Lampas bērni 3 grāmata Kobru karalis no Katmandu

-   Velnēni, no kuriem daži iepriekšējā dzīvē bija burvji vai to mācekļi, bieži tiek uzskatīti par indīgiem, bet tā nav taisnība. Velnēniem piemīt nejauka kāre uz pūstošu dzīvnieku gaļu, tāpēc baktērijas viņu mutē ir ārkārtīgi bīstamas un nereti kļuvušas par iemeslu cilvēku un pat džinu nāvei, ja tie neveiksmīgi vai muļķīgi savainoju­šies ar šo seno radījumu zobiem vai nagiem. Pat mazs kodiens vai skramba, ko radījis velnēns, var būt nāvīgs, ja netiek pienācīgi ārstēts.

-     Mans vārds bija Liskērds Kārs vels Djū Krolijs, pudeles gars teica. Un reiz es biju varens burvis, un jums ir ļoti paveicies, ka neuzbruku, kā man vajadzētu darīt.

-    Man ļoti žēl, Filipa atvainojās. Bet Rakšasasa kungs man nekad nav teicis, ka viņam lampā ir pudeles velnēns.

-    Protams, viņš tev nebūtu to teicis, pudeles vel­nēns pavīpsnāja. Tas nav nekas tāds, par ko garām­ejot stāsta citiem. Vai tavs tēvs lielās, ka jums mājās ir signalizācijas sistēma?

-    Nē, Filipa atbildēja. Bet tā patiešām ir tais­nība. Mani draugi un es nekad nebūtu nākuši šurp, ja iedomātos, ka Rakšasasa kungs varētu iebilst. Pat ne mirkli. Bet viņš ir pazudis, saprotiet. Vai vismaz neviens nezina, kur viņš ir. Un mēs meklējam pavedienu, kas norādītu, uz kurieni viņš devies un kas ar vinu varētu notikt.

-    Kādu pavedienu?

-   Es nezinu. Filipa paraustīja plecus. Varbūt kādu grāmatu.

-    Vai kādu īpašu grāmatu? Redzi, es esmu arī bib­liotekārs.

Viņa apvaldīja kārdinājumu pateikt Liskērdam Kārsvelam Djū Krolijam, ka viņš savu darbu nepilda visai labi, jo bibliotēkā valda lielāks juceklis nekā zemestrīces epicentrā. Es neesmu īsti droša, viņa atbildēja.

Tikmēr Filipas un pudeles velnēna sarunu bija izdzirduši Džons un Dibaks. Abi ieradās, katram gadījumam bruņojušies ar metāla papīra nazi un šķērēm, lai gan šie ieroči nekādi nespētu stāties pretī velnēna asajiem zobiem un nagiem. Uztvēris savas māsas skeptisko skatienu, Džons paraustīja plecus un teica: Tas bija vienīgais, ko varējām atrast. Šķiet, mūsu džina spēks šeit nedarbojas.

-    Tas tāpēc, ka Rakšasasa kungs tā vēlas, velnēns paskaidroja. Gadījumā, ja jūsu spēks liktu kaut kam pazust vai atrasties nevietā.

Dibaks nicīgi iesmējās. Nesaprotu, kā tas būtu iespējams, viņš sacīja. Esmu redzējis atkritumu tvertnes, kas ir kārtīgākas par šo bibliotēku.

-   Tas tāpēc, ka jūs nesaprotat sistēmu, pudeles vel­nēns paskaidroja. Rakšasasa kungs pats bieži mēdz žēloties, ka neko šeit nevarot atrast. Līdz tam laikam, kad Nimrods kā dzimšanas dienas dāvanu viņam iz­veidoja vēlēšanos katalogu. Jums tikai jāvēlas atrast grāmatu, un tā tiks atnesta uz lasītavu.

-    Un kur tā atrodas?

-    Blakus guļamistabai.

Velnēns rādīja ceļu pa citu garu gaiteni un tad augšup pa kaltas dzelzs kāpnēm, kas zem kājām skanēja kā zvani.

Lasītava bija tenisa laukuma lielumā un mēbelēta ar rakstāmgaldu, karšu galdu, laikrakstu statīvu, plauk­tiem un vairākiem glītiem, sarkaniem ādas krēsliem.

-   Superīgi! Dibaks iesaucās. Gluži kā džentlmeņu klubs.

-     Apsēdieties, velnēns viņus aicināja. Un izsa­kiet vēlēšanos. Jūsu grāmatas jums tiks atnestas. Bet mēģiniet būt konkrēti. Ja nezināt autoru, izvēlieties vispārējo tematu un vienā teikumā aprakstiet, par ko jūs gribētu lasīt.

-    Temats herpetoloģija, Dibaks sacīja.

-   Indijas subkontinenta čūsku kulti, Filipa piebilda.

-   Dresēšana un pielūgšana.

-    Un māksla, Džons piemetināja. Gleznas. Kom­pānijas gleznas. Arī no Indijas subkontinenta.

-   Kodi un šifri, Filipa precizēja, lai cik vien skaidri iespējams aprakstītu šo tematu.

-   Un nepiemirstiet Hermani Gēringu, Dibaks sacīja.

-   Mākslas kolekcionāru un nacistu.

Trīs bērni apklusa, mēģinādami iedomāties vēl kaut ko, kas būtu svarīgs viņu pieprasījumam, un, kad ne­kas vairs nenāca prātā, atlaidās bibliotēkas krēslos un nepacietīgi bungāja ar pirkstiem pa roku balstiem.

Pagāja kāda minūte, iekams pirmā grāmata iepeldēja lasītavā un nogūlās uz galda. Filipa pacēla to, aplūkoja tās nosaukumu, kas šķita visai daudzsološs, un sāka lasīt. Citas grāmatas tūdaļ sekoja, un drīz vien visi trīs bērni bija iegrimuši lasīšanā.

Jūras kājnieku pulkveža Mauntstjuarta Veivela Kilikrenkija sarakstītajā grāmatā, kuru Filipa bija izvēlē­jusies, bija aprakstīta Aasth Naag izcelsme un vēsture. Tas bija čūsku kults, kas 1855. gadā dibināts Katmandu, mūsdienu Nepālas galvaspilsētā. Viņai par lielu pār­steigumu, pulkvedis Kilikrenkijs aprakstīja, kā kulta vadonis, vārdā Asts Nāga, bija ieguvis savā īpašumā četrus gudrības zobus, izzagtus no mutes jaunam džinu zēnam, kuru sauca Rakšasass. Āsts Nāga bija izlietojis šos zobus, lai pagatavotu talismanu čūsku no zelta un milzu smaragda ar nosaukumu Kohekafs, kas bija ārkārtīgi līdzīgs karaliskās kobras galvai.