Lampas bērni 3 grāmata Kobru karalis no Katmandu

Guru iesmējās. Vai zināt? Es allaž esmu gribējis, lai kāds anglis nosauktu mani par riebekli. Jau kopš biju zēns. Tas liek man justies sevišķi patriotiskam kā īstam indietim. Patiešām, izskatās, ka-visas manas vēlēšanās šodien piepildās. Galu galā man ir Rakšasasa kungs un talismans, kas piešķir man pilnīgu un abso­lūtu varu pār viņu. Beidzot varu riskēt un viņu atsaldēt. Tomēr es neriskēšu. Vismaz patlaban ne. Ne tagad, kad viss tik radikāli mainījies.

-   Nesaprotu, Filipa bija neizpratnē. Jūs sakāt, ka esat veltījis desmit gadus, lai atrastu talismanu, esat pat izdarījis slepkavību, lai dabūtu to savās rokās. Un tikai tādēļ, lai jums būtu vara pār Rakšasasa kungu. Un tagad jums tas ir vienaldzīgi?

-    Viņš ir vecs. Guru paraustīja plecus. Un vairs ne tik spēcīgs, kāds mēdza būt. Protams, man vajadzētu justies ļoti laimīgam, ka varu izmantot viņu saviem no­lūkiem. Taču tagad man ir daudz kas labāks par viņu jūs visi trīs. Negaidīts bonuss. Ironiski, vai ne? Esmu izšķiedis ilgus gadus, nemaz nerunājot par vairākiem miljoniem dolāru, mēģinot sagūstīt dzīvu džinu. Un pēkšņi es dabūju uzreiz piecus. Tas ir tā, it kā gaidot autobusu.

-    Tas bijāt jūs, kas mēģināja nozagt mūsu gudrības zobus, vai ne? Filipa jautāja.

-   Jā. Tie bija mani cilvēki. Vairākus gadus spiegiem esmu licis zagt zobārstniecības kartes, lai atrastu bēr­nus, kuriem pāragri attīstījušies gudrības zobi. Cerot, ka varētu šos bērnus nolaupīt. Saprotiet, gandrīz jau biju atteicies no cerības jebkad atrast šo talismanu. Un sācis domāt, ka savu laiku un naudu labāk tērēt, mēģi­not atrast kāda džina zobus, lai pagatavotu jaunu. Starp citu, kas notika ar maniem cilvēkiem?

Bērni neteica neko, tāpēc guru norādīja uz Grouninu un piebilda: Iesaku jums sadarboties ar mani, bērni. Ja vien negribat, ka atrodu kādu mīluli jūsu draugam. Mīluli kobru, protams.

-  Mūsu māte pārvērta viņus par divām vīna pudelēm, Džons paskaidroja.

-    Vai tiešām? Kaut kas nebijis. Manuprāt, es to at­balstu.

-    Mūsu zobi ir mājās Ņujorkā, Filipa sacīja. Tos aizsargā džinu spēks.

-    Tā tas ir, Džons piebilda. Neviens tos nevar dabūt. Tad ko jūs gribat no mums?

-   Man nav vajadzīgi tavi zobi, džinu zēn, guru teica. Ne tagad, kad jūs esat šeit. Nē, es vēlos ko citu. Es gribu jūsu asinis.

-    Tie abi ir spēcīgāki, pilnīgi pieauguši džini, tāpēc jātur sasaldēti, citādi viņi varētu lietot savu spēku, guru Masamdžasara paskaidroja. Un kas tad būtu? Amulets aizsargā tikai mani un neaizkavētu džina mēģi­nājumu izkļūt no šejienes. Tāpēc man radās problēmas. Saprotiet, nav iespējams ņemt asinis no sasaldēta džina ķermeņa. To gluži vienkārši nevar izdarīt. Asinis cir­kulē pārāk lēni, gluži kā sabiezējis medus. Un tāpēc man bija vajadzīgs Kobru karalis.

Turpretī jaunie džini, tādi kā jūs, bērni, zaudē savu spēku daudz augstākā temperatūrā nekā pieaugušie, pie­mēram, Nimrods un Rakšasasa kungs. Un tas nozīmē, ka jūsu asinis var ņemt, kamēr esat pie pilnas apziņas. Viņš pasmīnēja. Jūsu uztraukumam nav iemesla. Es negribu tās visas. Tikai dažas pintes šad un tad.

-    Ko jūs ar tām iesāksiet? Filipa pieklājīgi pajau­tāja.

-     Ļoti labs jautājums, guru atbildēja. Varbūt jums labāk pastāstīt, kā tas viss sākās. Viņš pieveda tos pie trim tukšām gultām. Lūdzu, vispirms ērti iekārtojieties.

Kad bērni nelikās dzirdam, guru piebilda: Tā ir mana prasība, un viņa druknie rokaspuiši sagrāba bērnus un piesprādzēja katru savā gultā. Grouninam tik rupja apiešanās ar bērniem šķita nepiedodama, un viņš mēģināja iejaukties vismaz līdz brīdim, kad viens no sadhakiem pielika revolveri viņam pie vēdera.

-    Ieslēdziet viņu! guru pavēlēja, un Grouninu aiz­rāva projām.

Guru brīdi vēroja, kā bērni izmisīgi centās atbrīvo­ties, un tad apsēdās starp Džonu un Filipu, savilcis seju augstprātīgā smaidā. Nav nekādas jēgas mēģināt iz­glābties, viņš teica, izklaidīgi tīrīdams ausi ar mazā pirkstiņa nagu un tad iesmērēdams dzeltenīgi brūno vasku krūšu spalvās. Jūs jutīsieties daudz labāk, ja mierīgi gulēsiet. Un tā, kur es paliku?

-     Ka esat aplam pašapmierināts, Dibaks sacīja. Pašapmierināts un briesmīgs. Vai zināt, tas ir neticami, ja kāds labprātīgi vēlētos piederēt pie jūsu kulta.

-    Klusē, Dibak, Filipa viņu pārtrauca. Es gribu dzirdēt, ko viņš teiks, jo grasījās mums izstāstīt, kā visa šī padarīšana sākās.

-    Baks, Dibaks caur sakostiem zobiem nomurmi­nāja. Vienkārši Baks, labi?

Tad tā ir taisnība, guru teica. Sieviešu kārtas džines ir gudrākas par saviem vīrišķajiem līdziniekiem. Mani vienmēr interesēja, vai tā patiešām ir.