Labas zīmes

Vienīgā automatizētā lielferma, kas sāka darboties, pēc pāris gadiem izputēja, un tās vietā stājās vecmodīga ferma, kurā cūkas brīvi skraidīja pa augļu dārziem. Cūkgaļa tika pārdota par labu cenu. Divas vietējās skolas apbrīnojami kareivīgi turējās pie vecajām tradīcijām, būdamas imūnas pret mūžam mainīgajām izglītības reformām. Automa ģistrāle, kurai vajadzēja pārvērst lielāko daļu Tedfīldas krustojumā numur astoņpadsmit ar autostāvvietu Laimi gais baroklis, nezin kāpēc piecu jūdžu attālumā pagriezās, metot lielu pusloku, un tad stiepās tālāk, apiedama saliņu un nemainot lauku ainavu. Neviens nevarēja pateikt, kāpēc viens no iesaistītajiem projekta autoriem cieta no nervu sabrukuma, otrs iestājās klosterī, bet trešais devās uz Bali gleznot kailas sievietes.

Varētu nodomāt, ka divdesmitā gadsimta vidū izveidojusies neatkarīga sala, uz kuru tas neattiecas.

Paņēmusi no kārbas citu kartīti, Anatēma pāršūdināja to pār galdu.

2315. Dažs labs teic, ka tas notiks Londonas pilsētā vai Ņujorkā, bet viņi alojas, jo tas būs Tedfīldā, viņš nāks vareni un spēcīgi kā bruņinieks savā īpašumā, viņš sadalīs pasauli 4 daļās un sacels vētru.

... 4 gadus par ātru (Ņūamsterdama līdz 1664)... Tedvila, Norfolka...

Tārdsfīlda... Devona... Tedfīldā.... Oksona...< ...!

Skat. Jāņa Atklāsmes grāmatu, 6. nod., 10. p.

- Man bija jābraukā apkārt, lai izpētītu daudzu apgabalu arhīvus, - Anatēma stāstīja.

-Bet kāpēc 2315. numurs? Ieraksts taču ir jaunāks par citiem.

- Agnese laika ziņā bija mazliet pavirša. Manuprāt, viņa ne vienmēr zināja, kas kur notiks. Es jau teicu, ka mēs gadiem gudrojām sistēmu, lai visu sasaistītu kopā.

Ņūtons apskatījas vel vairākas kartītes, piemēram:

1111. Un rūkdams atnāks lielais suns, un divas varas to uzraudzīs, bet velti, jo ies tas tur, kur saimnieks, - un elle

Vai tam būtu sakars ar Bismarku? (A. F. Divaisa,

1888. gada 8. jūnijā)

...?

Šlēsviga-Holšteina?

bēgs tā priekšā.

- Neskaidri, neraksturīgi Agnesei, - Anatēma secināja.

3017. Redzu četrus jātniekus, kas nes galu, un ar viņiem jāj elles eņģeļi, un Treji celsies, un Četri un Četri būs Četri, un Tumsas eņģelis pats sevi iznīdēs, un Cilvēks pieprasīs savu.

Apokalipses jātnieki, cilvēks = Pāns, Sātans (Raganu prāvas Lankašīrā, Brewster, 1782)

??

Jūtu, ka mūsu labā Agnese tovakar bijusi pilnā (Kvinsijs Divaiss, 1789. g. 15. okt.) Piekrītu. Mēs visi taču esam tikai cilvēki. (Mis 0. Dž. Divaisa 1854. g. 5. janvāri)

- Bet kāpēc jaukie un precīzie? - Ņūtons gribēja zināt.

- Jauks ir tas pats, kas precīzs, - Anatēma paskaidroja nogurušā balsī, acīmredzot ne jau pirmo reizi. - Tolaik tam bija tāda nozīme.

- Bet paklau... - Ņūtons iesāka.

Viņš jau gandrīz bija sev iestāstījis, ka NLO nav, ka viss ir viņa fantāzijas auglis, nu, par tibetieti vēl māca šaubas; varbūt tomēr tāds bija, bet diez vai tas bija tibe-tietis. Taču šobrīd Ņūtonu visvairāk saistīja pievilcīgā sieviete šajā istabā, kurai viņš arī, šķiet, nebija vienaldzīgs, vismaz netīksmi viņa nejuta, un tas Ņūtonam bija kas jauns. Protams, šobrīd notika varen daudz kā dīvaina, bet, ja viņš tiešām pacenstos pagriezt saprāta laivu pret trakojošo pierādījumu straumi, tad varētu pieņemt, ka tie bija, hm, meteorologu baloni vai Venera, vai arī masveida halucinācijas.

Vārdu sakot, šobrīd Ņūtona jūtas valdīja pār saprātu.

- Bet paklau, - viņš atkārtoja, - pasaule taču patiesībā neies bojā, vai ne? Paskaties visapkārt! Starptautiskais stāvoklis nav pārāk saspringts... ne vairāk kā parasti. Kāpēc mēs nevarētu visu nolikt malā un, nezinu, varbūt vienkārši iziet svaigā gaisā pastaigāties?

-Vai tiešām tu nesaproti? Te kaut kas ir! Kaut kas ietekmē apkaimi! - Anatēma atbildēja. - Visas enerģētiskās līnijas ir izlocītas. Tās pasargā šo vietu no potenciālām pārmaiņām! Tas... tas...

Jau atkal Anatēmas prātā pavīdēja doma, kuru viņa nespēja, kuru viņai nebija ļauts satvert tāpat kā pamostoties sapni.

Vējš grabināja logos, rūtī neatlaidīgi sitās jasmīna zars.