Labas zīmes

Kad pārējie brīnījās par tik dīvainu prasmi, Ādams nesaprata, kāpēc arī citi tā nespēlē.

- Galvenais taču ir iemācīties, bet pēc tam iet kā pa diedziņu, - viņš teica.

Ņūtona sirds sažņaudzās, redzot, ka Jasmīnu namiņa priekštelpa ir pilna ar laikrakstu kaudzēm. Pie sienām bija pielīmēti izgriezumi. Viņš bija mazliet pārsteigts, ievērodams, ka dažus no tiem pats bija sameklējis Šedvelam.

Mēbeļu Anatēmai tikpat kā nebija. Vienīgais, ko viņa bija vīžojusi paņemt līdzi, bija pulkstenis, ģimenes mantojums. Ne jau lielais stāvpulkstenis, bet sienas pulkstenis ar svārstu, zem kura E. A. Po labprāt kādu piesietu.

Ņūtons nespēja no tā atraut skatienu.

- Senču darbs, - Anatēma stāstīja, likdama uz galda kafijas tases. - Sers Džošua Divaiss. Varbūt esi dzirdējis par viņu? Viņš izgudroja to sīko detaļu, kurai pateicoties var lēti ražot precīzus pulksteņus. Tā nosaukta viņa vārdā.

- Džošua? - Ņūtons piesardzīgi jautāja.

- Divaiss.⁸

Pēdējās pusstundas laikā Ņūtons bija dzirdējis daudzas dīvainības, kurām gandrīz vai noticēja, bet kaut kur taču jābūt robežai.

- Ierīcei dots reāla cilvēka vārds? - viņš painteresējās.

-Jā, skaists Lankašīras vārds. Manuprāt, franču izcelsmes. Tikai nesaki man, ka neko nezini par seru Hamfriju Gadžetu⁹!

- Beidz!

- ... ar viņa izgudrojumu var izsūknēt ūdeni no pārplūdušas ogļraktuves. Un Petrs Gizmo, Sairuss Dūdeds, Amerikas pirmais melnādainais izgudrotājs? Tomass Edisons teicis, ka vienīgie mūsdienu zinātnieki-praktiķi, kurus viņš apbrīno, ir Sairuss T. Dūdeds un Ella Rīdere Vidžeta. Un...

Anatēma uzmeta skatienu Ņūtona samulsušajai sejai.

- Es par to rakstīju doktora disertāciju, - viņa paskaidroja. - Šie ir tik vienkārši un visnotaļ derīgi izgudrojumi, ka visi aizmirsuši, ka tie bija jāatklāj. Cukuru?

-Hm.

- Parasti tu liec divus graudiņus, - Anatēma mīļi teica. Ņūtons skatījās uz viņas iedoto kartona gabalu. Laikam jau Anatēma domāja, ka tagad viņam viss būs

skaidrs.

Diemžēl tā nebija.

Kartona vidū bija novilkta līnija. Kreisajā pusē ar melnu tinti uzrakstītas īsas rindas, kas varētu būt dzeja. Labajā ar sarkanu tinti - komentāri un atsauces. Lūk, kas tur bija rakstīts:

3819. Kad austrumu kaujas    Japāņu automašīna?

rati apgāzti tiks un četri    Apgāzusies. Avārija?

riteņi debesīs ačgārni slies.    Nopietnu ievainojumu

bet braucējs ar brūcēm    nav? vītola miza, aspirīns

tavā gultā guls, ārstē tā    _{(skat 3757)} kniepadata =

galvu ar vītola mizu. viņam    _{raganu mek}i_ētaj_s

būs adata, raganu atrašanai    , .    . .

11    * i ■ j •    (skat. ¹⁰²) Labdabīgs? Attie-

kalpo ta, tak sirds vīnam    „    '    ,    ,    „    ,

,    cas uz Pulsiferu (skat. 002).

tīra, tapec nedan ļaunu,

paņem no viņa vien sērko-    Atņemt sērkociņus u. tml.

kus un visu, kas ugunij der,    1990. gadi

un kopā jums būs būt, līdz    •••

pienāks gals.    mazāk par dienu (skat. 712,

3804, 404)

Ņūtons instinktīvi iebāza roku kabatā. Šķiltavu tur vairs nebija.

- Ko tas nozīmē? - viņš aizsmakušā balsī pajautāja.

- Vai par Agnesi Nateri esi dzirdējis? - Anatēma atbildēja ar jautājumu.

- Nē, - Ņūtons sacīja un izmisumā ķērās pie ironijas,

- tu taču neteiksi man, ka viņa izgudroja vājprātu¹⁰?

- Kārtējais jaukais, vecais Lankašīras vārds, - Anatēma salti attrauca. - Ja netici, palasi par raganu prāvām septiņpadsmitā gadsimta sākumā. Esmu viņas pēcnācēja. Starp citu, viens no taviem senčiem viņu sadedzināja dzīvu. Vismaz mēģināja.

Gan savaldzināts, gan ar šausmām Ņūtons noklausījās stāstu par Agneses Nateres nāvi.

- Tev-Nebūs-Laulību-Pārkāpt Pulsifers? - kad viņa beidza, Ņūtons pajautāja.

- Tāds vārds tolaik nebija nekas neparasts, - Anatēma paskaidroja. - Droši vien ģimenē bija desmit bērnu, un tā bija ļoti ticīga. Tur bija Iekāre Pulsifera, Viltus-Liecinieks Pulsifers...

- Laikam jau sapratu, - Ņūtons sacīja. - Kaut kas traks. Manuprāt, Šedvels pieminēja Agneses vārdu. Tam noteikti jābūt Armijas arhīvā. Ja es staigātu apkārt ar vārdu Lau-lību-Pārkāpt Pulsifers, tad, protams, gribētu sāpināt tik daudz cilvēku, cik vien iespējams.

- Manuprāt, viņam ne pārāk patika sievietes.

- Paldies, ka tu uztver visu tik mierīgi, - Ņūtons sacīja.

- Droši vien tas ir mans sencis. Pulsiferu pārāk daudz nav. Iespējams... varbūt tieši tāpēc esmu saistīts ar raganu meklētāju armiju? Varbūt liktenis, - Ņūtona balsī skanēja cerība.

Anatēma purināja galvu.

- Nē, - viņa izmeta, - tāda nemaz nav.