Lampas bērni 3 grāmata Kobru karalis no Katmandu

-    Par Deviņu kobru Nāgas kultu? dervišs vaicāja, jo atšķirībā no džiniem eņģeļi prot lasīt domas. Jā, to var manīt. Un tā ir, kā jau esat uzminējuši. Deviņas kobras ir pirms daudziem gadiem pastāvējušo Astoņu kobru pēcteces.

-    Jūs kā vienmēr visu saprotat, Rakšasasa kungs teica, laipni uzsmaidot Zaļajam dervišam. Bet bija sva­rīgs ne tikai Zaļā derviša viedoklis. Bija arī kāda pār­dabiska diplomātija, ko nācās ievērot. Indija ir sena valsts, ar tradīcijām un vietējām paražām, kas jāņem vērā pat džiniem. Tāpat kā Zaļā derviša padomu, Rak­šasasa kungs un Nimrods smalki lūdza atļauju lietot džina spēku Indijas subkontinentā.

-    Man nepatīk šie ļaunie kulti gluži tāpat kā tev, Rakšasas, vecais draugs, Zaļais dervišs teica. Bet to iznīcināšana ir kas cits. Pat tik vecam un pieredzējušam džinam kā tev nāksies būt ļoti piesardzīgam. Šīs zemes cilvēki čūskas uzskata par svētām, jo tic, ka tās atnes lietu un ka tie, kas mirst no čūskas koduma, atdzims. Šādi kulti piesaista plānprātīgos un lētticīgos, kuru šai brīnišķīgajā zemē ir lielais vairums.

Rakšasasa kungs pamāja ar galvu. Ierocis, ko tu neturi rokā, nenogalinās čūsku, viņš sacīja. Turklāt mēs nemeklējam čūskas, bet gan tos velnus, kas ar tām rīkojas.

-    Es jums palīdzēšu, cik vien spēšu, Zaļais dervišs apsolīja. Bet vispirms man jālūdz jums kāds pakalpo­jums, džini, jo zvērests neļauj man šo vietu atstāt. Es gribētu jūs lūgt tikt vaļā no diviem bagho bhutiem, jo tie šai apkaimē ir nogalinājuši daudzus cilvēkus. Runā, ka vairākus simtus. Tas, protams, nav labi. Skaidrs ir tas, ka tie ir īpaši agresīvi, un, šķiet, tiem drīzāk patīk cilvēkus nogalināt nekā tos apēst.

-   Bagho ? Nimrods pārjautāja. Tā bengāļu valodā sauc tīģeri, vai ne? Skaidrs, ka jums vajadzīgs tīģeru mednieks, ser.

-    Tie nav vienkārši tīģeri, Zaļais dervišs apgalvoja.

-    Tie medī pārī. Esmu runājis ar Bonobibi, rtieža eņģeli, un viņa man stāsta, ka īstenībā tie ir džini, kas izvēlē­jušies dzīvot šo divu cilvēkēdāju ādā. Varbūt tāpēc vie­tējie cilvēki tos sauc par bhutiem. Par spokiem. Viņš paraustīja plecus un apēda vēl vienu želejas pupiņu.

-   Tīģeru pāris, jūs sakāt, Rakšasasa kungs sprieda.

-    Protams, es reiz dzirdēju par krokodilu pāri, kuros bija iemiesojušies ļauni džini, kam garšoja cilvēku gaļa. Kādā ciematā ne visai tālu no šejienes. Viņš domīgi nobraucīja bārdu. Šie divi krokodili nekad netika no­ķerti. Vismaz cik man zināms. Var gadīties, ka šie divi džini mainījuši savu veidolu. Un tas nudien ir tikpat labi kā atpūta.

-    Es jau redzu, ka jūs šim uzdevumam esat sevišķi piemēroti, Zaļais dervišs nosprieda. Vienmēr esmu teicis: sūti džinu noķert džinu.

-    Paskatīsimies, ko varam darīt, Rakšasasa kungs apsolīja.

-   Atgriezieties, kad tīģeri būs sagūstīti, un tad paru­nāsimies atkal. Bet paturiet prātā, ka šejienes cilvēkiem tīģeri nav mazāk svēti par čūskām. Zaļais dervišs sa­sita rokas, atsaukdams trīs priesterus no Deviņdesmit piecu kupolu tempļa. Sie priesteri jums pateiks, kur meklēt. Dervišs uzsita delfīnam pa galvu ar spieķi un, vēl aizvien košļādams pupiņas, atkal aizpeldēja.

Nimrods pacēla uzacis. Vai jāsaprot tā, ka mums jāmedī tīģeri, tos nenogalinot, un pašiem jāpaliek dzī­viem?

-    Ir vairāki veidi, kā tikt pie kaķa ādas, Rakšasasa kungs teica un, apsēdies zālē, sāka domāt, kā nodīrāt kaķi, to nenogalinot.

Trīs priesteri no Deviņdesmit piecu kupolu tempļa bija Caterdžī kungs, Mukerdžī kungs un Banerdžī kungs, un visi valkāja baltās drēbes sadhu, kas piedienas indiešu svētam cilvēkam. Viņi pacietīgi sēdēja ap Rakšasasa kungu un gaidīja, kad viņš beigs domāt.

-    Sie spoku tīģeri bagho bhuti, viņš beidzot vērsās pie trim priesteriem. Kur un kad notika pēdējais uz­brukums?

-    Šorīt, Caterdžī kungs atbildēja.

-    Pulksten septiņos, Mukerdžī kungs piebilda.

-    Tas bija ciema iedzīvotājs, kas vāca medu kādas trīs jūdzes no šejienes, Banerdžī kungs paskaidroja.

-    Tad mums tālu nebūs jāiet, Rakšasasa kungs se­cināja. Tā ir laba zīme, jo neviens, izņemot muļķi, ne­dodas tālā ceļā, lai sastaptu izsalkušu tīģeri. Kur medus vācējs tika nogalināts?

-    Tas ir zvejnieku ciems, Caterdžī kungs atbil­dēja.

-     Mangroves purvā, Mukerdžī kungs turpināja. Viņš nekad nevēra vaļā muti, līdz Caterdžī kungs ne­bija runājis pirmais.

-   Tā ir slikta vieta cilvēkiem, teica Banerdžī kungs, kurš vienmēr runāja pēdējais. Bet ļoti laba tīģeriem.

-    Mums būs vajadzīga laiva, Rakšasasa kungs sa­cīja.

-    Mums ir laiva.

-    Piecdesmit pēdu gara.

-    Ar divdesmit zirgspēku motoru.

-   Lieliski! Rakšasasa kungs teica, stīvi pieceldamies kājās. Tāpat mums būs vajadzīgi divi lieli metāla to­veri, divi galoni kazas piena, sešas pudeles tumšā ruma, sešas pudeles brendija un vairākas mārciņas cukura.

Trīs priesteri paskatījās cits uz citu, tad uz Rakšasasa kungu, un visi pēc kārtas paraustīja plecus.

-   Ja atceraties, Nimrods ierunājās, mēs kādus krā­jumus atvedām no mūsu viesnīcas. Es teiktu, visu, kas vajadzīgs. Vai bijāt to piemirsis, Rakšasasa kungs?