- Kā tad citādi, - Anatēmas sejā parādījās smaids, ar kādu Agnese Natere, iespējams, ņēma no atvilktnes laukā apakšveļu. - Tas ir zaļš, ar burbuļiem, uz stingās virsmas kaut kas virmo. To tev vajadzētu pazīt.
- Jauki. Vai ledus tev ir?
Dzēriens bija džins. Ledus arī atradās. Anatēma burvestību apgūšanas procesā visumā nosodīja alkoholu, taču īpašos gadījumos neiebilda.
- Vai es jau pastāstīju par tibetieti, kas no bedres izlīda uz ceļa? - mazliet atguvies, Ņūtons pajautāja.
- Ak, es zinu par viņiem, - Anatēma atbildēja, kārtodama uz galda papīrus. - Vakar divi parādījās zālienā pie manas mājas. Nabadziņi bija galīgi apjukuši, uzcienāju šos ar tēju. Aizņēmās no manis lāpstu un atgriezās pazemē. Izskatījās, ka viņi īsti nezina, kas jādara.
Ņūtons mazliet sarūgtināts jautāja:
- Bet kā tu zināji, ka tie ir tibetieši?
- Starp citu, kā tu pats zināji? Vai, kad uzbrauci šim virsū, viņš... hm... teica
- Nu, viņš izskatījās pēc tibetieša, - Ņūtons atbildēja.
- Safrānkrāsas apģērbs, plikgalvis... zini... kā jau Tibetā.
- No tiem, kurus redzēju, viens labi runāja angliski. Nopratu, ka viņš laboja radioaparātus Lhasā un tad pēkšņi jau bija tunelī. Cilvēks pat nezināja, kā tiks mājās.
- Vajadzēja teikt, lai iet uz ceļa, varbūt viņu tur uzlasītu lidojošais šķīvītis, - Ņūtons drūmi izmeta.
- Trīs citplanētieši? Viens mazs skārda robots?
- Viņi taču piezemējās arī tavā pagalmā, vai tad ne?
- Ja var ticēt radio, viņi nolaidās visur, tikai ne manā pagalmā. Piezemējas vai visās pasaules vietās un nodod īsu, banālu vēsti no kosmosa. Kad cilvēki grib zināt ko vairāk, atbild ar tukšu skatienu un aizlaižas projām, tieši, kā teica Agnese.
- Vai tiešām tu gribi man teikt, ka viņa to paredzēja?
Anatēma sāka šķirstīt apbružāto kartotēku.
- Visu laiku taisos to ievadīt datorā, - viņa teica. - Varētu izmantot vārdu meklētāju un tā tālāk. Zini? Tas būtu daudz vienkāršāk. Pareģojumi nav sakārtoti nekādā īpašā secībā, taču ir pavedieni, rokraksts un tā tālāk, kas palīdz orientēties.
- Vai Agnesei viss bija sakārtots kartotēkā? - Ņūtons painteresējās.
- Nē, grāmatā. Bet tā kaut kur pačibēja. Tomēr mums, protams, palikušas kopijas.
- Pazaudēji? - Ņūtons centās pārvērst visu jokā. - To nu gan viņa laikam neparedzēja?
Anatēma atbildēja ar niknu skatienu. Ja ar to varētu nogalināt, Ņūtons būtu pagalam.
- Gadu gaitā esam pravietojumus sakārtojuši, un vectēvs ieviesa ļoti noderīgu atsauču sistēmu... jā... rokā ir.
Anatēma nolika Ņūtona priekšā papīra lapu.
3988. Kad krokusa ļaudis iznāks no pazemes un zaļi cilvēki no debesu juma, bet nezinās paši, kāpēc, bet Plu-tons raidīs zibens šautras, nogrimusī zeme augšām celsies, Leviatāns uzpeldēs, Brazīlija zaļos. Treji sanāks kopā un Četri celsies, dzelzs zirgos jās, tad teikšu jums, ka gals jau tuvu būs.
... Krokuss = safrāns (skat. 2003) ... Citplanētieši...??
... Desantkaraspēks?
... Kodolstacijas? (skat. izgr. 798-806)
... Atlantlda (izgr. 812-819)... Leviatāns = valis (skat. 1981)... Dienvidamerika ir zaļa?
3 = 4? Dzelzceļš (dzelzs ceļš, skat. 2675)
- Visu jau uzreiz nesarakstīju, - Anatēma atzinās,
- aizpildīju, kad noklausījos ziņas.
- Tavā ģimenē gan bijuši nepārspējami krustvārdu mīklu minētāji, - Ņūtons secināja.
- Manuprāt, Agnese te nošāva buku. Ar Leviatānu, Dienvidameriku, trijniekiem un četriniekiem var saprast nezin ko, - viņa nopūtās. - Vistrakāk ar laikrakstiem. Ej nu uzmini, vai Agnese nav domājusi sīku negadījumu, kuru var palaist garām. Varbūt pateiksi man, cik laika vajag, lai no pirmās līdz pēdējai lapai ik rītu izlasītu
- Trīs stundas un desmit minūtes, - Ņūtons nedomādams atbildēja.
- ceru, ka mums piešķirs medaļu vai citu balvu, - Ādams optimistiski teica. - Mēs izglābām cilvēku no degoša vraka.
- Tas taču nedega, - Pipars aizrādīja. - Kad apgāzām atpakaļ uz riteņiem, tas pat neizskatījās pārāk cietis.
- Bet tā
Visi pētīja bedri. Anatēma bija izsaukusi policiju. Policisti apgalvoja, ka pie vainas ir neveiksmīga bremzēšana, un norobežoja vietu. Caurums zemē bija dziļš un tumšs.
- Būtu forši aiziet līdz Tibetai, - Braiens aizsapņojās. - Varētu tur apgūt Austrumu cīņas mākslas un vēl kaut ko. Redzēju vecā filmā ieleju Tibetā, kurā cilvēki dzīvo simtiem gadu. Šangrila.
- Manai tantei ir vasarnīca, kuru viņa arī sauc par Šangrilu, - Venslideils atsaucās.
Ādams nosmīkņāja.