Dana un Otrā pasaule

Pie laipas bija pietauvotas vairākas laivas, un pie vie­nas no tām drūblis apstājās. Tā izskatījās pieticīga, bet jauna, un tajā pietika sēdvietu aptuveni sešiem cilvēkiem. Laivā bija redzams kaut kas līdzīgs akvalangam un diviem airiem.

-    Ja pareizi sapratu, tad Izsaucēja i' šeit, jo Sargātājs i' apglabāts ezera dzelmē, drūblis atkārtoja faktus, lūkodamies te uz Danu, te uz Violu.

-    Vārds "apglabāts" ne visai derētu šai situācijai, bet principā, jā, ar nedaudz kritisku skatienu nopētot laivu, Viola atbildēja.

-      Aha, lab'. Un fori vajadzīgi, lai ātrāk nokļūtu dzelmē. Nu, ja foriem acu priekšā nezibinās spīdīgas lietas un ja aprīkojumam viss būs okei, tad tajā daļā, par kuru esam atbildīgi mēs, viņš acīmredzot runāja visu sargu vārdā, nekādām problēmām nevajadzētu būt.

-     Jau laicīgi pateicos par jūsu palīdzību, Viola īsi atteica.

-    Nu, tad aiziet! Vispirms, meitēn, iepazīstināšu tevi ar aprīkojumu, jo, cik es zin', mums nav lemts zem ūdens elpot.

Ja Dana pareizi atcerējās, kāds izskatās akvalangs, tad šis meistarojums, viņasprāt, no tiem daudz neatšķī­rās. Lielākā starpība laikam bija pats tērps, kas nebija tik masīvs, jo tas, pēc drūbļa vārdiem, esot apstrādāts ar sildošu un spiedienu mazinošu maģiju. Arī gaisa balons bija mazāks, jo atkal ar maģijas palīdzību gaiss tika vairāk saspiests, tāpēc aizņēma mazāk vietas. Turpretī pārējā sistēma — elpošanas caurules, balons uz mugu­ras, pleznas un niršanas brilles — palika vairāk vai mazāk tāda pati.

Meitenei tika paskaidrots, kā regulēt gaisa balonu, kā uzvilkt ūdenstērpu, kā arī piekodināts, lai viņa nesteidzina forus ātri nirt iekšā un pēc tam ātri ārā, jo mocī­ties no tā, ka strauji mainās spiediens, neesot diezin ko patīkami. Ezera sargs pat minēja, ka esot bijuši daži arī visai bēdīgi gadījumi.

Kad ar pamācīšanu viņi bija tikuši galā un Dana bija ietērpta pilnā ekipējumā, visi beidzot sakāpa laivā — Nokss tāpēc, ka noteikti nevēlējās kaut ko palaist garām; Prizmo, pats par sevi saprotams, aiz gatavības pats mes­ties ūdenī, ja ar meiteni kaut kas atgadītos; Viola aiz tā iemesla, ka cerēja savām acīm ieraudzīt vienu no čet­riem Sargātājiem,savukārt drūblis tāpēc, ka šī bija viņa laiva.

Iesēsties laivā bija sarežģīti, jo nedrīkstēja ļaut tai sašūpoties, taču, par laimi, visi iekāpa un sasēdās bez tādām problēmām kā iekrišana ūdenī vai kāda aira pa­zaudēšana. Visi veiksmīgi ieņēma vietas, un Prizmo ar drūbli ķērās pie airiem, liekot atsietajai laivai aizslīdēt tālāk no laipas, pretī ezera vidum. Mērķis bija aizpeldēt aptu­veni uz to vietu, kur atrodas Faraigo dziļvaga.

Kamēr drūblis un argeklis airēja laivu arvien tālāk ezerā, meitenei bija gana laika ievērot, ka ūdenslīdēja tērpā ir visai neērti, vismaz sēžot. Tumšais, gumijotais materiāls bija auksts, pleznas neērtas un smagas, savukārt plecus spieda balons. Ar laiku meitene gan mazliet pie­rada, taču tikpat labi tas varēja būt tāpēc, ka, tuvojoties ezera vidum, viņa arvien mazāk domāja par savu akvalangu un arvien vairāk par gaidāmo uzdevumu. Dana juta, ka viņai sāk viegli trīcēt rokas un parādīties satraukums, līdzīgs tam, kāds mēdz uzrasties pirms uz­stāšanās vai kaut kā cita. Turklāt šis gadījums bija krietni nopietnāks nekā parasta publiska runa — galu galā, te uz spēles bija likts daudz kas vairāk. "No manis ir atkarīgs Apakšzemes liktenis," viņa nodomāja. "Manās rokās ir Apakšzemes nākotne. Visi uz mani paļaujas un, un… Taču tas izklausās pārāk dramatiski," viņa prātoja. "Turklāt šī ir jau trešā reize, kad es dodos modināt Sargātāju — vajadzēja tā kā jau pierast pie šādiem satraukumiem un pie došanās pretī nezinā­majam."

-     Ja drīkstu jautāt, kāpēc jums līdzi i' kofots? Tāds kā laimīgais talismans? piepeši ierunājās drūblis. Viņš airēja tik spēcīgi, ka Prizmo dabūja krietni vien papūlē­ties, lai tiktu līdzi.

-    Viņš līdz šim ir krietni palīdzējis, meklējot iepriek­šējos Sargātājus. Varbūt viņam ir arī kā talismana no­zīme, taču tas gan nav pierādīts, Dana, palūkojusies uz Noksu, kas visai drebelīgs sēdēja meitenei pie kājām, smīnot atbildēja. Katrs aira vēziens lika kofotam notricināt ūsas, taču, par spīti bailēm no ūdens, vēlme būt tuvāk tam, ko darīs Dana, lika viņam izturēt, un meitenei bija prieks, ka viņas dēļ kāds pārspēj savas bailes.

-    Ak, šitā. Interesanti gan, drūblis visai vienaldzīgi atteica. Acīmredzot viņš šaubījās, ka kofots patiešām ir spējīgs kaut kā palīdzēt, izņemot ēdiena patērēšanu un var­būt arī kādu palaidnību sastrādāšanu. Nekādus papildu jautājumus viņš vairs neuzdeva, tāpēc brauciens turpi­nājās klusumā.