KF aģents

Elza iegāja plašajā tunelī, pagriezās pa labi, pagāja garām atvērtajām durvīm. Šeit, pie sienas, viņi bija sakrāvuši no stacijas paņemtās mantas. Bija kaste ar izrakumu dokumentiem, aptieciņa, neatliekamās pārtikas krājums, ūdens kanna, divas segas, laterna.

Elza taustīdamās pa sakrautajām mantām, sameklēja laternu un to ieslēdza. Tunelis iestiepās tālāk, viegli padziļinādamies uz leju. Tā šeit bija iekārtotas visas pazemes patversmes.

Sēdēt un vienkārši neko nedarīt bija tik grūti. Tūlīt jāsāk domās sekot visurgājējam un iedomāties, bet iztēle biedē. Viss ir kā sliktā sapnī, un visu laiku tu gaidi - kad beidzot varēsi pamosties. Bet pamosties nevari.

Elza piecēlās un nolēma doties dziļāk pazemes tunelī. Un tad viņa sadzirdēja tālas cilvēka raudas.

* * *

- Mēs bijām prom divas stundas, - sacīja Timofejs Brauns, kad visurgājējs izbrauca uz ceļa un aizripoja uz staciju. Nez, kā klājas Elzai?

- Dīvaini, - Levins skaļi domāja. - Galaktikas mērogā, mūsu laika mērogā, šī ir tik nenozīmīga epizode, ka par to nav interesanti paziņot pat ziņās. Kaut kāds prātā jucis vadonis no kaut kādas tālas planētas sagrābis kuģi, lai iegūtu dārgumus, kas it kā pieder kaut kādai nelielai arheoloģiskai ekspedīcijai. Trīs dienas vēlāk ieradās patruļkreiseris, un šo vadonīti piesēja pie gultas ... Tas arī viss.

- Tu kļūdies, - sacīja Brauns. - Viņi jau ir nogalinājuši vairākus cilvēkus un ir gatavi nogalināt vēl vairāk. Un, ja viņiem patiešām izdosies dabūt  tos ieročus, viņi nogalinās daudz cilvēku. Un tas vairs nebūs mazs incidents un atsevišķa epizode. Mēs tagad esam vienīgais aizsprosts starp mazajiem noziedzniekiem un lielo noziegumu.

- Bet viņam jāsaprot, ka tam nav jēgas! - Levins iebilda. – Tas ir dienu jautājums. Neviens viņam neļaus...

- Ja nu tad, kad viņam to vairs neatļaus, mēs jau būsim miruši?  Un arī citi būs miruši. No malas šī ir sīka epizode. Bet priekš mums tā ir dzīve. Tātad mums būs jāturpina pieņemt lēmumus, kuriem neesam gatavi.

Levins palielināja ātrumu, visurgājējs aizdrāza pa ielu. Drīz būs ieeja pazemē. Ceļu spilgti apgaismoja Pe-U, kas dzirkstīja debesīs. Bedres šķita kā melns bezdibenis, kā eksotiski aizkari no augšas karājās metru garas tievas lapas.

Visurgājējs viegli pārbrauca pāri akmeņu kaudzei un nokļuva plašā tunelī, kas veda uz pazemi.

Brauns nomirkšķināja prožektoru. Izslēdza dzinēju. Atvēra lūku. Bija ļoti kluss.

- Elza, - viņš pasauca.

Uz balsi atsaucās tikai tāla atbalss. Brauns izlēca no transportlīdzekļa un devās uz priekšu. Levins teica:

- Mēs paskatīsimies ārā.

- Tikai esi uzmanīgs, - sacīja Brauns. – Tur ir vilki.

Pēc dažiem soļiem viņš pagāja garām mantām, kas bija sakrautas pie sienas. Bija skaidrs, ka Elza tās izsaiņojusi, gatavojusi vakariņas. Bet kaut kas viņu novērsis.

Brauns, cenšoties spert soļus klusītēm, devās tālāk tuneļa dziļumos.

* * *

Kad uz Ar-A nakts mirušajā pilsētā sāka tuvoties rītausmai, "Vacius'", pirmais civilās flotes kuģis, kas lidoja uz Pe-U, pietuvojās pietiekami tuvu, lai tā signālus uztvertu vājā planētas sakaru stacija Galaktikas centra konsulātā.

Konsuls Olsens bija tikko aizmidzis. Viņš gulēja savā kantorī, neizģērbies, lai būtu gatavs jebkuram pārsteigumam.

Tobrīd gulēja arī kosmonauti, kuri līdz pulksten diviem mēģināja salabot raidstaciju pie kosmodroma, gulēja arī sardzes priekšnieks kungs VaraijU. Negulēja tikai PetriA mājā. Līdz brīdim, kad vardarbīgā nāvē mirušās ķermenis netiks nodots attīrošai ugunij, mājai jābūt nomodā, lai ļaunie gari, nelaimes pievilināti, neaiznestu meitenes dvēseli. Ģimene sēdēja vienā istabā, un miegaina priestera vadībā visi murmināja lūgsnas.

Signāls pienāca vāji, bet skaidri un ieslēdza zummeru konsula kabinetā. Viņš pielēca no dīvāna, uzreiz nesapratis, kas notiek. Tad iesteidzās blakus istabā, kur darbojās rācija.

Pēc minūtes atskrēja konsula sieva, nervozā un runīgā Jeļena Kazimirovna, kura, kad vietējie konsulāta darbinieki devās mājās, darbojās kā sakarniece. Nils sarosījās ap aparātu, viņš nevarēja to noregulēt pārraidei.

- Nil,- sacīja Jeļena Kazimirovna, pastumdama vīru malā, - tā nav vīriešu darīšana.

- Kas tad ir vīriešu? - Olsens bija patiesi pārsteigts,ar prieku dodot ceļu  sievai.

- Politika,- atbildēja Jeļena Kazimirovna. - Augstas matērijas. Šajā jomā jūs varat paveikt daudz vairāk nekā sakaros vai mājsaimniecībā.

- Varbūt tev taisnība, kaķīt, - piekrita konsuls. - Bet patiešām brīnišķīgi, ka tagad tas ir beidzies.

- Ir lieliski, ja sazinās kosmosa flote vai patruļkreiseris. Sliktāk, ja to dara mūsu bandītu līdzdalībnieki.

- Nu, no kurienes viņiem uzrasties... - Konsuls berzēja deniņus. Viņš bija gatavs noticēt jebkam.

- "Vacius," - uztvērējā atskanēja balss. - Šeit runā kosmosa flotes kuģis "Vacius". – Tālāk sekoja kuģa kods, tā pazīšanās signāli.

Jeļena Kazimirovna pārliecinoši ieslēdza informatoriju. Zaļās gaismas apstiprināja sakaru avotu.

Lūk tagad, dārgais, vari runāt par politiku, - sacīja Jeļena Kazimirovna. - mums palīgā lido kosmosa flote.

* * *