Dārdu aizas noslēpums

—   Biedri, varbūt velti nešķiedīsim dārgo laiku? — Lobovs ierunājās sulīgā, zemā balsī. — Lidmašīna ir pilnīgā kārtībā. Tūlīt mehāniķi papildinās tvertnēs degvielu un sāksim meklēt pazudušos.

—    Ivanam taisnība, — Veriadze pamāja ar galvu.

—    Vai ir kas jauns?

—    Itin nekas, — Lovs sacīja. — Vakarējā diena un pagājušā nakts aizritēja mierīgi. Elektrības piesātinātie pērtiķi vairs nav rādījušies.

Veriadze paberzēja gludi noskūto zodu.

—    Varbūt rīkosimies šādā veidā. Jurijs paliks šeit. Mēs ar Ivanu lidosim un meklēsim pazudušos. Vai varēsiet braukt mums līdzi?

—    Protams, — Lovs atbildēja. — Bet, kamēr lidmašīnā iesūknē degvielu, lūdzu, nokāpsim lejā, izdzersim pa tasei tējas. Pie galda visu pārrunāsim mazliet sīkāk.

Palaidis ciemiņus pa priekšu, Lovs iečukstēja ārstam ausī:

—    Rišār, liekas tu godāji šo zēnu par profesoru?

Ziro dusmīgi nošņācās.

—    Šis «zēns» ir viens no slavenākajiem mūslaiku mediķiem: akadēmiķis, grāmatu un vairāku simtu rakstu autors. Fred, tie ir trīs izcili «meistari». Veriadze — plaši pazīstams ģeofiziķis un ģeogrāfs, daudzu valstu akadēmiju, arī jūsu — Amerikas akadēmijas goda biedrs, Belovs — nepārspēts polārais lidotājs. Maskavā viņam par godu uzcelts monuments.

Lovs izbrīnā pašūpoja galvu.

—   Rišār, Lielajai kabīnei šodien izcils pagodinājums!

—   Tikai žēl, ka šos ciemiņus neielūdzām pirms trim dienām.

*

Lovs pie galda īsi pastāstīja par pēdējo desmit dienu notikumiem. Dzirdēdami par apakšzemes raktuvēm, Belovs un Veriadze pārmija skatienus.

—    Kungi, tas viss ir ļoti dīvaini, — Veriadze domīgi sacīja, kad Lovs savu stāstījumu bija beidzis. — Atjaujiet uzdot jums dažus jautājumus. Pats par sevi saprotams, ka varat neatbildēt, ja vienu otru jautājumu atzīsiet par pārāk tiešu vai nediplomātisku.

Lovs apmulsa.

—   Lūdzu, jautājiet. Stāstīšu itin visu, ko vien zināšu.

—   Vai šīs senās raktuves atrastas radioaktīva elementa rūdas iežos?

—   Urāna rūdas iežos . . . Par to aizmirsu j ums pateikt.

—    Vai iežu izplatība liela?

—    Ļoti liela.

—   Raktuvju ejas izcirstas pēc stingri noteikta plāna?

—   Jā. Visas ejas cita pret citu veido taisnus leņķus. Bet atvainojiet, kā jūs to zināt?

—      Pagājušajā gadā mūsu pārziemotāji šādas raktuves atrada arī Lazareva stacijas tuvumā. Viņu pētījumi tagad laikam būs jau publicēti.

Lovs smagi nopūtās.

—    2ēl, ka nelaiķis Stonors to nezināja.

—    Jāpiebilst, ka arī mēs neko nezinājām par jūsu atradumu. Citādi būtu pārraidījuši jums visus datus.

-— Veriadzes kungs, — 2iro nenocietās, — kā jūs un jūsu biedri domājat… nu . . . kā to lai jums pasaku . . . kas ierīkojis šīs apbrīnojamās raktuves?

—     Šinī jautājumā ir vairāki viedokļi. Atbildēt droši vien būs vieglāk, kad apskatīsim jūsu atradumu. Mūsu uzietajās raktuvēs eju kopgarums nav liels, ledus tās stipri sabojājis, un raktuves laikam ļoti sen jau pamestas. Jāpiebilst, ka arī torija ieži, kuros izcirstas šīs ejas, ir lielā mērā izmantoti. Lova kungs, vēl viens jautājums. Kā jūs domājat: vai šīs noslēpumainās būtnes, ar kurām jūs sastapāties, mitinās pazemes ejās?

—    Nav šaubu, ka šīs būtnes tur staigā. Fakti, par kuriem jums stāstīju, ir pietiekami skaidri.

—     Līdz tumsai vairs tikai četras stundas, — Belovs teica zemā balsī un atbīdīja neizdzerto glāzi. — Tērzēšanu varēsim turpināt lidmašīnā.

—    No kuras vietas gribat sākt meklēšanu? — Veriadze vaicāja un piecēlās.

—    Tonakt vētra brāzās no dienvidaustrumiem, — Lovs sacīja. — Kamanas varbūt ir aizdzītas uz ziemeļrietumiem, uz okeāna pusi. — Man šķiet, ka vajadzētu lidot gar piekrasti.

—    Uz kuru pusi no jūsu stacijas atrodas senās raktuves?

—    Sešus kilometrus uz rietumiem.

Veriadze iegrima domās.

—    Manuprāt, meklēšana tomēr jāsāk no dienvidaustrumiem, — viņš beidzot teica. — Kungi, nebrīnieties par to! Lai gan vējš pūta tieši no dienvidaustrumiem, četras vai piecas stundas pēc tam, kad Rasela kungu piemeklēja nelaime, aerokamanas, acīm redzot, atradušās krietnu gabalu uz dienvidaustrumiem no jūsu stacijas. Mūsu radistiem nebija iespējams kļūdīties. Briesmu signāls saņemts tieši no turienes. Neviens, izņemot Rasela kungu, šādu signālu nevarēja noraidīt.

Bet tas notika jau sen.

—    Pirms kādām trim dienām. Taču citādu ziņu mums nav.

—    Labi, pamēģināsim sākt no dienvidaustrumiem, — Lovs piekrita.

—     Kāds no mājās palicējiem lai pastāvīgi dežurē pie radioaparāta. Par palīgu šeit varu atstāt vienu no mūsu mehāniķiem. Lidmašīna nepārtraukti sazināsies ar Lielo kabīni un Lazareva staciju. .. Pēc trīsarpus stundām atgriezīsimies.

*

Tieši pēc trīsarpus stundām, saulei rietot, Belova lidmašīna pieripoja pie Lielās kabīnes. .

Kamēr apkalpe piesēja lidmašīnu sniega kupola aizvējā, Veriadze un Belovs paspēja pārmīt dažas frāzes.

—    Aerokamanu slieču pēdas neatradām, — sacīja Veriadze, atbildēdams uz profesora jautājumu, — taču kaut ko ļoti interesantu tomēr redzējām. Iespējams, ka tev ir taisnība… Vakarā Lobovs attīstīs fotofilmu, mēģināsim tikt skaidrībā. Bet kas jauns tev?