Ziemeļblāzma Triloģijas tumŠĀs matĒrijas pirmā daļa

Lira atkal aizgāja uz tukšo istabu un konsultējās ar aletiometru, tad devās atpakaļ ar atbildi.

-   Viņa jums apsolīja, ka pierunās Maģistēriju Ženēvā dot atļauju jūsu kristībām, pat ja jums nav dēmona. Bet baidos, Jofur Raknison, ka viņa nav to izdarījusi, un, ja pavisam godīgi, es nedomāju, ka viņi jelkad dos tādu atļauju, ja jums nav dēmona. Domāju, ka Koulteres kundze to zināja un jums meloja. Gadījumā, ja es būtu jūsu dēmons, jūs varētu tikt kristīts, ja vien vēlētos, jo tad neviens nevarētu iebilst. Jūs to varētu pieprasīt, un viņiem nebūtu tiesību jūs noraidīt.

-   Jā… Taisnība. Tā viņa teica. Viss ir pilnīgi pareizi. Un viņa ir mani piekrāpusi? Es viņai uzticējos, bet viņa mani piekrāpa?

-   Jā, tā ir. Bet tagad tam vairs nav nozīmes. Piedo­diet, Jofur Raknison. Es ceru, ka nebūsiet dusmīgs, ja pateikšu jums, ka Joreks Bērnisons šobrīd ir tikai četru stundu gājiena attālumā no šejienes. Varbūt la­bāk pasakiet saviem sardzes lāčiem, lai neuzbrūk viņam, citādi tie to darīs. Ja jūs esat nodomājis cīnīties ar viņu, Joreks Bērnisons jāielaiž pilī.

-Jā…

-   Varbūt, kad viņš atnāks, man labāk būtu izlikties, ka joprojām esmu viņa dēmons, un teikt, ka apmaldījos vai kaut ko tamlīdzīgu. Viņš neko nezinās. Es notēlošu. Vai jūs teiksiet citiem lāčiem, ka es esmu Joreka Bērnisona dēmons un ka piederēšu jums, kad jūs viņu sakausiet?

-   Es nezinu… Kā man vajadzētu darīt?

-    Domāju, ka labāk nesakiet. Kad mēs būsim kopā, jūs un es, tad izdomāsim, kā darīt labāk. Tagad jums jāizskaidro lāčiem, kāpēc jūs cīnīsieties ar Joreku kā ar īstu lāci, nevis kā ar izstumto. Viņi to nesapratīs, tāpēc jums jāatrod ticams iemesls. Redzat, lāči jau vienalga darīs tā, kā jūs teiksiet, bet, ja viņi sapratīs iemeslu, viņi jūs vairāk cienīs.

-   Jā. Ko tad lai viņiem sakām?

-   Sakiet… lai jūsu karaliste būtu pilnīgā drošībā, jūs pats esat izsaucis Joreku Bērnisonu uz divkauju, un tas, kurš uzvarēs, valdīs pār lāčiem uz mūžīgiem laikiem. Saprotiet: ja viss tiks pasniegts tā, ka viņš atnācis šurp pēc jūsu prasības, nevis pats, tas atstās uz viņiem lielu iespaidu. Lāči padomās, ka jus varat viņu atsaukt šurp no jebkurienes. Viņi domās, ka jūs varat visu. -Jā…

Lielais lācis bija bezspēcīgs. Lira izjuta savu varu pār viņu gandrīz vai ar baudu, un, ja Panteleimons ne­būtu viņai stipri iekniebis rokā, atgādinot, kādās bries­mās viņi ir, meitene būtu zaudējusi mēra izjūtu.

Bet tad Lira atjēdzās, godbijīgi atkāpās un vēroja, kā lāči, paklausot Jofura satraukumā dotajiem norādīju­miem, gatavoja laukumu cīņai ar Joreku Bērnisonu. Tajā pašā laikā Joreks, neko par to nezinot, steidzās šurp, un meitene vēlējās, kaut varētu viņam paziņot, lai tas gatavojas uz cīņu cīņu uz dzīvību vai nāvi.

20 Bez žēlastības

Lāču cīņas bija pierasta lieta un noritēja pēc noteikta rituāla. Tomēr tādi gadījumi, kad viens lācis nogali­na otru, bija reti. Parasti tas notika nejauši vai tad, ja tika pārprasti pretinieka dotie signāli, kā tas bija Joreka Bērnisona gadījumā. Tādi gadījumi, kad viens lācis tīši nogalina otru, kā Jofurs savu tēvu, bija tiešām reti.

Bet gadījās arī tā, kad vienīgais strīda risinājums bija cīņa uz dzīvību vai nāvi. Šādiem gadījumiem bija paredzēta īpaša ceremonija.

Tiklīdz Jofurs uzzināja, ka Joreks Bērnisons tuvojas un būs cīņa, laukums tika slaucīts un līdzināts, no ugunsšahtām ieradās ieroču speciālisti, lai pārbaudītu Jofura bruņojumu. Tika apskatīta katra kniede, katrs savienojums, plāksnes tika nospodrinātas ar vissmal­kāko smilti. Tāda pati uzmanība tika veltīta viņa na­giem. Zeltīto klājumu noņēma, un katru piecpadsmit centimetru garo nagu uzasināja līdz nāvējoša dūriena asumam. Lira to visu vēroja ar pieaugošām šausmām, jo Jorekam Bērnisonam nebūs nekā tamlīdzīga; viņš būs soļojis pa ledainu ceļu gandrīz divdesmit četras stundas bez atpūtas un ēdiena; pēdējā sadursmē viņš varbūt pat ir ievainots. Un viņam nav ne jausmas, ka meitene ir noorganizējusi šādu cīņu. Vienbrīd, kad Jofurs Raknisons pārbaudīja savu nagu asumu uz tikko nogalināta valzirga, pārplēšot tā ādu kā papīru, un sava belziena spēku uz valzirga galvaskausa, pār­šķeļot to ar diviem triecieniem kā olu, Lira bija spiesta atvainoties Jofuram un doties vientulībā, lai kārtīgi izraudātos.

Pat Panteleimons, kas vienmēr prata viņu uzjautri­nāt, šoreiz nespēja pateikt neko iepriecinošu. Vienīgais, ko meitene varēja darīt, bija konsultēties ar aletiometru: tas ziņoja, ka lācis ir stundas gājiena attālumā un Lirai viņam jāuzticas. Instruments pat it kā pārmeta (to bija grūtāk saprast), ka viņa vienu un to pašu jautājumu ir uzdevusi divas reizes.