Ziemeļblāzma Triloģijas tumŠĀs matĒrijas pirmā daļa

-   Uzēd arī taukus, lācis teica, izrāva gabaliņu un pasniedza viņai. Roņa tauki garšoja kā putukrējums ar riekstiem. Rodžers šaubījās, bet arī pamēģināja. Viņi alkatīgi ēda, un jau pēc brīža Lira jutās pilnībā pamo­dusies un sāka atsilt.

Muti slaucīdama, viņa lūkojās apkārt, bet Joreku nekur neredzēja.

-   Joreks Bērnisons runā ar saviem padomniekiem, jaunais lācis teica. Viņš vēlas runāt ar tevi, kad tu būsi beigusi ēst. Seko man.

Viņš veda bērnus augšup pa nogāzi uz vietu, kur lāči bija sākuši celt sienu no ledus klučiem. Joreks sēdēja vecāku lāču vidū un piecēlās, lai sasveicinātos ar meiteni.

-    Lira Sudrabmēle, viņš teica. Nāc šurp, klau­sies, ko es uzzināju.

Viņš citiem lāčiem nepaskaidroja Liras klātbūtni, vai arī tie jau zināja par viņu. Lāči atbrīvoja meitenei vietu un izturējās pret viņu ar lielu godbijību, kā pret karalieni. Lira jutās neizmērojami lepna, sēžot blakus savam draugam Jorekam Bērnisonam zem Auroras žilbinošajām gaismām polārajās debesīs, un piedalījās lāču sarunā.

Izrādījās, ka Jofurs Raknisons pār lāčiem valdījis ar kaut kādu mistisku spēku. Daži lāči to izskaidroja ar Koulteres kundzes ietekmi viņa bija apciemojusi Jo­furu pirms Joreka izsūtīšanas un vedusi tam dažādas dāvanas. Joreks par to nebija zinājis.

-   Viņa atveda Jofuram kaut kādas zāles, kāds lācis stāstīja, ko viņš slepeni iebaroja Hjalmuram Hjalmursonam, un tas sevi pilnībā aizmirsa.

Lira aptvēra, ka Hjalmurs Hjalmursons bija tas lācis, ko Joreks bija nogalinājis un par to ticis izsūtīts. Tātad arī tas bija Koulteres kundzes pirksts! Bet bija vēl kaut kas.

-    Cilvēkiem ir likumi, kas aizliedz darīt to, ko viņa bija nodomājusi, bet Svalbārā cilvēku likumi nedarbo­jas. Viņa gribēja šeit atvērt vēl vienu staciju, līdzīgu kā Bolvangarā, tikai vēl briesmīgāku, un Jofurs bija gatavs viņai to atļaut pretēji visām lāču paražām; cil­vēki bija gan šeit viesojušies, gan atradās ieslodzījumā, bet nekad te nebija dzīvojuši vai strādājuši. Mazpamazām viņa gribēja iegūt neierobežotu varu pār Jofuru Raknisonu, bet viņš savukārt pār mums, līdz mēs būtu pārvērtušies par paklausīgiem radījumiem, kas staigā viņas priekšā uz pakaļkājām, un vienīgais mūsu pie­nākums būtu apsargāt to bezjēdzību, ko viņa taisījās šeit radīt…

To teica kāds vecs lācis. Viņa vārds bija Sjorens Eisarsons, viņš bija padomnieks un bija cietis Jofura Raknisona laikā.

-   Ko viņa tagad darīs, Lira? Joreks Bērnisons jau­tāja. Kad Koulteres kundze uzzinās par Jofura nāvi, kādi būs viņas tālākie plāni?

Lira izņēma aletiometru. Bija pārāk tumšs, lai kaut ko saskatītu, un Joreks deva pavēli atnest lāpu.

-    Kas notika ar misteru Skorsbiju? — Lira jautāja, kamēr viņi gaidīja lāpu. Un ar raganām?

-    Raganām uzbruka cits raganu klans. Nezinu, vai viņas bija bērnu dēmonu atšķēlēju sabiedrotās, bet liels to skaits patrulēja mūsu debesīs, un vētrā viņas uzbruka. Es neredzēju, kas notika ar Serafinu Pekkalu. Kas attiecas uz Lī Skorsbiju, pēc tam kad mēs ar zēnu izkritām, balons atkal pacēlās augšup, un viņš palika tur iekšā. Bet tavs simbolu rādītājs izskaidros, kas ar viņu ir noticis.

Kāds lācis atvilka kamanas, uz kurām atradās ogļu plītiņa, un iemeta tajā sveķainu zaru. Zars acumirklī uzliesmoja, un tā gaismā Lira pagrieza aletiometra rādītājus un pajautāja par Lī Skorsbija likteni.

Izrādījās, ka viņš joprojām atrodas gaisā un vējš viņu nes uz Novaja Zemļa pusi, ka klinšu ērgļi viņam neko nav nodarījuši un viņš ir atvairījis raganu klana uzbrukumu.

Lira to pastāstīja Jorekam, un lācis apmierināti pa­māja.

-   Ja jau Lī Skorsbijs ir gaisā, ar viņu viss būs kār­tībā, tas noteica. Un kā ar Koulteres kundzi?

Atbilde uz šo jautājumu bija sarežģītāka, rādītājs skrēja no viena simbola uz nākamo tādā secībā, ka Lira ilgu laiku lauzīja galvu. Lāči bija ieinteresēti, bet res­pektēja Joreku Bērnisonu, kurš pacietīgi gaidīja Liras atbildi. Meitene izmeta viņus no prāta un no jauna iegrima aletiometra nolasīšanas radītajā transā.

Visbeidzot simboli nostājās saprotamā skaidrojumā, bet atbilde nebija nekāda iepriecinošā.

-    Tas saka, ka viņa… Koulteres kundze zina par mūsu lidojumu uz šejieni un ir dabūjusi transporta dirižabli, kas aprīkots ar ložmetējiem, man liekas, ka tā, — un viņa pašlaik lido šurp, uz Svalbāru. Protams, viņa vēl nezina, ka Jofurs Raknisons ir sakauts, bet viņa drīz bus klāt, jo… Ak jā tāpēc, ka dažas raganas, kuras to uzzinās no klinšu ērgļiem, viņai to pastāstīs. Cik es saprotu, šeit visapkārt mums ir spiegi, Jorek. Viņa lidoja šurp… izlikdamās, ka palīdzēs Jofuram Raknisonam, bet patiesībā gatavojās atņemt tam varu ar tatāru karapūļu palīdzību. Tie dodas šurp pāri jūrai un būs klāt pēc pāris dienām.

Un, līdzko Koulteres kundze nokļūs vietā, kur ir ieslodzīts lords Ezriels, viņa liks to nogalināt. Jo… Nu man ir skaidrs! Agrāk es to nekādi nesapratu, Jorek!