Lampas bērni 3 grāmata Kobru karalis no Katmandu

Tikmēr viens no sadhakiem paņēma garu nūju un vairākas reizes iedūra tvertnē, it kā viņam būtu no­lūks čūskas saniknot, un tas tiešām izdevās. Viena no čūskām, milzīga karaliskā kobra, iekoda nūjā, un džinu bērniem, kas slēpās statujā, drīz kļuva skaidrs, ka guru Masamdžasaru nemaz negribēja ņemt rokās aukstas, letarģiskas un nekaitīgas čūskas. Viņam vajadzēja dus­mīgus un agresīvus rāpuļus.

Viņš ceremoniāli piegāja pie tvertnes un paņēma ka­ralisko kobru, kura tūlīt pat iekoda viņam rokā, liekot izplūst asinīm. Dibaka minējumam, ka čūskām izrauti indes zobi, vairs nebija pamata.

Ievērojis, ka ir sakosts, guru ar prieku pasmaidīja un paņēma citu kobru, kas viņam iekoda nevis vienu, bet vairākas reizes. Trešās kobras indes zobi tik dziļi iekodās guru apakšdelmā, ka nevarēja tos izvilkt, un čūska palika karājamies gaisā, līdz tās brūnā ķermeņa svars izlauza indes zobus, un rāpulis nokrita uz grīdas. Guru to pacēla un aplika ap kaklu kā zīda šalli. Kad guru pacēla septīto čūsku, viņš bija sakosts vairāk nekā divtik reižu, bet šķita, ka neviens kodums viņam nesagādā itin nekādas raizes.

-   Es to nesaprotu, Dibaks sacīja. Viņam vajadzētu būt jau mirušam vai vismaz gulēt komā.

Džons paskatījās uz Filipu. Vai tu domā to pašu, ko es? viņš jautāja māsai, atcerēdamies, ko jetijs barons fon Reinerasigs bija teicis Anapurnā: džini ir imūni pret čūsku indi. Ka viņš varētu būt viens no mums?

-   Vai džins? Filipa papurināja galvu. Nē. Ja viņš būtu džins, tad šajā templī mākslīgi neuzturētu tik zemu temperatūru. Viņš riskētu zaudēt džina spēku savu sekotāju priekšā. Es nezinu. Varbūt viņš vienkārši sadzēries milzīgu porciju pretindes. Tomēr tas neiz­klausījās diez ko ticami. Šīs čūskas bija lielas, spēcīgas kobras, un katra no tām spēja izšļākt lielu daudzumu indes. Viņam vajadzētu ārkārtīgi daudz pretindes.

-   Skatiet zīmes, guru teica, apkarinājies ar tik dau­dzām čūskām, ka izskatījās pēc Ziemassvētku eglītes. Un ticiet manam spēkam, kas ir liels, jo es jums saku, ka nāk tas laiks, kad mēs valdīsim pār pasauli.

Guru pagrāba vēl divas čūskas un pacēla tās, lai visi varētu redzēt. Astoņas bija tas kobru skaits, kam mans priekštecis Āsts Nāga ļāva sev iekost vienā reizē. Bet es esmu varenāks, jo man piemīt spēks turēties pretī deviņu kobru indei. Dodu jums deviņas kobras.

Guru sekotāji atkal sāka skandēt: NĀ-GA, NĀ-GA, NĀ-GA…

-   Man tas nudien uzdzen šermuļus, Dibaks nočuk­stēja. Tie cilvēki ir jukuši.

-   Maigi izsakoties, Filipa piebilda. Viņi ir slepka­vas, lūk, kas viņi ir.

-   Bet pagaidiet, mani draugi, guru iesaucās, vēlreiz apklusinādams savus sekotājus. Reizēm, lai parādītu varu pār nāvi, nāve ir jāredz vaigu vaigā un jāapbrīno tās spēks. Jo manas zīmes nelīdz neticīgajiem. Un vien­kāršam cilvēkam neklājas darīt tā, kā daru es. Jūs re­dzēsiet to, ko tik daudzas reizes esmu piedzīvojis. Jūs redzēsiet nāvi. Ievediet gūstekni!

Skatītāji pašķīrās, un no tempļa dziļuma sadhaki iz­veda priekšā kādu cilvēku, kuram rokas bija sasietas aiz muguras un kurš izskatījās gluži bāls aiz bailēm.

Bērni šausmās noelsās, jo cilvēks, kuru Masamdžasara bija nolēmis nāvei, nebija neviens cits kā Grounina kungs.

16. nodaļa aukstasinĪgi

-   Mums kaut kas jādara, Džons teica. Mēs neva­ram pieļaut, ka Grouninam iekož viena kobra, kur nu vēl deviņas.Viņš noteikti nomirs.

-    Neaizmirsti, Dibaks ieminējās, ka mēs esam bez spēka.

-    Ne gluži, Džons sacīja.

-   Neesmu drošs, ka saprotu, Dibaks teica. Ko īsti tu domā?

-    Ka mums jāiet Grounina vietā, protams, Džons atbildēja. Galu galā mēs esam imūni pret kobras indi. Barons tā teica.

-   Pareizi, Filipa piekrita, jo bija tādās pašās domās

kā viņas dvīņubrālis.

-    Ak tā? Dibaka balsī skanēja šaubas. Paklau, varbūt ir atšķirība starp imunitāti pret vienas un de­viņu čūsku indi. Vai esat par to padomājuši? Turklāt pieņemsim, ka viena no tām kobrām ir džins. Vai esat to apsvēruši? Un iedomājieties, ka baronam nebija tais­nība. Vai varbūt viņš tikai meloja.

-    Man likās, kad barons minēja, ka mēs esot imūni, tu jau to zināji, Džons teica.

-     Labi, es meloju. Es par to zinu tikpat daudz, cik jūs.

-    Bet kāpēc lai melotu barons? Filipa bija neiz­pratnē. Viņš man šķita ļoti jauks.

-    Viņš bija ķerts, Dibaks ietiepīgi apgalvoja. Tikai trakais pusi mūža dzīvotu kā sniega cilvēks. Un, ja arī barons nemeloja, viņš nepateica, kā imuflitāte darbo­jas. Piemēram, vai esam imūni vienīgi tad, ja darbojas mūsu spēks. Pieņemsim, ka neesam imūni, ja ir auksts. Un te ir auksts. Tāpēc, iespējams, mūs tur lejā varētu nogalināt.

-    Citas iespējas nav, Džons atzina. Grouninam būs gals klāt, ja neko nedarīsim lietas labā.

-    Džonam taisnība, Filipa nošņāca.

-    Un kas notiks tad? Dibaks noprasīja. Ja mūs sakož un mēs nenomirstam. Kā tas izskatīsies?