Lampas bērni 3 grāmata Kobru karalis no Katmandu

Tas bija labs plāns. Patiešām, labākais, kas viņiem bija pieejams. Un tas noteikti būtu izdevies. Nelaime tā, ka viņu māte vairs nebija Ņujorkā, bet Babilonā vai, pareizāk sakot, slepenajā valstībā Iravotumā, kur mīt Babilonas Zilā džine, un viņas funkcijas un vara tagad bija Leilas Gontas rokās. Un maz ticams, ka viņa būtu glābusi savus bērnus. Jo Gonta kundzes sirds bija jau diezgan nocietinājusies, kā tas raksturīgi visiem džiniem, kas spiesti uzturēties Iravotumā. Attieksme pret visu, kas pienāktu džinu iekšējā pastā, iespējams, būtu pilnīga vienaldzība. Īstenībā Leila Gonta saviem bērniem jau bija zudusi, jo Babilonas Zilā džine un džinu justīcijas augstākā šķīrējtiesnese vairs nedrīks­tēja ļauties nekādām emocijām, bet rīkoties tikai atbil­stoši loģikai, kas, protams, ir transcendentāla. Loģika ir visstingrākā dāma un vienmēr rūpējas tikai par sevi. Gonta kundzes bērni to vēl nezināja, bet tās brīnišķīgās, valdzinošās, mīlošās sievietes, kas viņus bija izauklējusi un izaudzinājusi, vairs nebija, un vienīgais no vecākiem, Edvards Gonts, nožēlojams un bēdu nomākts bija palicis mājās, nelikdamies ne zinis par savu izskatu un darbu, un, blenzdams tukšumā, tagad apraudāja tās sievietes aiziešanu, kas bija piešķīrusi viņa dzīvei nozīmi un jēgu. Abas Citurienes, Džons-2 un Filipa-2, Gonta kungu mē­ģināja mierināt, taču viņi neko nevarēja līdzēt, jo tēva sāpes bija kā milzīgs melns limuzīns, ko pat īstie dvīņi būtu spējuši tikai ieskrambāt.

Reizēm neziņa ir svētlaime. Tāpēc labi vien bija, ka nekas par to nebija zināms trim bērniem kamerā zem guru Masamdžasaras sārtā cietokšņa, citādi viņi, iespējams, būtu atmetuši visas cerības.

Protams, nekas nav neiespējams. Ne šajā Visumā. It īpaši tad, ja esi džins. Kā dižs dzejnieks reiz teicis: "Nav nekā tāda, ko nevar izdarīt un ko nevarētu izdarīt." Un: "Nav neviena, ko nevar izglābt un ko nevarētu izglābt."

Dienu pēc tam, kad Džons bija iedomājies izmantot Nimroda džinu iekšējo pastu, lai nosūtītu vēsti savai mātei, bērnus trešo reizi aicināja uz laboratoriju, lai katrs varētu "ziedot" puslitru savu vērtīgo asiņu. Šoreiz laboratorijas dežurants bija Džaganata. Viņam mugurā bija tāds pats termiskais tērps kā otram sanitāram, un Filipa atcerējās Džaganatas teikto, ka pirms ierašanās ašramā viņš bijis slimnieku kopējs. Viss tagad nostājās savās vietās.

Tikmēr Nimrods un Rakšasasa kungs turpināja gulēt sasaldētajā miegā. Bet tieši šoreiz guru Masamdžasara šķita satrauktāks nekā parasti un drīz vien paskaidroja, kāpēc.

-   Šodien jums būs gods apsveikt mani kā līdzvērtīgu džinu, viņš teica. Kad būsim paņēmuši pa puslitram asiņu no katra, esmu nolēmis kopā ar asinīm, ko jau esat "ziedojuši", tās izmantot, lai aizvietotu visas savas asinis.

-   Vienīgā vieta, kur es jūs apsveiktu, Dibaks teica, ir zem kravas mašīnas riteņiem.

-    Šo brīdi esmu gaidījis vairāk nekā desmit gadu, guru atzinās, un nekas nesabojās manu lielo dienu. Arī ne jūs, mani jaunie draugi.

-    Jūs noteikti aptverat, ka tapt par džinu nozīmē daudz vairāk nekā tikai spēku, lai liktu kaut kam no­tikt, Filipa sacīja, kamēr Džaganata viņai rokā dūra adatu. Filipa juta sirdi salecamies, redzot, ka viņš pa­mirkšķina.

-    Turpini runāt kādu brīdi ar guru, viņš nomur­mināja. Laipni un mierīgi. Bet vērīgi ieklausies, ko tūlīt tev teikšu.

Filipa dzirdēja balsi, taču viņa lūpas nekustējās. Un tad viņa atcerējās, kā Džaganata reiz bija ieminējies par vēderrunāšanas prasmi.

-    Jā, kļūt par džinu nozīmē daudz ko vairāk, nekā varētu domāt, viņa atkal uzrunāja guru. Piemēram, sākumā ir džinu spēka pārbaude.

-     Vai jūs tiešām esat džini? Džaganata meitenei jautāja. Visa tā Aladina padarīšana, trīs vēlēšanos pie­pildīšana, burvju lampa un pārējais?

Kad Filipa pamāja ar galvu, Džaganata pasmaidīja. Traka lieta, viņš norūca. Labi, mazā, es jums pa­līdzēšu izbēgt. Arī jūsu tēvam Guptas kungam vai kā nu viņu sauc. Virves trika vīram. Bet ar vienu no­sacījumu.

-   Ja tu runā par gudrības zobiem, Filipa, guru sa­cīja, tad savējos jau esmu licis izraut. Kamēr vēl mā­cījos medicīnas skolā.

-    Būt džinam ir vairāk nekā tikai tas, Filipa guru teica.

-   Noruna ir tāda, Džaganata čukstēja. Ja es jums, mazie, palīdzēšu no šejienes tikt laukā, gribu pats savas trīs vēlēšanās. Pēc tam kad būsiet mazliet apsiluši. Labi? Trīs vēlēšanās gluži kā Arābu naktīs. Norunāts?

Filipa pamāja ar galvu. Norunāts, viņa apsolīja.

-    Vai tu ko teici, Džaganata? guru viņam jautāja.

-    Es tikai viņai apjautājos, vai adata netraucē, ser, Džaganata atbildēja. Viņš piestiprināja caurulīti pie asiņu maisiņa un devās apkopt Džonu.

-    Piedod, Filipa, guru sacīja. Ko tu teici?

-    Tikai to, ka džina spēks ir jāvirza un jākontrolē, Filipa atbildēja. Tas ir jākoncentrē, lietojot savu spēka vārdu. Kā palielināmais stikls spēj koncentrēt saules enerģiju ļoti mazā punktā papīra lapas vidū, līdz tā aizdegas. Fokusa vārds darbojas tāpat.