Pēdējais orks

Daligaru mēdz saukt par Dzeloņcūku, un šo iesauku pilsēta iemanto­jusi neskaitāmo draudīgo pīķu dēļ, kas iestiprināti tās aizsargmūros tūlīt zem dzeguļu rindas. Pīķi ir vērsti ieslīpi lejup, un to augšdaļa ir izdobta un izoderēta ar svina plāksnēm — tas tādēļ, lai uz iespējamo aplencēju kara­spēku pa šiem kokgabaliem trāpīgāk un, pašiem paliekot mūru aizsegā, varētu pludināt virsū visu, kas var aizdedzināt vai apdedzināt. Šos pīķus izgatavoja un mūros iestiprināja pēc sira Ardvina pavēles tolaik, kad pil­sēta bija atkarota orkiem, bet tie atkal to aplenca. Nakti pēc nakts pa dobajiem kokiem lejup gāzās kvēlojošas ogles, izzīmējot tumsā ugunīgas svītras — vienīgo gaismu, kas izkliedza cilvēku pasaulei vēsti par cīņu uz dzīvību un nāvi, kas ritēja pie Daligaras, jo tikai tur šī cīņa bija iespējama.

Daligaras armiju, dēliņ, veido divi atsevišķi, atšķirti un atšķirīgi kara­spēki. Pirmais ir īstais pilsētas karaspēks — tā sauktā smagā kavalērija un smagā infantērija, un gan vienā, gan otrā dien tikai daligarieši. Skaistā­kie zirgi un labākie zobeni ir paredzēti kavalērijai. Senos laikos smagajā kavalērijā cīnījās tikai aristokrāti, pats Daligaras grāfs un pilsētas dibi­nātāji. Mūsdienās to, kurš var kļūt par kavalēristu, spriežot pēc nopelniem, nosaka Tiesnesis.

—    Tas labi, tā noteikti ir taisnīgāk.

—   Nē, dēliņ. Tā tikai izklausās. Tu gribētu, lai visdrosmīgākie un vis­piemērotākie vīri tiek aicināti cīnīties tad, kad drausmīgā nepiecieša­mība nogalināt citus vairs nav novēršama, jo citādi nav iespējams izdzīvot. Nelolo ilūzijas, puika, nedomā, ka karš ir tikai varonība un slava. Tomēr reizēm bez karošanas iztikt nevar, un tad labāk lai karā iet tie, kuri spēj uzvarēt: labs karaspēks ir tas, kuru komandē vīri, kam piemīt visvairāk prāta un visvairāk ticības. Pagājušajos laikos tie bija seno dzimtu pēcnācēji: daži no tiem bija gudri, daži ne visai, gandrīz visi bija drosmīgi, retāk gadījās kāds gļēvulis, katrā ziņā viņi visi prata cīnīties, jo karamākslas apguva kopš agras bērnības. Uz pēctecības bal­stīta sistēma bija netaisnīga, taču tai piemita stabilitāte un zināma loģika. Taču tagad Daligarā nav nekā tamlīdzīga. Tagad seno dzimtu pēcnācēju vietā ir stājušies tie, kas nāk no Tiesnesim un Valdītājam tuvākajām ģimenēm, un netaisnīgums ir tikai vairojies, jo neviens neuzdrošinās neko iebilst. Agrāk vismaz bija atjauts ķēniņu apstrīdēt un vērtēt, un es varu tev galvot, ka ikviens, kurš allaž dzird tikai glaimīgus vārdus, kļūst sliktāks. Kā tu domā, vai tava mātes kundze varētu būt tik laipna un aizdot man adatu un diegu? Citādi manas bikses drīz izjuks. Kur es paliku? Tātad kavalērijas bruņiniekiem tiek drošākās bruņas, asākie zobeni, labākās āvas. Mazāk dižciltīgo ģimeņu dēli — es domāju ģime­nes, kuras pagātnē sauca par ne tik senām un kuras tagad ir tās, kas mazāk pieglaimojas Tiesnesim, — to dēli ir infantērijā jeb kājniekos. Te sudraba un zelta kniežu ir mazāk, tomēr bmņas un zobeni vēl ir kalti no laba tērauda. Par smagajiem kājniekiem viņus sauc, jo to bruņas un ieroči no tiesas ir smagi — tērauda svaru papildina vēl rotājumu zelts un sud­rabs. Tā ir viena armija. Bet otra ir algotņi. Par algotņiem viņus sauc tāpēc, ka viņi saņem algu, — viņiem par karošanu maksā.

—    Kā, vai tad tiem pirmajiem nemaksā?

—    Protams, nemaksā.

—   No kā tad viņi dzīvo?

—    Viņi jau tāpat ir bagāti. Un vēl klaušas, rente…

—    Kaš?

—   Nauda, ko viņi saņem tādā vai citādā veidā. Bet skrandaiņi kļūst par algotņiem. Tu varētu kļūt par algotni. Liela auguma drukns plika­dīda — tu atbilsti visām algotņa prasībām. Kā tu domā, vai tu nevarētu apjautāties, varbūt tava mātes kundze būtu ar mieru manas bikses salā­pīt? Es diez ko labi neprotu rīkoties ar adatu un diegu. Turklāt šķiet, ka ar diegu vien nepietiks. Laikam vajadzēs arī kādu ielāpu. Kā tu domā, vai tavai mātes kundzei nevarētu būt palicis pāri kāds auduma gabaliņš ielāpam? Tavās mājās nekas nepaliek pāri? Žēl gan. Kur es paliku?

Tātad algotņu karaspēka uzdevums ir sargāt ne tikai Daligaras grā­fisti, bet ari visu Cilvēku zemi līdz pat Zināmo zemju robežām — tas nozīmē, ka viņi sargā arī Varilas klajieni, Šķelto kalnu, Augstgardes un Kastaņaras plakankalnes.

—    Varilas klajieni? Mums neviena aizstāvība nav vajadzīga. Mums ir pasaules visspēcīgākais karaspēks.