Lampas bērni 3 grāmata Kobru karalis no Katmandu

-   Muļķības, Krebas jaunkundze attrauca. Ikviens var nodarboties ar jogu. Pat jūs, ser. Viņa mundri piebilda: Neraizējieties, joga nenozīmē savīt sevi ne­iespējamos mezglos un līkumos.

Bet diemžēl tieši tā tas bija, un pēc nepilnu stundu ilgām nodarbībām kopā ar Krebas jaunkundzi un vairāk nekā divām stundām jogas centrā Grounins un bērni bija galīgi nomocījušies.

-    Jogas terapeitiskā iedarbība un vērtība, Krebas jaunkundze kliedza, palīdzēdama viņiem noturēties īpaši sāpīgā pozā, ir vispārzināms fakts.

Grounins aizelsies mēģināja izstiepties tā, kā Kreba jaunkundze nupat bija demonstrējusi.

-    Tā palīdz cilvēkiem izteikt un pieredzēt savu die­višķību, viņa teica.

-    Jāsmejas, Grounins norūca. Es varētu justies tikpat dievišķīgs, ja man būtu aste un ragi un Elles liesmu kluba dalībnieka karte. Un, to pateicis, viņš ar skaļu vaidu smagi sabruka uz sava paklājiņa, un Džona ausīm tas jau izklausījās pēc tā Grounina, kuru viņš pazina un mīlēja. Es vairs nevaru. Nudien nevaru.

-    Trīs stundas jogas katru dienu ir obligātas visiem, kas vēlas palikt ašramā, Krebas jaunkundze bez ma­zākās līdzjūtības paziņoja. Nekādu izņēmumu. Tāds ir guru Masamdžasaras rīkojums. Viņa pagriezās un paklanījās citam lielam guru portretam, kas karājās pie sienas jogas centrā. Vai skaidrs? Nekādu izņēmumu. Nu tad uz priekšu. Nākamo pozu sauc krabis.

Un Grounins, negribēdams atstāt ašramu, neizmanto­jis iespēju novest līdz galam Kobru karaļa meklējumus, piecēlās un mēģināja turpināt, taču dvīņiem drīz bija skaidrs, ka Grouninam vajadzētu pārtraukt, citādi viņš sabruks pavisam. Tomēr redzot, ka Krebas jaunkundze nepārprotami ir kurla pret veselo saprātu, žēlumu un humoru, Džonam un Filipai kļuva skaidrs, ka pret viņu būs jālieto džina spēks, tikai kādā smalkā veidā.

Viņi arī būtu to izdarījuši, ja vien Dibaks nepasteig­tos pirmais. Un Dibaks nebūtu Dibaks, ja lietotu džina spēku ar smalkumu.

-    ZIGOBRANČIEITS!

Ja dvīņi būtu paguvuši laikā, viņi, iespējams, pa­nāktu, lai Kreba jaunkundze zaudē balsi vai atklāj mus­kuļu sastiepumu kaklā un tas neļautu viņai todien vairs nodarboties ar jogu. Taču Dibaks gluži vienkārši viņu pārvērta par krabi. Ņemot vērā, ka viņas vārds bija

Kreba, tas neliecināja par Dibaka iztēles bagātību, bet nenoliedzami bija iedarbīgi.

-   Paldies Dievam, Grounins sacīja, bez spēka gulē­dams uz grīdas. Viņš bija pārāk noguris, lai pavirzītos nost no ceļa, kad krabis rāpoja šurp. Es tiešām do­māju, ka nomiršu.

-    Vai tu viņu nevarēji pārvērst par ko citu, nevis krabi? Filipa bargi noprasīja. Jūdzēm tālu no jūras, svelmainā gaisā, kur lido maitu lijas, krabji nevar izdzīvot šai pasaules nostūrī, Bak. Ja vien tu drīz nepārvērtīsi viņu atpakaļ, Krebas jaunkundze nomirs. Par kaķi. Par peli. Pat par zirnekli. To vēl varētu saprast. Viņa papurināja galvu. Bet par krabi? Bak, tu tiešām esi stulbenis.

-    Es nezinu, Dibaks teica. Kreba pēc vārda, un krabis pēc dabas. Jogas pozu arī sauca krabis. Man tas šķita acīmredzami. Viņš iesmējās, kad krabis pamāja ar vienu spīli, it kā mēģinot piesaistīt uzmanību.

-    Pārāk acīmredzami, Džons šaubījās.

-    Esmu tev pateicīgs, Bak, manu zēn, Grounins sacīja. Ja nodzīvošu līdz simt gadiem, diez vai kādreiz būšu vairāk noguris nekā pašlaik. Tā sieviete. Viņa nav cilvēks.

-    Nu vairs nav. Dibaks iesmējās. Tur jums ir taisnība.

Krabis, kas nebija pārāk liels, kādu brīdi turpināja vicināt spīles un tad atkāpās stūrī, gaidot savu likteni.

-   Ātri pārvērt viņu atpakaļ, Filipa uzstāja. Iekams

vina nav izžuvusi.

-    Labi, Dibaks piekrita. Bet, ja viņa atkal sāks ar jogu, nebūšu atbildīgs par to, kas ar viņu notiks. Viņš uz brīdi apklusa, lai savaktos, un tad teica: ZIGOBRANČIEITS!

Atguvusi savu tievo, salīkušo cilvēka apveidu, Prūdensa Kreba kādu mirkli palika sakņupusi un klusa jogas centra stūrī.

-   Vai jūtaties labi, mīļā? Grounins nevainīgi apvai­cājās.

-    Kas ar mani notika?

, Jums bija tāds mazs, dīvains pavērsiens, Grounins paskaidroja, tas arī viss.

-   Vienu brīdi demonstrēju jogas pozu, bet pēc mirkļa mani pārņēma ārkārtīgi dīvaina sajūta, it kā es būtu krabis. Viņa aizdomīgi apostīja sevi. Turklāt šķiet, ka es ožu pēc zivīm.

Dibaks ļauni iesmējās.

-   Manuprāt, jūs par daudz esat aizrāvusies ar jogu, Grounins uzstāja. Vai arī pārkarsusi saulē. Jūsu vietā es ietu atpakaļ uz savu istabu un mazliet atpūstos. Re­dzēsiet, ka no rīta jutīsieties labāk. Viņš palīdzēja samulsušajai Krebas jaunkundzei piecelties kājās un laipni uzsmaidīja.

-    Jā, viņa rāmi noteica. Varbūt jums ir taisnība. Es esmu pārcentušies. Droši vien, ka tā. Un arī saule. Par maz dzērusi ūdeni un dehidratējusies. Cita izskaid­rojuma nav. Tas nav iespējams, ka es tiešām būtu bi­jusi… Viņa nedroši devās uz durvīm, sagriezusies sāniski, jāatzīst, mazliet kā krabis, un, Dibakam un Grouninam par nepārprotamu prieku, vairs ne vārdu nebilduši, izgāja no jogas centra.

-     Tā, Grounins secināja. Ar viņu esam tikuši galā.