Lampas bērni 3 grāmata Kobru karalis no Katmandu

Neuzņēmība pret čūskas indi, kā jūs varat iedomāties, man bija liels atvieglojums. Un stipra valdzinājuma avots. Un, iegādājies pretindes krājumu, ja mana teorija izrādītos nepareiza, devos ceļā, lai atkal tiktu sakosts. Šoreiz mani sakoda klinšu čūska kraita cita Indijas čūska, kuras inde ir sešpadsmit reizes spēcīgāka nekā kobrai. Atkal man nekas nenotika, un es nonācu pie secinājuma, ka manas acīmredzamās imunitātes cēlonis bija džina skarto asiņu pārliešana. Tas izraisīja nākamo jautājumu: kas notiktu, ja es visas savas asinis nomai­nītu ar džina asinīm? Vai es pats nekļūtu par džinu? Ar iespēju piepildīt vēlēšanās un dzīvot divsimt gadu?

Ķēros pie darba, lai šo ieceri īstenotu, un drīz at­klāju veidu, kā savu imunitāti pret čūsku indi apvienot ar to, kas tagad bija kļuvis par manas dzīves mērķi. Biju dzirdējis par vecajiem kobru kultiem un īpaši par Aasth Naag un pazaudēto talismanu, Kobru karali no Katmandu. Sapratu, ka tad, ja es varētu atrast Kobru karali, tas man dotu varu pār Rakšasasa kungu, kurš sakritības pēc bija Nimroda draugs. Pietiekami daudz spēka, lai paņemtu viņa asinis un izmantotu savu asiņu aizstāšanai. Un tā es atdzīvināju šo kultu. Ar vienu at­šķirību: tagad mēs esam deviņas, nevis astoņas kobras. Deviņi man vienmēr ir bijis ārkārtīgi labvēlīgs skait­lis. Es piedzimu devītā mēneša devītās dienas devītajā stundā 1959. gadā, Devītajā Gobu ceļā deviņi, Kalkutā. Un svēru precīzi deviņas mārciņas.

Katrs, kas pievienojas kultam, saņem solījumu iegūt mazliet džina asiņu, un, ja varēs iegūt pietiekami daudz asiņu, iespējams, pat izdevību pašam kļūt par džinu.

-    Jūs esat traks, Džons teica.

-    Vienīgi patīkami uzbudināts, mazo džin, guru smiedamies sacīja. Jo tagad mani plāni pavirzījušies uz priekšu daudz straujāk, nekā jebkad būtu varējis cerēt. Man ir ne vien Kobru karalis, Rakšasasa kungs un Nimrods, bet man ir arī trīs veselīgi, jauni džini, no kuriem es iegūšu vismaz sešus litrus džina asiņu nedēļā. īsā laikā tas mani padarītu par džinu. Un, kad kļūšu par džinu, tad būs diezgan vienkārši sagūstīt vēl vairāk džinu un paņemt arī viņu asinis.

Dibaks sāka cīnīties ar siksnām, kas turēja viņu pie slimnīcas gultas, bet tas bija veltīgi. Mēs jums neļau­sim, viņš sakostiem zobiem nošņācās.

-   Bet jums nav citas izvēles, guru teica. Jūs esat mani gūstekņi. Jūs paliksiet šeit un, kad vien man vaja­dzēs, ļausiet noslaukt jums asinis kā mazām gotiņām.

-   Vampīrs! Filipa uzsauca. Lūk, kas jūs esat, pre­tīgais cilvēk!

-    Jā, zināmā mērā tev, protams, ir taisnība, guru atzinās. Bet pārlieku nesatraucieties. Jūs labi baros un aprūpēs. Un džinu ķermeņi ir diezgan izturīgi. Ie­spējams, pat izturīgāki, nekā jums pašiem šķiet. At­šķirībā no cilvēkiem jūs spējat aizstāt zaudētās asinis dažu dienu laikā. Daudz ātrāk, nekā to jebkad varētu cilvēki.

Guru Masamdžasara piecēlās kājās, uzvilka gumijas cimdus tā bija pirmā reize, kad bērni redzēja, ka viņš pievērš uzmanību personiskai higiēnai, un sāka gata­vot asins pārliešanas iekārtu. Nespēdami viņu aizkavēt, Džons un Filipa vēroja, kā viņš atrotīja Dibaka krekla piedurkni, ar tamponu sterilizēja viņa apakšdelma ādu un tad iedūra adatu vēnā. Pēc pāris sekundēm Dibaka asinis viegli pilēja maisiņā blakus viņa gultai.

-   Nu tā, guru sacīja. Tas nemaz nebija tik bries­mīgi, vai ne? Tiešām, tas nav nekas liels. Nodot asinis ir tikpat viegli kā nokrist no baļķa.

-   Kaut jūs nokristu no baļķa, Dibaks norūca. Vai, vēl labāk, baļķis uzkristu jums virsū. Liels baļķis ar asu galu.

Nelikdamies zinis, guru pienāca pie Džona gultas un ātri pievienoja tukšu asiņu maisiņu viņa rokai.

-    Jūs esat slims cilvēks, Džons teica. Vai jūs to zināt? Ja es jebkad izkļūšu no šejienes, pārvērtīšu jūs par tualetes podu.

-    Bet tu nekad no šejienes neizkļūsi, guru iebilda. Vismaz daudzus gadus ne. Sienas apkārt šai pazemes iestādei ir piecdesmit pēdu biezas. Te ir pārāk auksts, lai darbotos džinu spēks. Un šeit nav neviena, kas jums palīdzēs, jo tas nozīmē zaudēt iespēju dzīvot divsimt gadu ar džinu spēku. Jūs, džini, tiešām bijāt pirmie dzīves loterijā, vai ne?

-    Ne tā, kā jūs minējāt, Filipa sacīja. Lai vai kā, bet ne šobrīd.

-   Tam ir savs asums, guru teica, ievadīdams adatu viņas rokā. Aizkaitinoši smiedamies, viņš piebilda: Tā nu sagadījies, ka burtiskā nozīmē.

Viņš atkāpās, apbrīnodams savu roku darbu: trīs plastmasas maisiņi lēni pildījās ar dārgajām džinu asi­nīm. Tad viņš novilka gumijas cimdus, salika kopā plaukstas un paklanījās pret saviem trim jaunajiem gūstekņiem. Esiet laimīgi savās jaunajās mājās, viņš teica. Šī ir miera un atpūtas vieta. Vieta, kur var dzīvot bez piepūles. Un neko nedarīt. Nudien, jūs esat īstenojuši savu sūtību.

17. nodaļa pĒkŠŅĀ APSKAIDRĪBA