Paskaidrojums amerikāņiem un citām urbānām dzīvības formām: angļu laucinieki domā, ka centrālapkure ir pārāk sarežģīta un visnotaļ vājina morālo stāju, tāpēc izvēlas citu sistēmu: sagādā koka sprunguļus un ogļu klučus, kā ari baļķēnus, kas, iespējams, ir gabalos sacirsts azbests, sakrauj to visu dūmojošās kaudzītēs un tad saka:
5
PIEZĪME JAUNIEŠIEM UN AMERIKĀŅIEM: viens šiliņš = pieci pensi. Zinot sākotnējo britu monetāro sistēmu, vieglāk saprast raganu meklēšanas armijas antīkās finanses.
Divi fartingi = puspenijs Divi puspeniji = viens penijs Trīs peniji = trijnieks Divi trijnieki = sešpenss Divi sešpensi = viens šiliņš jeb bobs Divi bobi = viens florins Florīns un sešpenss = puskrona Četras puskronas = desmit bobu banknote Divas desmit bobu banknotes = viena mārciņa (jeb 240 pensi) Viena mārciņa un viens šiliņš = viena gineja Briti ilgi pretojās decimālajai naudas sistēmai, uzskatīdami, ka tā ir pārāk sarežģīta.
6
Dienā, bet vakarā izlika Taro kārtis nervoziem ierēdņiem. Veci paradumi neiznīkst.
7
Faktiski bez brillēm viņš bija vēl neglītāks, jo bez tām viņš klupa pār istablietām un bieži staigāja, nolīmēts ar plāksteriem.
8
9
10
Dorisa Stouksa (
- Viņi jau varēs doties, kur grib, - Pipars bažīgi uzlūkoja Ādamu. - Es runāju par Atlantīdas iemītniekiem. Tāpēc ka...
- Man jau līdz kaklam tie velna atlantīdieši un tibe-tieši, - Ādams atcirta.
Visu skatieni pievērsās viņam. Tāds Ādams vēl nebija redzēts.
-
Tas bija pavisam cits Ādams. VIŅI vairījās skatīties viens otram acīs. Kad viņš bija tādā noskaņā, pasaule šķita saltāka.
- Manuprāt, - Braiens pragmatiski iesāka, - vislabāk būtu par to visu vairāk nelasīt.
- Tu jau viendien teici, - Ādams atbildēja, - ka tu sāc lasīt grāmatas par pirātiem, kovbojiem, astronautiem un tamlīdzīgi un domā, ka pasaule ir pilna ar brīnumiem, un tad tev pēkšņi kāds sāk stāstīt par mirušiem vaļiem, izcirstiem mežiem un kodolatkritumiem, kas nesairst miljoniem gadu. Ja gribat zināt manas domas, nav vērts kļūt par pieaugušo.
VIŅI pārmija skatienus.
Pār pasauli tiešām krita ēna. Ziemeļoš biezēja negaisa mākoņi, caur kuriem lauzās dzeltena saules gaisma. Debesis atgādināja dedzīga amatiera gleznu.
- Manuprāt, šito visu vajadzētu sarullēt un sākt no jauna, - Ādams turpināja.
Viņa balss skanēja pavisam svešādi.
Caur vasaras mežiem brāzās dzestrs vējš.
Ādams paskatījās uz Suni, kas centās nostāties uz galvas. Tālumā ducināja pērkons. Noliecies viņš izklaidīgi noglaudīja Suni.
-Ja sprāgs atombumbas, visi būs to pelnījuši, un tad varēs sākt no gala, vienīgi šoreiz kārtīgi, - Ādams turpināja. - Dažreiz domāju, ka tā arī vajag, lai vienreiz varētu visu sakārtot.