Haks

Elizabete nospēlēja viņam vairākus ierakstus no savas plašās kolekcijas un nolasīja viņam ievadkursu 20. gadsimta mūzikā. No visa, ko viņa stāstīja, visvairāk Tarelu savaldzināja jēdziens "kults". Alternatīvā mūzika jauna kulta veidā varētu kļūt par vajadzīgo virzienu, kas spētu piesaistīt uzmanību viņa panīkušajam kanālam. Kad beidzot viņš izgāja no Elizabetes dzīvokļa, viņš jau bija nolēmis, ka ar AdAstras jaunās konsultantes palīdzību izmantos šo formātu. Viņš bija ari ielūdzis meiteni kopā ar brālēnu uz ballīti nedēļas beigās. Viņš bija pārliecināts, ka meitene kļūs par vakara īpašo viesi.

Kad viņi atgriezās mājās, Kezs saprata, ka noticis kaut kas īpašs, kas spējis nomierināt Reivenu. Mūzika vairs nebija neizturami skaļa, kad viņi parādījās durvīs. Reivena vēroja holovīzijas sienu, taču atrāvās no tās, lai pievērstos viņiem. Šķita, ka viņa cenšas atkal sadusmoties, tomēr viņas seja pārvērtās, raugoties uz Vraitu.

"Kas noticis?" viņa pārsteigumā iesaucās.

"Drošībnieki aizveduši Reičelu jau pirms gada," Vraits pastāstīja. "Mani meklējumi laikam ir beigušies."

Istabu pārņēma klusums, ko pārtrauca tikai neritmiski mūzikas sitieni fonā. Ar zibenīgu kustību Reivena to izslēdza pavisam.

"Es gribu dzirdēt visu, ko tu uzzināji tajā ģimenē," Reivena prasīja Vraitam.

"Kāpēc?" Kezs vaicāja. "Nekāda labuma no tā nebūs." Reivena saviebās.

"Reičclai nebija ne mazāko Haka pazīmju, kad es viņu redzēju pēdējo reizi," viņa iesaucās. "Gribu zināt, kāpēc drošībnieki viņu atklāja." Viņa paņēma apjomīgu, melnu disku no Vraita un devās pie datora. "Un, ja viņa patiešām ir mirusi, kam jūs jau esat noticējuši, es gribu zināt precīzi, kad un kur viņa mirusi."

"Kā tu to uzzināsi?" Vraits vēsi iebilda, apsēdies uz tumši sarkanā dīvāna. "Kāpēc tev tas vajadzīgs? Ikviens zina, ka Hakus pēc atklāšanas tūlīt iznīcina."

"Es neticu tam, ko zina ikviens," Reivena atcirta. "Un es to varu atklāt, pārmeklējot drošībnieku ierakstus." Viņa neviļus pasmaidīja. "Tici man, Vrait. Es atklāšu, kas patiesībā notika. Tagad nekas mani nespēs apturēt."

Liktenīgā tikšanās

Reivena ienira datortīklā gluži kā peldētājs jūrā un aizšāvās tālāk pa elektronisko labirintu. Šāda brinumaina iespēja piederēja tikai viņai, un viņa to izmantoja, traucoties pa Tīklu kā noslēpumaina dievība un raugoties, vai citi lietotāji veltīgās pūlēs necenšas izsekot viņas apburošā rēga atstātajām pēdām. Viņai nebija grūti aizplūst mirdzošajos datu pārraides slēgumos uz jebkuru pusi, taču viņa koncentrējās uz vienu mērķi — Rcičclas Holisas vārdu.

Reivcna nedevās tieši uz DDP — datordrošības policijas datu bāzi. Par spīti pašpārliecinātībai, viņa nezināja, kā atrast meklēto. Tāpēc vispirms viņa virzījās caur Tīklu Britu valdības serveru virzienā. Tā bija viena no vislabāk aizsargātajām datorsistēmām valstī, taču nevienam datoram nebija cerību noturēties pretī Reivenai. Sistēma tomēr bikli pretojās, un tas bija uzjautrinoši. Kad viņa iegāja sistēmā, ccļā nostājās automātiskā sargsuņa programma.

> autorizaacijas parole? < tā pieprasīja.

> deriiga parole — speciaalaa lietotaaja rezjiims < Reivena atbildēja, apbērdama sistēmu ar informācijas gūzmu. Viņa bija pārspējusi to jau daudz reižu, un azarts noplaka ar katru piegājienu.

> parole apstiprinaata. lietotaajs piesleegts < sargsuns atkāpās, un sistēma padevīgi atvērās. Pretīgi vienkārši, Reivena nodomāja, izspraukdamās caur tās vārtiem; viņa pat miegā būtu izdomājusi uzticamāku drošības programmu.

Valdības datorsistēmas serveru dzīlēs viņa uz brīdi pierima un ļāva domu impulsiem aiztraukties uz visām pusēm, meklējot datus atbilstoši kritērijiem, kurus pati bija iepriekš izvēlējusies. Viņa atslābinājās, iegrimusi pussnaudā, izbaudot, kā izplatās viņas ietekme visā sistēmā. Pēkšņi kādas nervu šūnas galā kaut kas ievibrējās. Visa uzmanība aiztraucās uz turieni. Ceļā nostājās vēl viena parole, ieeja kādā apakšsistēmā. Reivcna nespētu to izskaidrot, taču viņa apjauta, kas atrodas šīs saites galā. Tuvojās vēl viens sargsuns. Reivena neļāvās iztaujātics. Viņa burtiski appludināja to ar paroļu un atļauju lavīnu.

> sezam, atveries! < Un ieeja bija brīva.