Devējs

Tad pienāca kārta desmitgadniekiem. Šī ceremonija nekad nebija raisījusi Jonas-kiteresi; tā vilkās ļoti ilgi un bija diezgan vienmuļa: katrs desmitgadnieks tika pie jauna matu griezuma.

Desmit gados meitenes zaudēja bizes, zēni atvadī­jās no bērnišķīgām matu cirtām un tika pie vīrišķīgi īsa matu griezuma, kas atsedza ausis.

Strādnieki veicīgi devās uz skatuvi ar liekšķerēm rokā, lai savāktu pamestās matu ķīpas. Jona ievēroja kņadu un murmināšanu jauniesvētīto desmitgadnieku vecāku vidū: visticamāk, šovakar daudzās mājās notiks griezuma pielabošana, padarot to līdzenāku.

Vienpadsmitgadnieki. It kā vēl pavisam nesen Jona pats bija piedalījies vienpadsmit gadu ceremonijā, un viņš to neatcerējās kā īpaši aizraujošu. Vienpadsmitgad­nieki gaidīja, kad viņiem beidzot apritēs divpadsmit. Tā bija tikai laika nogriežņa atzīmēšana, kas īpašas pārmai­ņas dzīvē neizraisīja. Vienpadsmitgadniekiem pienācās nedaudz izmainīts apģērbs: citāda apakšveļa meitenēm, jo augums bija sācis mainīties, kā arī garākas bikses pui­kām, ar īpašu kabatiņu nelielam kalkulatoram, ko visu gadu izmantot skolā. Šos apģērba gabalus pasniedza iesaiņotus, bez īpašas pavadošās runas.

Un atkal pusdienu pārtraukums. Jona apjauta, ka tiešām ir izsalcis. Kopā ar grupas biedriem viņi pulcējās pie galdiem auditorijas priekšā un sniedzās pēc pārtikas sainīša. Vakar pusdienu laikā bija valdījusi priecīga gai­sotne, ķircināšanās un neapvaldīta enerģija. Bet šodien viņu grupa noraizējusies stāvēja nostāk no pārējiem bērniem. Jona vēroja, kā deviņgadnieki riņķo ap jaunie­gūtajiem divriteņiem, veltot īpašas apbrīnas pilnus ska­tienus pie katra braucamā piespraustai zīmītei ar vārdu. Viņš manīja, kā desmitgadnieki pieglauž tikko apgrieztos matus un meitenes sapurina galvu ar nepierastu vieg­lumu, jo to vairs nenomāc ilgi nēsāto smago bižu svars.

-    Esmu dzirdējis par puiku, kas bija pilnīgi pārlieci­nāts, ka viņu izvēlēsies inženiera darbam, bet tā vietā viņu norīkoja par tīrīšanas darbinieku, Ašers pie sevis murmināja, kamēr visi ieturēja pusdienas. Nākamajā dienā tas puika izgāja no mājas, devās uz upi, ielēca iekšā, pārpeldēja pāri un pievienojās citai kopienai, kas pirmā gadījās ceļā. Pēc tam neviens viņu vairs nav saticis.

Jona iesmējās.

-   Kāds to stāstu ir izdomājis, Aš! viņš sacīja. Mans tēvs teica, ka šo stāstu dzirdējis, kad pašam vēl bijis div­padsmit.

Tomēr Ašeru tas nenomierināja. Viņš ar acs kaktiņu vēroja upi, tā bija redzama aiz auditorijas.

-     Es pat neprotu peldēt, viņš atzinās. Peldēša­nas skolotājs teica, ka man nepiemītot pienācīga pildītprasme vai kā nu to sauc.

-    Peldētprasme, Jona izlaboja.

-    Lai kā arī būtu, man tā nepiemīt. Es grimstu.

-     Paklau, Jona iedomājās, vai kādreiz esi dzirdē­jis tiešām zinājis, nevis tikai dzirdējis nostāstus par kādu, kas pievienojies citai kopienai?

-    Nē, Ašers negribīgi atzina. Bet tas ir iespējams. Tā minēts noteikumos. Ja jūti, ka neiederies, vari prasī­ties uz Citurieni, un tad tevi atbrīvo. Māte stāstīja, kā pirms gadiem desmit kāds pieteicies un jau nākamajā dienā bijis prom.

Tad viņš ieķiķinājāsr Droši vien viņa to klāstīja, jo biju izvedis viņu no pacietības. Māte mani gribēja nobie­dēt, ka pieprasīs, lai mani nosūta uz Citurieni.

-    Viņa tikai jokoja.

-    Es zinu. Tomēr tā ir taisnība: kāds to reiz ir izdarījis. Viņa apgalvoja, ka tas esot tiesa. Šodien šeit un rīt jau prom. Nekad vairs nav redzēts. Nebija pat atbrīvošanas ceremonijas.

Jona paraustīja plecus. Šāds jautājums viņu nenodar­bināja. Kāpēc lai kāds neiederētos? Kopienā viss bija tik pamatīgi izplānots un pārvaldīts, izvēle tika veikta un piemērota ļoti uzmanīgi.

Pat dzīvesbiedra atrašanu īstenoja tik rūpīgi, ka dažkārt pieaugušajam, kas pieteicās par dzīvesbiedru, nācās gaidīt ne tikai mēnešus, bet pat gadus līdz brī­dim, kad dzīves līdzgaitnieks atrasts un atzīts par labu esam.

Vajadzēja sakrist un savstarpēji līdzsvaroties visiem faktoriem: raksturam, enerģijas līmenim, prāta spējām un interesēm. Piemēram, Jonas mātei bija augstāks inte­liģences līmenis nekā tēvam, toties tēvam bija mierī­gāks raksturs; un tā vecāki līdzsvaroja viens otru. Vecajo komiteja gan vēl trīs gadus uzmanīgi vēroja jaunizvei­doto pāri, pirms tas drīkstēja pieteikties bērniem, tomēr Jonas vecāku savienība vienmēr tikusi atzīta par veik­smīgu.

Tāpat kā pāru atrašanu, vārda došanu jaunbērnam un viņa izvietošanu ģimenes vienībā, vecajo komiteja vien­mēr rūpīgi izvērtēja ari darba piešķiršanu.

Jona bija pārliecināts, ka, lai kādu viņam un Ašeram darbu piešķirs, tas tiks piemērots abu spējām.

Zēns tikai vēlējās, kaut ātrāk beigtos pusdienu pār­traukums, klausītāji atkal dotos uz auditoriju un šī neziņa un gaidīšana drīzāk būtu galā.

Kā atbilde uz neizteikto vēlēšanos izskanēja signāls, un pūlis sāka virzīties uz durvju pusi.

7

Jonas grupa auditorijā bija apmainījusies vietām ar vienpadsmitgadnieku grupu un tagad sēdēja visiem acu priekšā, pie pašas skatuves.