Dana un Otrā pasaule

-     Un man ir tas gods paziņot šos svētkus par atklā­tiem! svinīgi paziņoja mērs. Pilsētu piepildīja gaviles un aplausi, un, atzinīgi mājot ar galvu, tiem pievienojās arī Dana. Meitene vēl nebija paspējusi visu savām acīm izpētīt, bet viņa nešaubījās, ka šo dienu turpmākajā dzīvē būs grūti aizmirst. Tiesa, viņa vēl nezināja, ka svētki nebūs vienīgais iemesls, ar ko tā iespiedīsies atmiņā.

-     Tad lai sākas gatavošana! Šobrīd jūs varat novērot, kā pie Zelta ielas rietumu gala sākas maizes cepšana. Ja smarža nevarēs jūs novest ekstāzē, tad to noteikti iz­darīs jūsu garšas kārpiņas. Protams, pēc tam, kad maize būs izcepta un žūrija paspējusi to novērtēt…

-     Uz Saišu ielas ir vērojama jaunākā tehnika ēdiena gatavošanai. Jaunākie plīts modeļi pa taisno no Augš­zemes, tāpat tvaika nosūcēji un krāsnis, jaunu katlu, pannu un citu piederumu dizaini, lai savu virtuvi varētu izveidot ne tikai praktisku, bet arī pēc jaunākās modes! Nepaejiet garām galda piederumiem un traukiem. Pie­dāvājumā arī daudz virtuves iekārtojuma variantu un citu jaunu, oriģinālu ideju…

-     Tāpat uz Saišu un Parka ielas krustojuma varēsit personiski satikt viespavārus no Augšzemes, kas ved līdzi savas tradicionālās receptes. Tie, mani mīļie, šeit būs visu dienu, tā ka nekautrējieties konsultēties un izzināt daudz kā jauna, personiski satiekoties ar šiem meistariem…

Bet Atrakciju parkā sākas ikgadējā sacensība "Uz­kodas pret uzkodām". Noteikumus jau noteikti zināt. Vairākas komandas savā starpā sacenšas gan kvalitātē, gan kvantitātē. Tas viss pusotras jamas laikā… Un aiziet! Viņiem ir dots starta signāls! Ātrākas rokas par šīm jūs citur neredzēsit… komentētājs aizrautīgi klās­tīja par notikumiem pilsētā.

Pārvietoties lielās burzmas dēļ nebija viegli, taču Dana tomēr pamanījās nokļūt pie pāris galdiem, kur viņa nobaudīja dažas smalkmaizītes, kliņģerus un vienu maizes šķēli ar biezu sviesta kārtu. Netālu bija arī cepu­mi, bet tūliņ viņa nodomāja, ka "no šiem nekādas labās brokastis vis neiznāks", un pamazām virzījās uz Saišu ielu, kur bija apmetušies pavāri no Augšzemes. "Varbūt tur ir arī kādi, ko es pazīstu?" viņa prātoja.

Danai lēnām virzoties uz priekšu, smalkmaizīšu stendus nomainīja plaukti gan ar moderniem virtuves kombainiem, gan arī ierīces vecmodīgākai ēdienu gata­vošanai. Meitene kādu brīdi paskatījās, kā divi aparāti sacenšas, kurš ātrāk sakuls sviestu, tad gāja tālāk un redzēja vēl daudz jo daudz tehnikas.

Izspraukusies cauri tehnikas mīļotājiem, Dana drīz pamanīja virs drūbļiem paceļamies augstākas galvas. Cilvēku te bija diezgan daudz, un to vidū — arī vairāki pazīstami Augšzemes pavāri. Tiesa, Dana nebija tik ļoti aizrāvusies ar ēdienu gatavošanu, lai tos arī atcerētos un pazītu.

Meitene sadrūma. Vērojot pavārus, viņa atcerējās savu māti. Viņa par šo visu noteikti būtu sajūsmā, var­būt pati jau būtu ķērusies pie pavārnīcām un katliem, mēģinot sacensībās pārspēt vietējos. "Tomēr kādus no šiem svētkiem viņa noteikti ir piedzīvojusi, kad ar tēti šeit ceļoja," meitenei iešāvās prātā. "Viņi te bija vese­lus trīs gadus, bet to vairs neatceras." Dana joprojām nespēja aptvert, kāpēc vecāki atteicās no tādām atmiņām.

Meitenei gan bija stāstīts, ka tas noticis drošības dēļ un tā joprojām, bet pati kaut kam tādam diezin vai būtu spējīga piekrist.

-      Sveika, Dana! Ko labu atradi? Danu uzrunāja Milsa, kas bija viņai uzgrūdusies — šādā burzmā būtu grūti to neizdarīt.

-     Ak, sveika! Skatos, vai kāds no Augšzemes pavā­riem man nebūs pazīstams. Varbūt viņu vidū ir kāds no Latvijas.

Abas meitenes labprāt patērzēja gan par pavāriem, gan par virtuves mēbelēm un kādu brīdi pastaigāja apkārt. Tad viņām ienāca prātā palūkoties, kā veicas uzkodu gatavotājiem, un meitenes devās ceļā.

-    Taču man šķiet, ka ceļš līdz turienei mums prasīs vairāk nekā trīs stundas, tas ir, divas jamas, Dana pie­bilda, cenšoties tikt garām lielai karavānai ar augļiem, kas tika vesti, lai papildinātu kūciņas. Viņa sajutās ne­daudz lepna, ka atcerējusies, kādas te bija laika vienības.

-    Mēs varētu virzīties pa sānieliņām, Milsa piedā­vāja. Nāc! Es tev parādīšu īsāku ceļu.

Argekļu meitene nogriezās no Zelta ielas kādā ma­zākā ieliņā, kurai nebija nosaukuma un kura tik un tā bija gana pilna ļaužu. Toties šiem vismaz varēja paiet garām nespiežoties.

-     Parasti jau pa šīm ieliņām ir jāiet ilgāk, vairāk pa­griezienu un līkumu, bet šī diena ir viens no retajiem izņēmumiem. Līdzīgi ir Jaunā gada svētkos, kā arī Gais­mas svētkos, Uguns svētkos un Tiltu svētkos.

-    Kam tie par godu? Jaunais gads — to es saprotu, bet pārējie? Dana jautāja un lūkojās uz savu pavadoni, kas gāja pa priekšu.