Ziemeļblāzma Triloģijas tumŠĀs matĒrijas pirmā daļa

-    Nu, katrā gadījumā mēģināt to, viņa pārlieci­nāti noteica. Kāpēc jūs tā vaicājat?

-   Man liekas, ka man tev kaut kas jādara zināms, Serafīna Pekkala sacīja.

-    Par Putekļiem?

Tas bija pirmais, ko Lira gribēja zināt.

-   Jā, arī par to. Bet tagad tu esi nogurusi un priekšā vēl tāls lidojums. Parunāsim par to, kad būsi atpū­tusies.

Lira nožāvājās. No šim garajām žāvām krakšķēja žokļi, un likās, ka tās ilgst kādu minūti, lai kā Lira cīnījās ar miegu, viņa nespēja tam pretoties. Serafīna Pekkala izstiepa roku pār groza malu, pieskārās mei­tenes acīm, un Lira noslīga uz groza grīdas. Pantelei­mons nospurdza lejā, kļuva par sermuliņu un saritinā­jās savā guļamvietā meitenei ap kaklu.

Piemērojoties groza ātrumam, ragana izlīdzināja sa­vas slotas gaitu un uzņēma kursu uz Svalbāru.

TREŠĀ DAĻA Svalbāra

18 Migla un ledus

Lī Skorsbijs sakārtoja zvērādas ap Liru. Meitene sa­ritinājās tuvāk Rodžeram, un abi gulēja, bet gaisa balons tuvojās Ziemeļpolam. Aeronauts laiku pa lai­kam palūkojās aparātos, košļādams cigāru, viņš to neaizdedzināja, jo pārāk tuvu bija uzliesmojošā ūdeņ­raža gāze, un ciešāk ietinās zvērādās.

-   Šī mazā meitene, liekas, ir diezgan svarīga persona? — viņš noprasīja pēc brītiņa.

-   Svarīgāka, nekā pati to apjauš, Serafīna Pekkala atbildēja.

-   Vai tas nozīmē, ka gaidāmas kādas bruņotas akti­vitātes? Saprotiet mani, esmu praktisks cilvēks, kas pats pelna sev iztiku. Es nevaru atļauties tikt sašķai­dīts vai sašauts gabalos bez jebkādas iepriekšējas kom­pensācijas. Es nevēlos likt uz spēles šīs ekspedīcijas cēlos mērķus, ticiet man, kundze. Bet lords Fā un ģip­tieši man samaksāja tikai tik daudz, lai kompensētu manu iztērēto laiku, spēku un balona uzturēšanas iz­devumus, tas ari ir viss. Šai summā nav iekļauta ap­drošināšana pret karadarbību. Un es jums, kundze, teikšu kad mēs izsēdināsim Joreku Bērnisonu Svalbārā, to jau varēs uzskatīt par karadarbības aktu.

Viņš uzmanīgi izspļāva tabakas lapas gabalu pār bortu.

-   Tāpēc es vēlētos zināt, kas sagaidāms attiecībā uz miesas bojājumiem un sadursmēm, viņš pabeidza.

-    Iespējams, būs jācīnās, Serafina Pekkala teica. Bet jūs jau arī agrāk esat cīnījies.

-    Protams, ja man par to maksāja. Bet fakts ir tāds, ka es domāju man būs jāpilda tikai transportēšanas funkci­jas, un esmu tam atbilstoši sagatavojies. Taču tagad, pēc pirmītējā kautiņa tur lejā, es interesējos, cik tālu sniedzas mani transportēšanas pakalpojumi. Piemēram, vai esmu spiests riskēt ar savu dzīvību un īpašumu cīņās, kas no­tiek starp lāčiem. Un vai šai mazajai meitenei Svalbārā nav tikpat karstasinīgi ienaidnieki kā tie tur Bolvangarā. Es par to atgādināju tikai tāpēc, lai uzturētu sarunu.

-     Mister Skorsbij, ragana teica, es labprāt gri­bētu atbildēt uz jūsu jautājumiem. Bet vienīgais, ko es varu pateikt, ir, ka mēs visi cilvēki, raganas, lāči jau karojam savā starpā, lai gan ne visi to apzinās. Vienalga, vai jūs Svalbārā sastapsieties ar briesmām vai tiksiet prom neskarts, jūs jau esat tajā visā iesais­tīts, jūs esat zem bruņām, jūs esat karavīrs.

-    Nu, tas būtu mazliet priekšlaicīgi teikts. Pēc ma­nām domām, cilvēkam vajadzētu būt izvēlei, ķerties pie ieročiem vai ne.

-    Tur nu mums ir tikpat lielas izvēles iespējas kā piedzimt vai nepiedzimt.

-   Tomēr man labāk patīk izvēlēties, viņš teica. Es gribu izvēlēties, kādu darbu strādāt, uz kurieni doties, ko ēst un ar ko kopā sēdēt un žāvāties. Vai tad jums nekad negribas kaut ko izvēlēties?

Serafina Pekkala padomāja, tad teica: Iespējams, ka mēs vārdu izvēle saprotam dažādi, mister Skorsbij. Raganām nekas nepieder, tāpēc mūs neinteresē naudas krāšana vai peļņas gūšana, un, kas attiecas uz izvēli starp vienu lietu vai citu, ja jūs dzīvotu simtiem gadu, tad zinātu, ka ikviena izdevība atgriezīsies. Mums ir dažādas vajadzības. Jums ir jāremontē un jāuztur kār­tībā savs balons, tas prasa laiku un rūpes, es to sapro­tu, bet mums, lai varētu lidot, atliek tikai noplēst prie­des koka zaru der jebkurš, un paliek vēl daudzi. Mēs nejūtam aukstumu, tāpēc mums nevajag siltas drēbes. Mēs nevaram mainīties ne ar ko citu, kā vien ar sav­starpēju palīdzību. Ja raganai kaut ko vajag, cita ra­gana viņai to iedos. Ja ir jācīnās, mēs pieņemam lēmu­mu, neņemot vērā to, ko šis karš mums maksās. Mums nav arī goda jēdziena, kā, piemēram, lāčiem. Lāča goda aizskaršana nozīmē nāves spriedumu. Mums tas ir… neiedomājami. Kā gan var aizvainot raganu? Nu un kas par to, ja būsiet viņu aizvainojuši?