Labas zīmes

Ņūtons bija gara auguma, taču izskatījās vājš un slimīgs, melnie mati galvvidū auga kušķiem un nekādā ziņā neizskatījās moderni. Savulaik Ņūtons ik pēc pāris mēnešiem gāja uz frizētavu, kas atradās uz ielas stūra, rokā turēdams no žurnāla rūpīgi izgrieztu fotoattēlu ar objektīvā smaidošu puisi, kuram bija stilīgs matu griezums. Attēlu Ņūtons parādīja frizierim, lūgdams apgriezt viņam matus tāpat. Frizieris, labs amata meistars, papētīja un tad apgrieza pavisam vienkārši: īsus uz pakauša un uz deniņiem. Pēc gada Ņūtons apķērās, ka viņa seja nepiestāv nevienam matu griezumam. Ne uz ko vairāk par īsākiem matiem Ņūtons Pulsifers pēc friziera apmeklējuma nevarēja cerēt.

To pašu varēja teikt par uzvalkiem. Tāds apģērbs, kurā viņš izskatītos elegants un inteliģents, turklāt justos ērti, laikam vēl nebija izgudrots. Pēdējā laikā Ņūtons bija apmierināts, ja apģērbs pasargāja viņu no lietus un kabatā varēja turēt sīknaudu.

Glīts viņš arī nebija. Pat bez brillēm.⁷ Turklāt, kad Ana-tēma noāva vīrieša kurpes, lai apguldītu viņu savā gultā, izrādījās, ka viņa kājās ir dažādas zeķes - vienā zila ar caurumu papēdī, otrā - pelēka, caura purngalā.

Laikam jau vajadzētu just aizkustinājumu un sievišķīgu maigumu, Anatēma nodomāja, bet es tikai jūtu vēlēšanos, kaut viņš tās būtu izmazgājis.

Tātad... gara auguma, tumšmatis, taču neglīts. Anatēma paraustīja plecus. Labi. Divas īpašības no trijām, nav peļami.

Augums gultā sagrozījās. Anatēma, jau no dzimšanas radusi skatīties tikai nākotnē, apslāpēja vilšanos un pajautāja:

- Kā šobrīd jūtaties?

Ņūtons atvēra acis.

Viņš bija guļamistabā, bet ne jau savā. Pietika paskatīties griestos. Viņam pie griestiem kokvilnas diegā karājās lidmašīnas modelis, kuru nebija pat ienācis prātā noņemt.

Šeit griestos bija saplaisājis apmetums. Ņūtons pirmo reizi bija sievietes guļamistabā. Gaisā virmoja maigu smaržu sajaukums. Talka pulveris, maijpuķītes, ne miņas no veciem krekliem, kas sen nav redzējuši veļas mašīnas iekšpusi.

Ņūtons mēģināja pacelt galvu, taču vaidēdams atslīga atpakaļ uz spilvena. Sārta spilvena, viņš pamanīja.

- Tu ietriecies ar galvu stūrē, - teica balss, kas bija atsaukusi viņu dzīvē. - Taču visi kauli veseli. Kas notika?

Ņūtons atkal atvēra acis.

- Ar mašīnu viss kārtībā? - viņš pajautāja.

- Izskatās, ka jā. Sīka balstiņa iekšā visu laiku lūdz piesprādzēt joslas.

- Redzat? - Ņūtons uzrunāja neredzamus klausītājus. - Senāk mācēja ražot automašīnas. Plastmasas virsbūve tikpat kā neliecas.

Mirkšķinādams acis, viņš lūkojās Anatēmā.

- Griezu sāņus, lai izvairītos no tibetieša uz ceļa, -Ņūtons paskaidroja. - Vismaz man tā šķita. Laikam esmu sajucis.

Viņa redzeslokā parādījās cilvēks. Ar tumšiem matiem, sarkanām lūpām un zaļām acīm. Ņūtons bija gandrīz vai pārliecināts, ka tā ir sieviete. Viņš novērsa skatienu. Būtne teica:

-Ja tā arī ir, neviens to nepamanīs.

Viņa pasmaidīja.

- Vai zini, līdz šim vēl nebiju satikusi raganu meklētāju!

- Bet... - Ņūtons iesāka.

Anatēma pacēla gaisā viņa kabatas portfeli.

- Man vajadzēja pārbaudīt, - viņa paziņoja.

Ņūtons bija bezgala apjucis, un tas nebija nekas neparasts. Šedvels bija viņam iedevis oficiālu raganu meklētāja pilnvaru, kas cita starpā uzlika par pienākumu visiem baznīcas kalpotājiem, miertiesnešiem un muižu pārvaldniekiem piešķirt viņam brīvu caurbraukšanu un tik daudz sausas malkas, cik viņš prasīs. Neiedomājami iespaidīgs dokuments, kaligrāfijas meistardarbs, jādomā, ļoti sens. Un viņš par to bija aizmirsis.

- Atklāti sakot, tas ir tikai hobijs, - Ņūtons izmisīgi taisnojās. - Vispār jau es esmu.... - (par ierēdņa vietu nevarēja teikt, ne šeit un tagad, tādai meitenei - nekāda gadījumā), - datorinženieris, - viņš meloja. Gribu būt, gribu būt, un sirdī arī esmu, vienīgi smadzenes pieviļ. - Atvainojiet, vai jūs nepateiktu...

- Anatēma Divaisa, - viņa sacīja, - okultiste, bet tikai hobija līmenī. Patiesībā esmu ragana. Labi pastrādāji, vienīgi pusstundu nokavēji.

Viņa pasniedza Ņūtonam kartona gabaliņu:

- Izlasi, kas te rakstīts. Ietaupīsi daudz laika.

neraugoties uz bērnības pieredzi, Ņūtonam mājās tiešām bija neliels dators. Patiesībā to bija pat vairāki. Varat iedomāties, kādi. Wasabi radinieki datoru izskatā. Piemēram, tāds, kuram cenu pazemināja uz pusi pēc tam, kad Ņūtons to bija iegādājies. Vai arī no tiem, kas tika apžilbinoši reklamēti, bet jau pēc gada izgaisa aizmirstībā. Vai arī darbojās, tikai iegrūsti saldētavā. Ja brīnumainā kārtā dators bija visumā labs, Ņūtonam noteikti gadījās tieši tas modelis, kuram bija veca operētājsistēma bez antivīrusu aizsardzības. Taču Ņūtons saglabāja mieru, jo ticēja.

Ādamam ari bija mazs dators, uz kura viņš spēlēja spēles, lai gan pārāk ar tām neaizrāvās. Viņš parasti ielādēja spēli, uzmanīgi paskatījās dažas minūtes un tad spēlēja, kamēr skaitītājs vairs nespēja uzrādīt augstāko rezultātu.