Vecākais

Nasuada skumji pasmaidīja. Kopš mēs pieveicām urgļus, viņa nostāja ir mainījusies. Viņš dos vārdeniem pajumti, paba­ros mūs un cīnīsies kopā ar mums. Daudzi vārdeni jau atrodas Surdā galvenokārt sievietes un bērni, kuri nespēja vai nevēlējās doties kaujā. Arī viņi mūs atbalstīs, citādi es liegšu viņiem vār­denu vārdu.

-   Kā gan, Eragons vaicāja, tev izdevās tik ātri sazināties ar karali Orinu?

-   Rūķi izmanto spoguļu un lukturu sistēmu, lai nodotu ziņas pa pazemes ejām. Viņi var nosūtīt ziņojumu no šejienes līdz Beoru kalnu rietumu piekājei nepilnas dienas laikā. Pēc tam kurjeri to nogādā uz Surdas galvaspilsētu Aberonu. Lai cik ātri tas būtu, šī metode tomēr ir pārāk gausa tad, kad Galbatorikss mūs pārsteidz ar veselu urgļu armiju, neatstājot ne dienu, lai sagatavotos. Es vēlos nodrošināt krietni ātrāku saziņas veidu, saucot talkā Duvrangragātas un Hrotgara magus.

Atvērusi galda atvilktni, Nasuada izņēma no tās pamatīgu pergamenta tīstokli. Vārdeni dosies projām no Farthenduras mēneša laikā. Hrotgars ir apņēmies gādāt par mūsu drošību, kamēr atrodamies pazemes ejās. Turklāt viņš nosūtīja vienības uz Ortiadu, lai sakautu urgļu armijas paliekas un noslēgtu tune­ļus. Tad negaidīti uzbrukumi, izmantojot gaiteņus, vairs nebūtu iespējami. Var gadīties, ka ar šiem pasākumiem nebūs gana, lai nodrošinātu vārdenu izdzīvošanu, tāpēc gribēju ko lūgt īpaši tev.

Eragons pamāja. Viņam jau bija licies, ka gaidāms lūgums vai pavēle. Tas varēja būt vienīgais izsaukuma iemesls. Esmu tavā rīcībā.

-   Lai tā būtu. Uz mirkli Nasuada pievērsās Safirai. Tiesa, šī nav pavēle, un es vēlos, lai tu rūpīgi apdomā atbildi, pirms to dod. Lai panāktu lielāku atbalstu vārdeniem, es vēlos Impērijā izplatīt ziņas, ka jaunais Jātnieks Eragons Ēnkāvis kopā ar savu pūķi Safiru ir pievienojies mums un cīnīsies mūsu pusē. Pirms ko tādu darīt, es vēlējos saņemt jūsu piekrišanu.

Tas ir pārāk bīstami, Safira iebilda.

Vēstis par mūsu parādīšanos sasniegs Impēriju šā vai tā, Era­gons sprieda. Vārdeni gribēs palielīties ar savu uzvaru un Durzas nāvi. Tas notiks neatkarīgi no tā, vai piekritīsim tam vai ne, tāpēc, manuprāt, varam šādu atļauju arī dot.

Safira klusi nosprauslājās. Mani uztrauc Galbatorikss. Līdz šim mēs neesam skaļi paziņojuši, kurā pusē būsim.

Mūsu rīcība runā skaidrāk par jebkādiem vārdiem.

Tiesa, bet tad, kad Durza cīnījās Troņheimā, viņš nemēģināja nogalināt tevi. Ja mēs atklāti paudīsim, ka esam nostājušies pret Impēriju, nākamajā reizē Galbatorikss var nebūt tik pielaidīgs. Kas gan zina, kādi spēki vai plāni viņam ir padomā, mēģinot mūs pakļaut savai varai ? Tik ilgi, kamēr mūsu nostāja nebūs skaidra, viņš, iespējams, nezinās, kā rīkoties.

Neskaidrību laiks ir beidzies, Eragons palika pie sava. Mēs kāvāmies pret urgļiem, nogalinājām Durzu, un es devu uzticības zvērestu vārdenu vadonim. Viss ir ļoti skaidri. Nē, es piekristu Nasuadas piedāvājumam, ja arī tu piekriti.

Krietnu brīdi pūķis klusēja, tad nolieca milzu galvu. Dari, kā vēlies.

Eragons uzlika plaukstu uz Safiras sāna un atkal pievērsās Nasuadai: Rīkojies tā, kā uzskati par pareizu. Ja šādi mēs spē­jam palīdzēt vārdeniem, lai tā notiek.

-   Paldies. Es saprotu, ka tas bija nopietns lēmums. Tagad, kā jau spriedām pirms bērēm, jūs dosieties uz Elesmēru, lai pabeigtu mācības.

-   Kopā ar Arju?

-   Protams. Kopš viņu sagūstīja, elfi bija pārtraukuši jebkādu saziņu gan ar cilvēkiem, gan rūķiem. Vienīgi Arja spētu pārlieci­nāt viņus atjaunot sakarus.

-  Vai tad viņa nevarēja izmantot maģiju, lai paziņotu par izglābšanos?

-   Diemžēl ne. Kad elfi pēc Jātnieku sakāves atkāpās Duveldenvārdenas dziļumos, viņi apkārt šim mūžamežam uzbūra maģiskus slēgus, kas viņu valstībā neļauj iekļūt ne domai, ne priekšmetam, ne dzīvai būtnei, lai kādas burvestības tiktu liktas lietā. Tiesa, ja es pareizi tulkoju Arjas teikto, šie slēgi nedarbojas pretējā vir­zienā. Tāpēc, lai pārliecinātu karalieni Islanzadi, ka Arja ir dzīva, ka tava un Safiras eksistence nav baumas, ka posts un triumfs, ko piedzīvojuši vārdeni pēdējos mēnešos, ir īsts, pašai Arjai ir jādodas uz Duveldenvārdenu. Nasuada pasniedza viņam tīs­tokli. Tas bija apzīmogots ar vaska spiedogu. Tas ir vēstījums karalienei Islanzadi par vārdenu pašreizējo stāvokli un manām nākotnes iecerēm. Sargā to kā paša dzīvību! Tas nodarīs milzu postu, ja nonāks ienaidnieka rokās. Es ceru, ka pēc visa notikušā Islanzadi būs gana labvēlīgi noskaņota, lai atjaunotu diplomātis­kās attiecības ar mums. Viņas palīdzība, iespējams, var izrādīties izšķirošais apstāklis, kas nosver uzvaras kausus mūsu labā. Arja to saprot un ir piekritusi atbalstīt mūs, tomēr es gribēju, lai arī tu zini, kāds ir stāvoklis, un izmantotu katru mazāko iespēju, kāda varētu rasties.

Eragons aizbāza pergamentu aiz vestes. Kad mēs dodamies ceļā?

-   Rīt no rīta… ja vien tev nav citu plānu. -Nē.