Lampas bērni 3 grāmata Kobru karalis no Katmandu

-    Piešķiriet man trīs vēlēšanās, un es jūs palaidīšu brīvībā. Viņš iesmējās. Nē, nedomāju vis. Jums nav sava spēka, vai ne? Ne šeit, kur ir pārāk auksts jūsu karstajām džinu asinīm.

Kad Rakšasasa kungs nonāks šeit, Filipa teica,

-   viņš jūs pārvērtīs par smirdošu neģēli, jo esat to pel­nījis.

Guru Masamdžasara sasita rokas. Pieņemšana ir beigusies, viņš saviem sekotājiem paziņoja. Tad, pa­skatījies uz Butotes kungu, viņš piebilda: Nesiet viņus šurp. Ir kas tāds, ko es gribu parādīt mūsu īpašajiem viesiem.

* * *

Viņi pameta apakšzemes templi un caur slīdošām stikla durvīm iegāja tādās kā zinātniskās laboratori­jās. Baltās sienas izskatījās kā griesti, un bija jūtama spēcīga ķimikāliju smaka. Seit bija pat aukstāks nekā alas templī, un iekšpusē pie slīdošajām durvīm atradās drēbju pakaramais ar vairākiem dārgiem kažokiem. Guru savu jau bija uzvilcis, bet pārējie tika slepkavām no guru miesassardzes.

Dibaks arī pasniedzās pēc kažoka, taču guru viņu aizkavēja. Nē, viņš teica. Tu man labāk patīc tāds kā pašlaik. Tā sakot, pa pusei sasalis. Viņš norādīja uz Grouninu un iesmējās. Bet viņš var uzvilkt kažoku. Mums nav jābaidās, ja viņš sasils.

Grounins pateicīgi uzvilka vienu no kažokiem, un guru pamāja ar roku uz modernu gaiteni viņiem priekšā.

-   Seit viss tiek uzturēts mazliet zem sasalšanas tempe­ratūras. Šī mākslinieciskā medicīnas iestāde ir ašrama svarīgākā daļa. Un drīz vien jūs sapratīsiet, kāpēc. Viņš izveda tos pa citām slīdošām durvīm, lietojot ci­paru pulti, lai tās atslēgtu. Protams, drošība ir ļoti stingra, viņš paskaidroja. Tā tam arī jābūt, ņemot vērā lielo bagātību, kas šeit tiek glabāta. Viņš joprojām turēja rokā Kobru karali no Katmandu un visu laiku jūsmīgi to vicināja. Tikpat lielu bagātību kā šis te. Iespējams, pat lielāku.

Viņi iegāja telpā, kas izskatījās pēc nelielas palātas dārgā slimnīcā. Tajā bija vairākas tukšas gultas un da­žādas medicīniskas iekārtas. Viens sanitārs termiskā ietērpā sēdēja pie rakstāmgalda, pārraugot vairākus datorus, bet otrs ar stumjamiem ratiņiem pārvietoja šķidra slāpekļa cilindru.

-   Labi gan, ka mūsu sekotāji ir tik devīgi ar naudu. Guru iesmējās. Mūsu rēķins par šķidro slāpekli un sauso ledu ir milzīgs. To visu atved ar helikopteru reizi nedēļā. Protams, šī nav īpaši ērti sasniedzama vieta. Tā ir cena, ko mēs maksājam par mūsu noslēgtību, ja tā varētu sacīt. Ir vajadzīgi miljoniem rūpiju, lai liktu šai iestādei darboties. Tāpēc jūs nevarat teikt, ka mēs nerūpējamies par mūsu īpašajiem viesiem.

Guru atbīdīja sāņus baltu aizkaru, atsedzot vēl di­vas gultas, kurās gulēja divi vīrieši. Abiem mugurā bija oranža pidžama, krūtīm un galvai bija pieslēgtas cau­rules un vadi, lai kontrolētu viņu dzīvības pazīmes, un abi vīrieši, šķiet, bija bezsamaņā, aizmiguši vai komā bērniem to bija grūti noteikt.

Filipa noelsās. Džons sažņaudza dūres ūn sakoda zo­bus. Dibaks novaidējās.

-   Jūs, protams, viņus pazīstat, guru Masamdžasara teica. Viņš uzsmaidīja Grouninam un norādīja uz vienu no guļošajiem vīriešiem. Manuprāt, jūs, iespējams, esat šā vīrieša kalpotājs. Tad, paskatījies uz bērniem, viņš piebilda: Un divi no jums, kaut gan neesmu gluži pārliecināts, kuri, esat viņa māsasdēls un māsasmeita Džons un Filipa. Man ir aizdomas, ka radniecīgas saites ar pārējiem diviem nav tam bērnam, kurš izvairījās no maniem cilvēkiem Palmspringsā un Benermena salā.

Nimrods un Rakšasasa kungs mierīgi gulēja katrs savā gultā, nemaz nenojaušot, kas ar viņiem notiek. Abi izskatījās mazāki, nekā Grounins un dvīņi pēdējo reizi viņus bija redzējuši. Sarāvušies un tievāki, un it kā vecāki. īpaši Nimrods.

Dziļi iegrimis miegā, dvīņu tēvocis džins refleksīvi norija siekalas. Šis skats vien lika Filipai nodrebēt.

-   Vai viņiem nekas nekaiš? viņa jautāja un notrausa asaru no acu kaktiņa.

-   Jūs, lops tāds, Džons iesaucās. Ko esat viņiem nodarījis?

-    Neraizējieties, guru atbildēja. Viņiem nekas ne­kaiš, varu to apliecināt. Viņi ir pārāk vērtīgi, lai pie­ļautu, ka ar viņiem kaut kas var atgadīties. Nimrodam nepieciešama mazāka gādība un novērošana. Viņš ir jaunāks un stiprāks par Rakšasasa kungu, kurš prasa daudz piesardzīgāku apiešanos. Tas arī saprotams, ņe­mot vērā viņa lielo vecumu. Guru paskatījās uz Rak­šasasa kungu un tad atkal uz Kobru karali. Nudien grūti ticēt, ka viņš var būt tik vecs. Ka viņš bija tas, no kura sākās šis mūsu kults.

-   Jūs, riebekli, Grounins norūca.

-   Ļoti raksturīgi britam, Grounina kungs. Manuprāt, tas ir jūsu vārds. Ak, mani neapmuļķoja jūsu ādas krāsa, ser. Tas bija gudri no jūsu bērnu puses izdomāt kļūt par indiešiem. Viņš papurināja galvu. Bet noslēpt cilvēku ar vienu roku ir grūtāk. Manuprāt, jums bija viena roka, kad šeit ieradāties. Ņemot vērā, ka Nimrods ir mans viesis, vienroča pēkšņa ierašanās pat tāda, kas izskatījās pēc indieša, šķita pārāk liela sakritība.

-    Riebeklis, Grounins atkārtoja.