Vecākais

Pārsteigtais Eragons atslīga atpakaļ krēslā, nelikdamies zinis par padomes locekļu tramīgajiem skatieniem. Falberds mirkli vil­cinājās pie durvīm, pēkšņi vairs nevēlēdamies doties projām, bet tad tomēr lēnām izgāja no telpas. Arja aizgāja pēdējā. Pirms aiz­vērt durvis, viņa palūkojās uz Eragonu, un viņas acīs atspoguļojās bažas un nelāgas priekšnojautas, ko līdz šim elfa bija veiksmīgi slēpusi.

Nasuada sēdēja, daļēji aizgriezusies no Eragona un Safiras. Tad nu mēs atkal esam satikušies, Jātniek. Tu mani nesveici­nāji. Vai esmu tevi aizvainojusi?

-   Neesi gan, Nasuada. Es nevēlējos runāt, jo baidījos pateikt ko nepieklājīgu vai muļķīgu. Pašreizējie apstākļi nav īsti piemēroti pārsteidzīgiem paziņojumiem. Eragonu sagrāba nepārvaramas aizdomas, ka viņus varētu noklausīties. Izlauzies cauri prāta cel­tajiem mūriem, viņš ķērās pie burvestības un noskandēja: -Atra nosu ivaise vārdo fra eld hornya… Tagad mēs varam sarunāties, nebaidoties, ka mūs varētu dzirdēt cilvēks, rūķis vai elfs.

Nasuadas saspringtā sejas izteiksme noskaidrojās. Paldies, Eragon! Tu pat nespēj iedomāties, cik vērtīga reizēm ir šī spēja. Viņas vārdi skanēja brašāk un pašpārliecinātāk nekā iepriekš.

Aiz Eragona krēsla sarosījās Safira. Pūķis uzmanīgi apgāja apkārt galdam un nostājās Nasuadas priekšā. Safira nolaida savu milzīgo galvu, līdz viena no safīrzilajām acīm ieskatījās Nasuadas melnajās acīs. Pūķis veselu minūti pētīja Ažihada meitu, tad klusi nosprauslājās un atkal izslējās pilnā augumā. Pasaki Nasuadai, Safira lūdza, ka skumstu līdz ar viņu šajā milzu zaudējuma brīdī. Un arī to, ka viņas spēkam ir jākļūst par vārdenu spēku, kad viņa stāsies Ažihada vietā. Vārdeniem būs vajadzīgs par sevi pārlieci­nāts vadonis.

Eragons atkārtoja pūķa vārdus, piebilzdams: Ažihads bija dižens vīrs, viņa vārds saglabāsies mūsu atmiņā uz laiku laikiem… Man tev kaut kas ir jāizstāsta. Pirms nāves Ažihads man uzdeva, nē, pat pavēlēja rūpēties, lai vārdenus nepārņemtu jukas. Tie bija viņa pēdējie vārdi. Arī Arja tos dzirdēja. Es biju domājis tos patu­rēt noslēpumā iespējamo seku dēļ, taču tev ir tiesības tos dzirdēt. Neesmu īsti drošs, ko tieši Ažihads ar teikto domāja, ko tieši viņš gribēja, lai es darītu, bet par vienu gan esmu pārliecināts: es vien­mēr ar visiem spēkiem aizstāvēšu vārdenus. Es vēlējos, lai tu to zinātu, kā arī to, ka man nav ne mazākās vēlmes uzurpēt vārdenu vadoņa vietu.

Nasuadas smiekli izklausījās vienlaikus cieti un trausli. Bet arī man taču nav atvēlēta vadoņa loma, vai ne? Jaunās sievietes atturība bija pagaisusi, atstājot tikai nosvērtību un apņēmību. Es zinu, kāpēc tevi šurp uzaicināja pirms manis, es zinu, ko mēģina panākt padome. Vai tiešām tu domā, ka garajos gados, strādādami plecu pie pleca ar tēvu, mēs ne reizes neapspriedām šādu apstākļu iespējamību? Es paredzēju, ka padome rīkosies tieši tā, kā rīkojās. Un tagad viss ir sagatavots, lai es varētu stāties vārdenu priekšgalā.

-   Tu netaisies pieļaut, ka viņi izrīko tevi? Eragons pārsteigts jautāja.

-   Netaisos. Lūdzu, saglabā Ažihada norādes noslēpumā. Nebūtu prātīgi tās izplatīt pa visu pasauli, jo cilvēki varētu nospriest, ka Ažihads savā vietā vēlējās redzēt tevi. Tas sašūpotu manu autoritāti un radītu nevajadzīgu viļņošanos starp vārde­niem. Viņš izteica to, kas, viņaprāt, bija jāsaka, lai pasargātu vār­denus. Es britu rīkojusies tieši tāpat. Mans tēvs… Viņa uz mirkli aprāvās. Es pabeigšu tēva aizsākto, kaut arī tas novestu mani nāvē. Es vēlētos, lai Tu kā Jātnieks to saprastu. Visas Ažihada ieceres, stratēģijas un mērķi tagad ir manējie. Es nepievilšu tēvu, būdama vāja. Impēi'ija tiks sakauta, Galbatorikss tiks nomests no troņa, un viņa vietā tiks iecelts pilntiesīgs un taisnīgs valdnieks.

Kad Nasuada beidza savu sakāmo, pār viņas vaigu noritēja asara. Eragons apstulbis skatījās uz meiteni, lieliski izprazdams viņas stāvokļa sarežģītību un ievērodams rakstura noteiktību, ko līdz šim nebija saskatījis. Un kas, tavuprāt, man būtu jādara vārdenu rindās?

Viņa ieskatījās Eragonam tieši acīs. Tu vari rīkoties tā, kā pats vēlies. Padomes locekļi ir stulbi, ja iedomājās, ka varēs pakļaut tevi savai varai. Tu esi varonis ne tikai vārdenu un rūķu acīs, arī elfi daudzinās tavu uzvaru pār Durzu, kad ziņas par to nonāks līdz viņu zemēm. Ja tu nostāsies pret padomi vai pret mani, mums nāksies piekāpties, jo cilvēki par tevi stāvēs un kritīs. Šobrīd tu esi varenākais starp vārdeniem. Bet, ja pieņemsi mani kā savu vadoni, es raudzīšu, lai viss notiktu tā, kā bija iecerējis Ažihads: tu kopā ar Arju dosies pie elfiem, turpināsi mācības un pēc tam atgriezīsies pie vārdeniem.

Kāpēc viņa ir tik atklāta pret mums? Eragons brīnījās. Un, ja viņai ir taisnība, vai tiešām mēs varējām noraidīt padomes prasības ?

Safira neatbildēja uzreiz. Lai nu kā, tagad jau ir par vēlu. Tu esi piekritis viņu vēlmēm. Es domāju, ka Nasuada ir tik atklāta tāpēc, ka tava burvestība ļauj viņai tādai būt, un vēl tāpēc, ka viņa cer: mēs nostāsimies viņas, ne vecajo pusē.