Lampas bērni 3 grāmata Kobru karalis no Katmandu

-   Protams, esmu dzirdējis par indiešu virves triku, Džaganata teica. Manuprāt, redzēju to kādā izrādē Lasvegasā, kad vēl biju bērns. Un pats es mēdzu maz­liet trenēties vēderrunāšanā. Tikai ne reizi neesmu to darījis, iepriekš nebrīdinot. Viņš palūkojās pāri groza malai, it kā joprojām cerētu ieraudzīt Grounina ķer­meni guļam zemē simt pēdu zemāk.

-    Pajautājiet viņam par to visu, kad augšā viņu sa­tiksiet, Dibaks ierosināja. Jūs taču nedomājat, ka viņš izlēca laukā vai mēs viņu izgrūdām.

-   Nē, nē, nē, protams, ne, Džaganata steigšus atbil­dēja, ja gadījumā viņi tiešām būtu izgrūduši Grouninu un tagad domātu, kā tikt vaļā no lieciniekiem.

-   Ja labi padomā, Džons sacīja, nākdams Dibakam palīgā ar argumentu, ko viņš līdzīgos apstākļos bija li­cis lietā iepriekš, tad tas ir tieši tā, kā saka Serloks Holmss: "Kad esi izslēdzis neiespējamo, tam, kas paliek, lai cik neticams tas arī liktos, ir jābūt taisnībai." Jūs atceraties, kā viņš iekāpa grozā, vai ne?

-   Jā, Džaganata piekrita.

Džons pamāja lejup. Te viņa nav. Un lejā nav. Tāpēc viņam jābūt augšā. Vai tā?

-    Laikam gan.

Beidzot lifts sasniedza kraujas virsotni, kur cits san­jasins nostiprināja grozu pie ļodzīga paskata platformas un atvēra mazās durtiņas, lai ļautu četriem pasažieriem izkāpt uz torņa grīdas.

Tas bija mājiens Grouninam iznākt no vairāku tukšu šķidra slāpekļa cilindru aizsega, kur viņš bija slēpies, atklādams, ka vēlēšanās bija piepildījusies. Laimīgā kārtā vecais mūks, kurš apkalpoja liftu, ko darbināja tikpat vecs ēzelis, griežot ratu, nebija skatījies uz plat­formu brīdī, kad Grounins pēkšņi parādījās tornī, un tāpēc pat neievēroja, ka no pieciem, kas ieradās tornī, tikai četri bija atbraukuši grozā. Bet ne Džaganata, kas uzlūkoja Grouninu ar bijību.

-    Tas ir apbrīnojami, Guptas kungs, viņš teica, kā jūs tikāt augšā pa virvi. Apbrīnojami!

Grounins nenoteikti pasmaidīja. Jā, viņš sacīja. Vai ne?

-   Viss ir kārtībā, tēt, Dibaks teica. Es viņam iz­stāstīju par tavu slaveno indiešu virves triku.

-    Vai jūs zinājāt?

-   Jums tas jāparāda man vēl kādreiz, Guptas kungs, Džaganata lūdza. Tikai vispirms pārliecinieties, vai es skatos. Man negribētos neko palaist garām.

-    Jā, protams, Grounins piekrita, brīnīdamies, ka jaunais amerikāņu mūks, šķiet, bija noticējis tik apla­mam izskaidrojumam, un meta zibšņus uz Dibaka pusi par tik nejēdzīgu stāstu. Jā, tur tiešām… ir ko redzēt, ja jau es pats tā saku. Vienīgi es būtu jums ļoti pateicīgs, ja jūs to nevienam neteiktu. Nevēlos, lai cilvēki domātu, ka mēģinu piesaistīt sev uzmanību.

-   Protams, Džaganata plati pasmaidīja. Varat būt drošs. Bet nu ļaujiet man izvadāt jūs pa ašramu.

Bija pārāk karsta diena, lai vispār kustētos, bet klints virsotnē bija sajūta, it kā stāvētu uz saules laktas. Tā kveldēja sārto cietoksni ar tādu karstumu, ka pat indie­tim Grouninam pretstatā anglim Grouninam tas šķita gandrīz neizturams. Par spīti kurtai un mīkstajām filca čībām, Grounins elsa un pūta, kamēr Džaganata izvadāja viņus pa guļamkorpusu, kur citi sanjasini gulēja, pa bib­liotēku un lielo kupolu, kur guru Masamdžasara parasti uzrunāja savu sekotāju pulkus. Kad viņi nonāca pie datoru atbalsta centra, kur dučiem sanjasinu strādāja, atbildēdami uz telefona zvaniem no cilvēkiem, kas bija nopirkuši Dingle datoru Lielbritānijā vai Savienotajās Valstis, Grounins bija pamatīgi aizelsies.

-   Vai viss ir kārtībā, Grounina kungs? Filipa viņam klusi pajautāja.

Sulainis vēdinājās ar ašrama laikrakstu un nopūtās.

-    Man? Jā, tā šķiet, mis. Es tikai vēlos, kaut nebūtu tik karsts, tas arī viss.

Tiklīdz viņš to pateica, nez no kurienes parādījās kāds savrups, melns mākonis un virzījās pāri sārtajam cietoksnim kā milzīgs saulessargs, aizsedzot ašramu no nežēlīgās saules. Temperatūra tūlīt nokritās par vairā­kiem grādiem. Tas gan ir dīvaini, Džaganata teica, palūkojies augšup uz mākoni. Neko tādu agrāk ne­esmu redzējis.

Grounins saviebās. Ak vai, viņš teica hindi valodā. Es atkal to izdarīju, vai ne? Viņš papurināja galvu nemierā par savu rīcību. Cik briesmīgs divu vēlēšanos zaudējums.

-   Neraizējieties par to, Džons viņu mierināja. Tas būtu varējis atgadīties jebkuram.

-    Nē, bet tas atgadījās man, Grounins nerimās.

-    Un ne jau pirmo reizi. Tieši tāpat bija tad, kad pir­moreiz satiku Nimrodu un viņš piešķīra man trīs vēlē­šanās par to, ka izglābu viņu no pudeles, kur viņš bija iesprostots.

-    Džonam taisnība, Filipa sacīja. Nevajag sevi tā tirdīt.

-    Vai viss kārtībā? Džaganata jautāja. Viņš nesa­prata neko no četru indiešu teiktā, bet no Grounina izturēšanās bija skaidrs, ka kaut kas viņu bija sarūgti­nājis. Džaneš? Pančali? Vai jūsu tēvam nekas nekait?

-    Tas bija no karstuma, Džons angliski paskaid­roja. Bet, kopš parādījās tas mākonis, viņš jūtas daudz labāk.