Lampas bērni 3 grāmata Kobru karalis no Katmandu

Dakteris noelsās vien, kad džina izstieptajā rokā pēk­šņi parādījās liels šķīvis ar jēlām zivīm. Viņam nebija ne jausmas, kāpēc kaķis tā bija uzvedies, bet tas šķita pilnīgi nesvarīgi salīdzinājumā ar šo pārdabiskā spēka izpausmi. Sī bija pirmā reize, kad viņš džina spēku ieraudzīja darbībā, un uz doktoru Varnakulasuriju tas tiešām atstāja ļoti dziļu iespaidu. Tikmēr Nimrods tu­rēja šķīvi paceltu pret aizkaru stangu, kur Būtbijs bija atradis patvērumu, un tagad atvainojās dzīvniekam.

-   Tās zivis, dakteris noelsās. Jūs likāt tām parā­dīties. No tukša gaisa. Vai tā nav?

-   Manuprāt, tas ir pats mazākais, ko varu izdarīt, lai atlīdzinātu Būtbijam par viņa palīdzību šai rituālā, Nimrods atbildēja. Vai jūs tā nedomājat? Viņš ļāva, lai kaķis saož zivis, un tad nolika šķīvi uz grīdas.

-   Jā, vienīgi man tas nav gluži skaidrs. Kā īsti viņš mums palīdzēs?

-   Viņš jau ir palīdzējis, Nimrods paskaidroja un, pa­cēlis pelnu trauku, parādīja dakterim septiņas ūsas, ku­ras viņš bija izplūcis no nabaga Būtbija purna. Ūsas. Kļūdaini noturējis daktera šoku par nosodījumu, Nim­rods piebilda: Neraizējieties, tās ataugs. Viņš pa­māja ar galvu uz durvju pusi. Nu tad labi. Ķersimies klāt!

Nimrods lēnām iegāja premjerministra guļamistabā. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas premjerministrs Kenets Vidmerpūla kungs gulēja uz muguras, viņa galva bija at­balstīta pret spilvenu. Blakus viņam, sakrustojusi rokas uz krūtīm, stāvēja gara auguma gaišmataina sieviete, kuru Nimrods uzreiz pazina: tā bija premjerministra sieva Sila. Viņa izskatījās saspringta un nogurusi. Un diezgan korpulenta, viņš nodomāja. Istabas stūrī krēslā sēdēja aptuveni vienpadsmit vai divpadsmit gadu veca meitene. Viņš nosprieda, ka tai jābūt premjerministra jaunākajai meitai Lusindai. Aiz viņas stāvēja premjer­ministra preses sekretārs, kas vēroja doktora Varnakulasurijas un Nimroda ierašanos reizē ar atvieglojumu un aizkaitinājumu.

-    Tā kā būtu laiks, viņš teica, ieskatīdamies savā rokas pulkstenī. Un tad, neticīgi nopētījis Nimroda sar­kano uzvalku, noprasīja: Un kas jūs tāds esat? Vai Ziemsvētku vecītis?

Bet premjerministra sieva bija pateicīgāka un laip­nāka. Ar asarām acīs viņa satvēra Nimroda roku un paspieda to. Esiet svētīts, ka atnācāt, viņa teica. Esiet svētīts.

-    Esiet mierīga, mīļo lēdij, Nimrods teica, paostī­dams gaisu. Premjerministra nepatikšanām drīz būs gals, ticiet man. Viņš aizveda sievieti projām no gul­tas.

-    Ā? Un kas tu tāds būtu? Ierunājās premjermi­nistrs vai, pareizāk sakot, jaunā džine, kas patlaban bija iemājojusi viņa ķermenī. Nimrodam par to nebija nekādu šaubu. Sēra smaka, premjerministram atverot un aizverot muti, bija nosakāma pavisam nekļūdīgi.

-    Es tev varētu pajautāt to pašu, Nimrods atbildēja. Viņš apsēdās uz gultas malas. Ja vien mani vairāk ne­interesētu, kāpēc tu to dari. Iespundējiet mani pudelē, ja neesmu no tiesas noskaities, redzot, cik necienīgi tu izturies pret premjerministru.

-    Un tas ir viss, vai ne? Tu mani nevari redzēt. Ja vien es pati nevēlos, lai tu mani ieraudzītu.

-    Es pieklājīgi lūdzu tevi aiziet. Tūlīt pat.

-   Pieņemsim, ka es to negribu, balss ķiķinot atcirta.

-    Tad es tevi piespiedīšu aiziet.

-   Ak tā? Un kā tu to izdarīsi?

-    Tā ir mana darīšana.

Meitene iesmējās un lika premjerministram piecelties sēdus. Man patlaban ir pārāk jautri, lai es dotos pro­jām, viņa paziņoja. Skaties! Premjerministra galva lēnām sāka griezties uz riņķi ar čīkstošu, briesmīgu skaņu, it kā kāds rokās plosītu ādas maku.

Premjerministra sieva apslāpēja kliedzienu, ar plauks­tas virspusi aizklādama muti, un piespieda seju preses sekretāra plecam. Kad premjerministra galva bija bei­gusi savu 360 grādu ceļojumu, džine atkal iesmējās un teica: Lūk, ko es spēju nostrādāt ar viņa galvu. Tad nu mēģini iztēloties, ko varu izdarīt ar viņa partiju un politiku.

Nimrods noraidoši pamāja ar roku un klusi izrunāja vārdu, kuru viņš lietoja, lai koncentrētu savu spēku.

-    QWERTYUIOP!

Tūlīt pat džine saprata, ka kaut kas nav kārtībā.

-    Kas notika? Ko tu izdarīji? Es nevaru pakustēties.

-    Nav par ko uztraukties, Nimrods paskaidroja.

-   Es tikai uzliku tev kādu saistību, tas arī viss.

-    Kāpēc? Ko tu gribi darīt?

-   Par to arī es nekādi netieku skaidrībā, nomurmi­nāja doktors Varnakulasurija.

-   Izsauciet policiju, iebrēcās balss premjerministra iekšienē, un lieciet šo vīrieti nekavējoties arestēt!

-   Tu esi izteikusi savu pēdējo pavēli, Nimrods teica, paņemdams vienu kaķa ūsu no pelnu trauka. Ieslogi mani pudelē, ja tā nav.

Premjerministrs piesardzīgi paskatījās uz ūsu. Kas tas ir?

No savas sarkanās žaketes kabatas Nimrods izņēma

»

šķiltavas. Es domāju, tu esi dzirdējusi sakāmvārdu,

ka apsvilis kaķis vienmēr ir labāks, nekā tas izskatās. Redz, nav nevienas citas smakas, ko džini neciestu tik ļoti kā sviluša kaķa smārdu, Nimrods iesmējās. Senos laikos džina eksorcisma Kato rituālam vajadzēja veselu kaķi. Mūsdienās mēs neesam gluži tik ļauni un, paldies Dievam, nepieciešamas tikai septiņas kaķa ūsas.