Haks

"Es vairs īsti labi nepazīstu Reivenu," Vraits stīvi noteica. "Kad viņa beidz bozties, pasaki, ka es devos meklēt Reičelu." Kczs vilcinājās tikai mirkli.

"Es iešu tev līdzi," viņš teica Vraitam.

"Neatminos, ka būtu tevi aicinājis," Vraits bija noraidošs.

"Ak nē," Kczs sapīka. "Neatstāj mani tagad. Tu viņu novedi līdz šādam garastāvoklim — negribu atrasties šeit, kamēr viņai tas nepāries."

"Tad nāc ātri," Vraits īsi noteica urr devās uz durvīm. Kczs gāja līdzi, cik žigli spēja. Bet, iekams viņi sasniedza fiaiteru, viņi augšstāvā izdzirdēja mūziku — vēl skaļāku nekā iepriekš.

Kāpjot flaitera pasažieru sēdeklī, Kezs prātoja, vai vērts stāstīt Rcivcnai par iepazīšanos ar Gcitsholas brālību. Taču basu būkšķi, kurus varēja dzirdēt pat caur aizvērtām flaitera durvīm, pārliecināja viņu, ka atgriezties dzīvoklī nebūtu prātīgi. Kad Vraits atrāvās no zemes, Kezs iekārtojās ērtāk, cerēdams, ka gremdēšanās šajā pekles dārdoņā palīdzēs Rcivcnai atgūties.

Kad brālība devās projām no Arkādes, Zirkarda un Ketlīna kopā ar Ali gāja uz viņas dzīvokli. Meitenes izlaidās atpūtas krēslos pie sienas ekrāna, Ali un Ketlīna jau bija aizmirsušas par Elizabeti Bleķu un Ķesteru Šīraku. Vienīgi Zirkarda nodomāja pie sevis, ka Kczs ir oriģināls čalis: ģērbjas kā bandīts, lai gan ir pārāk jauns, lai būtu patiešām bīstams. Jaunas asinis Bclgrāvijā vienmēr bija svarīgs notikums, jo kompleksā dzīvoja tikai pilsētas bagātākie un ietekmīgākie cilvēki. Iepazīstot jaunpienā- cējus ātrāk nekā citi, Zirkarda varētu daudz iegūt savu biedru acīs, un ar Ķeza palīdzību viņa varētu būt pirmā, kas iepazīstas ar Elizabeti. Ja tā būtu runājis kāds cits, Ali un Ketlīna neliktos nc zinis. Galu galā, Zirkarda bija tikai sastapusi dīvainu zēnu, kurš turklāt ir vismaz trīs gadus jaunāks. Taču Zirkarda bija neapstrīdama brālības barvede, tāpēc viņas pacietīgi klausījās, piekrītoši atsaucoties ikreiz, kad Zirkarda aprāvās, lai ievilktu elpu.

Beidzot ari viņa pievērsās UltraX failu programmai, ko Ali un Ketlīna bija vērojušas, ar vienu ausi klausoties Zirkardas prātošanā, kad istabas durvīs parādījās Bobs Tarels.

"Tēt, ko tad tu dari mājās?" Ali pārsteigta vaicāja.

"Man jāsagatavojas ballītei, mazulīt," viņš attrauca jau pa ccļam uz kabinetu. "Pārāk netrokšņojiet, labi?"

"Protams, tēt," Ali teica un ievēroja Zirkardu, kuras sejas izteiksme viņai šķita labi pazīstama. Apburošais smaids un viltīgais skatiens varēja nozīmēt tikai to, ka viņas draudzene kaut ko vēlas.

"Klau, Ali," Zirkarda it kā nejauši ierunājās. "Vai neesi domājusi, ka varētu uz ballīti ielūgt ari Ķezu un viņa māsīcu?"

"Nezinu, vai tēvs gribēs ielūgt vēl dažus manus draugus," Ali sastomījās. "Viņš pastāvīgi atkārto, ka tas ir darba pasākums." Zirkardas seja jau kļuva draudoša, bet Ketlīna ierunājās pirmā, neļaujot sākties ķīviņam:

"Ali, vai tad tavs tēvs vakar neteica, ka vēlas mainīt vismaz viena kanāla formātu un viņam nepieciešamas svaigas idejas?"

"Tā bija gan," Ali negribīgi piekrita.

"Nu re, bet Kcza māsīca strādā alternatīvā roka programmā — varbūt viņai būs kāda ideja," Ketlīna ieteicās, slepus vērodama, vai Zirkarda viņu atbalsta. Viņa atbalstīja.

"Ja tavs tēvs uzaicina Kcza māsīcu, mēs varam viņu iepazīstināt ar visiem pēc kārtas!" viņa triumfējoši iesaucās. Ali saprata, ka iebilst ir veltīgi.

"Es viņam pavaicāšu, kad viņš iznāks no kabineta," Ali noteica. "Viņš sāks trakot, ja traucēšu tagad."

"Labi," Zirkarda piekrita, pieļaudama šādu atkāpi, jo kārtējo reizi bija panākusi savu. "Šī būs visu laiku dižākā ballīte!"

Flailcrs nosēdās pie trīsrindu tilta klusā guļamrajonā. Tas nebija tik stilīgs kā Bclgrāvija, tomēr Kczam tas šķita rāms un pievilcīgs. Kad viņi izkāpa no flaitera, zēns sajutās vēl nemājīgāk nekā Bclgrāvijā. Ādās tērpies Vrails izskatījās pietiekami draudīgi, bet Kczam šķita — ikviens pirmajā acu uzmetienā saprot, ka viņš ir nācis no padibenēm. Kad Vraits aizslēdza fiaiteru, zēns nekustējās nc no vietas.

"Kas noticis?" Vraits vaicāja.

"Man nevajadzēja braukt," Kezam gandrīz aizkrita balss. "Es te neiederos."

"Liecies mierā," Vraits atteica. Kad Kezs palika stāvam, viņš uzlika zēnam roku uz pleca. "Nāc, puis," viņš klusām noteica. "Neviens tevi šeit nepazīst."

"Neesmu tāds kā viņi," Kezs nočukstēja. "Gribu palikt flaitcrā."

"Es tevi te neatstāšu," Vraits paziņoja, un Kczs sažņaudza dūres.

"Es flaitcri nezagšu, Vrait!" viņš saniknojās… Bet tad sašļuka. "Taču pirmoreiz gan gandrīz nozagu. Reivcna man neļāva. Tev bija taisnība, vai ne? Nevar taču uzticēties sīkajam no ielas!" Viņš aizgriezās, lai nebūtu jāraugās uz Vraitu.

"Kcz," Vraits vēlreiz aplika roku viņam ap pleciem. "At- springsti."

"Kāpēc tūlīt negribi tikt no manis vaļā?" Kczs sāpīgi iesaucās. "Tik un tā tev tas būs jādara, kad atradīsi savu māsu."