Lampas bērni 3 grāmata Kobru karalis no Katmandu

Apzinoties, ka Leila diez vai būtu noņēmusies ar ak­mens medaljona sūtīšanu, ja tas nebūtu steidzami, Nim­rods taisnā ceļā devās uz mājām. Piezvanījis māsai un uzzinājis tā atrašanas apstākļus, viņš no viesistabas pa­ņēma sena izskata misiņa lampu un tīru putekļdrānu un ienesa bibliotēkā. Lampa bija pagatavota no misiņa un mazliet apsūbējusi, it kā to jau sen pienāktos kārtīgi nospodrināt. Rokturis bija liels un izliekts kā govs auss, un vāciņš izskatījās kā senas persiešu pils sīpolveida ku­pols. Nimrods izsauca Rakšasasa kungu no viņa lampas, sparīgi to spodrinot.

Viegli, pēc vecuma smaržojoši dūmi piepildīja biblio­tēku Nimroda Londonas mājā, saplūda biezā mākonī un pieņēma ļoti cilvēcisku apveidu, līdz izklīda, atse­dzot vīrieti ar baltu uzvalku mugurā un baltu turbānu galvā. Viņš paguris nopurināja galvu. Pēdējā laikā man vajag aizvien ilgāku laiku, lai transubstanciētos, viņš žēlojās. Kādreiz man tas izdevās dažās sekundēs.

Tagad, šķiet, tam vajag vairākas minūtes. Viņš mokoši izstaipījās. Droši vien kļūstu vecs.

Nimrods neko neiebilda Rakšasasa kungam. Fakts, ka viņš bija vecs, ļoti vecs, nekādi nebija apšaubāms.

-    Bet kas par steigu? Rakšasasa kungs jautāja un, lai gan izskatījās pēc indieša, valodas ziņā vairāk izklau­sījās pēc īra. Vismaz tu spodrināji to lampu ar jaunu putekļdrānu kā sulainis.

Nimrods izstāstīja viņam par ielaušanos savas māsas mājā Ņujorkā un par mēģinājumu nozagt viņa māsas­meitas un māsasdēla gudrības zobus. Šo viņi atrada uz grīdas, viņš teica, pasniegdams medaljonu. Ma­nuprāt, tas ir indiešu. Leila to man atsūtīja pa džinu iekšējo pastu. Apmēram pirms stundas. Domāju, ka tas ir gandrīz neskarts.

-    Sapuvušu olu vairāk samaitāt nevar, nomurmi­nāja vecais džins, grozīdams medaljonu savos kaulai­najos pirkstos. Biju cerējis, ka nekad vairs neredzēšu šo simbolu.

-    Tātad jūs to pazīstat?

Rakšasasa kungs nopūtās un pamāja ar galvu. Šis ir Nāgas akmens. Tas kalpo divējādiem nolūkiem: aiz­sargā cilvēkus no čūskām vismaz tā tiek uzskatīts un palīdz pielabināties čūsku dievam. Sī čūska ir karaliskā kobra. Tā un simbols tai blakus nekādā gadījumā nav patīkams skats manām vecajām, sūrstošajām acīm.

-    Simbols? Nimrods ciešāk aplūkoja medaljonu uz Rakšasasa kunga izstieptās plaukstas un savādo ķeburu blakus čūskai. Jūs domājat tādu kā jautājuma zīmi bez punktiņa apakšā?

-    Tā nav jautājuma zīme. Tas ir indiešu cipars "de­viņi". Te rakstīts "Deviņas kobras", Nimrod.

Nimrods sarauca pieri. Deviņas kobras. Kas tas ir?

-   Pastāvēja kāds sens kults, ko sauca Aasth Naag jeb Astoņas kobras. Jau cerēju, ka tas beidzis pastāvēt. Bet pēdējā laikā man ir bijusi ļoti dīvaina sajūta, Nimrod, ko es nespēju izteikt vārdos. Tagad, atkal redzot šo simbolu smalki pārveidotu, varbūt pat uzlabotu, esmu nonācis tiktāl, ka varu šo sajūtu izprast. Piešķirt tai vārdu un formu. Čūskas formu. Viņš sāji pasmaidīja. Laikam kreveļaina, veca galva baidās no ķemmes. Vecais džins apsēdās atzveltnes krēslā un izdvesa gurdenu nopūtu.

-   Tu saki, ka viņi centās nozagt bērnu gudrības zobus? -Jā.

-     Tas ir slikti. Ļoti slikti. Viņi centīsies izgatavot jaunu talismanu. Jābrīdina Leila, lai viņa veic kādus piesardzības pasākumus. Lai gādā par mājas drošību.

-    Manuprāt, viņa to jau ir izdarījusi, Nimrods ap­galvoja.

-    Tad ir labi. Protams, ja viņi grib izgatavot jaunu talismanu, tad Naag kultam acīmredzot nav vecā. Tas arī ir labi. Viņš domīgi noglāstīja savu garo, balto bārdu. Man jāuzzina kas vairāk.

-    Vai jūs brauksiet uz Ņujorku? Nimrods jautāja.

-    Neviens nenoņemas ar mūku, kad var atrast veselu klosteri. Nē, mans draugs, man jādodas uz Indiju un jāatrod Zaļais dervišs.

-   Zaļais dervišs, Nimrods atkārtoja. Jā, protams. Viņš ir eņģelis, vai ne? Uz tās Indijas salas. Viņš zina gandrīz visu, kas notiek Indijas subkontinentā.

-    Jā, zina gan. Rakšasasa kungs pamāja ar galvu.

-    Ja kobru kults atkal ir aktīvs, tad tur tam būs at­balsta punkts. Un dervišs zinās, kā, kad un kur tas meklējams.

-    Tad es došos jums līdzi, Rakšasasa kungs, Nim­rods sacīja. Turklāt jums būs vajadzīgs kāds, kas nes šo lampu.

-   Justos priecīgs būt tavā sabiedrībā, Nimrod, neno­liedzami. Bet es neceļošu ar lampu. Kamēr šis darbiņš nebūs pabeigts, palikšu savā laicīgajā veidolā. Ja es at­rastos savā lampā, tiem pagānu velniem-būtu daudz vieglāk mani nozagt. Nē, lampu atstāsim šeit. Ieslēgtu tavā velvē. Drošībā. Lai lampas iekšpuse, kā parasti, rūpējas pati par sevi. Es gribētu redzēt to džinu, kas ir tik dumjš, lai ieietu tajā bez ielūguma. Viņš kādu brīdi padomāja un tad piebilda: Vēl kas. Mums labāk ceļot neuzkrītoši kā tie trīs vīri, vārdā Mērfiji, kuri autobusā brauca uz Korķu. Un mums vajadzēs savu atrašanās vietu turēt noslēpumā no visas pasaules. Nē, pat Grounina kungs nedrīkst zināt, uz kurieni mēs do­damies. Viņš katram gadījumam var palikt šeit. Turklāt Indija nav īstā vieta cilvēkam ar tādu māgu kā Grouninam.