pats vārds "Putekļi" nāk no Bībeles. Sā­kumā tos dēvēja par Rusakova daļiņām, bet tad kāds bija norādījis uz interesantu pantu Pirmās Mozus grāmatas trešās nodaļas beigās, kur Dievs nolād Ādamu par to, ka tas kodis aizliegtajā auglī.

Viņš atkal atvēra Bībeli un norādīja Lirai attiecīgo Rakstu vietu. Meitene lasīja:

-   "Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, līdz kamēr tu atkal atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: jo tu esi pīšļi, un pie pīšļiem tev atkal būs atgriezties."

Lors Ezriels teica: — Baznīcas zinātniekiem šī panta skaidrošana vienmēr ir sagādājusi grūtības. Daži saka, ka jālasa nevis "pie pīšļiem tev atkal būs atgriezties", bet "tu būsi pakļauts pīšļiem", vēl citi, ka viss šis pants ir viena spēle ar vārdiem "zeme" un "puteklis" un ka patiesībā tas nozīmē, ka Dievs atzīst, ka arī viņa daba daļēji ir grēcīga. Tam neviens nepiekrīt. Bet vienotības arī nevar būt, jo teksts ir pārveidots. Tomēr bija žēl neizmantot tik izdevīgu Rakstu vietu, un tā daļiņas tika nosauktas par Putekļiem.

-   Un kā ar Gobleriem? Lira jautāja.

-     Galvenā Ziedojumu padome… Tavas mātes lau­ciņš. Tas bija ļoti gudri no viņas puses izmantot gadījumu un nostiprināt sev politisku aizmuguri, bet viņa, kā jau tu droši vien pamanīji, ir gudra sieviete. Maģistērijam ir izdevīgi ļaut savairoties dažādām poli­tiskām organizācijām. Tās var sarīdīt citu pret citu. Ja kādai no tām paveicas, viņi var izlikties, ka visu laiku ir to atbalstījuši, bet, ja tā neattaisno cerības, viņi var pasludināt, ka šī organizācija ir atkritēja un nekad nav bijusi legāla.

Redzi, tava māte vienmēr ir bijusi varaskāra. Vis­pirms viņa mēģināja tikt pie varas parastā ceļā, caur laulībām, bet tas viņai neizdevās, kā jau tu droši vien zini. Tad viņa pievērsās Baznīcai. Protams, viņa ne­varēja iet to ceļu, kas bija vaļā vīriešiem, kļūt par priesteri un tā tālāk -, bija vajadzīgs kāds nestandarta gājiens. Viņai vajadzēja noorganizēt savu privāto or­deni, veidot pašai savus ietekmes kanālus un gūt varu caur tiem. Tas bija veiksmīgs gājiens specializēties Putekļu jautājumā. Visi baidījās no tiem, neviens nezi­nāja, ko iesākt. Kad tava māte pieteicās vadīt pētīju­mus, Maģistērijs, ļoti atvieglots, atbalstīja viņu ar naudu un visiem iespējamiem līdzekļiem.

-    Bet viņi atšķēla… Lira nespēja to izteikt; vārdi iesprūda viņai rīklē. Jus taču zināt, ko viņi darīja! Kā Baznīca varēja pieļaut, ka viņi dara kaut ko tādu?

-   Bija jau precedents. Kaut kas līdzīgs bija noticis jau agrāk. Vai tu zini, ko nozīmē kastrācija? Tas nozīmē, ka zēnam noņem dzimumorgānus un viņš nekad nekļūst par vīrieti. Kastrātam visu mūžu saglabājās diskanta balss, un Baznīca to atbalstīja, jo Baznīcas mūzikā tāda ļoti noder. Daži kastrāti kļuva par slaveniem dziedātājiem, brīnišķīgiem aktieriem. Bet daudzi pārvērtās par res­niem, izvirtušiem pusvīriešiem. Daži nomira no pēcoperācijas komplikācijām. Bet, kā redzi, Baznīca pieļāva ideju par nelielu operāciju. Jo bija precedents. Un tagad tā būtu daudz higiēniskāka nekā ar vecajām metodēm, kad nebija ne anestēzijas, ne sterilu pārsēju vai pienācī­gas aprūpes. Salīdzinot tas būtu pat humāni.

-   Nē! Lira nikni protestēja. Nemaz ar' ne!