Eloina atkal nolieca galvu. Briežumāte ar mirušu briedēnu ir viena no sāpīgākajām ainām meža dzīvē. Mātes kavējas pie šiem mazuļiem dienām ilgi, gaidīdamas, kad jaundzimušais sakustēsies, vai ar kustībām mudinādamas to zīst, līdz beidzot, mokošas neizpratnes pārņemtas, dodas projām.
- Neraizējies! Eloina teica, jauzdama Brehina satraukumu. Brakena bija vārga, turpretī es tev dzemdēšu jauku, dūšīgu Izlūkotāju.
- Eloina, Brehins čukstus teica, man vajadzēs tevi uz kādu laiku atstāt. Dreils ir sasaucis padomi pie Mājvietas ozola.
- Un Izlūkotāji?
- Bandahs teica, ka mēs esot uzaicināti, bet, kad es atgriezos ielejā, neviens par to neko nezināja.
Eloina nodrebēja un vēlreiz mēģināja pacelt galvu. Brieža instinktīvā spēja nojaust briesmas ir tā galvenais ierocis savvaļas pasaulē.
- Esi uzmanīgs, Brehin! viņa brīdināja. Tu zini, cik Dreils ir greizsirdīgs.
Brehins nosprauslojās.
-Ja Dreils grib tevi iegūt, viņam jācīnās par tevi Anlaha laikā, viņš teica. Tāds ir likums. Un, ja viņš cīnītos, es to veco mīkstnadzi pieveiktu ar vienu ragu. Kaut vai ar salauztu ragu!
- Jā. Bet vēl ir Sgorrs un jaunāki brieži. Tiem nav ne likuma, ne pienākuma. Tāpēc esi uzmanīgs!
- Es būšu uzmanīgs un, kad atgriezīšos, neiešu projām no tevis līdz briedēna piedzimšanai.
Brehins maigi piespieda purnu Eloinai pie galvas starp ausīm un aizgriezies devās projām. Upītes otrā krastā viņš pamanīja ganāmies vecu briežu govi vārdā Brēka un aizrikšoja pie viņas.
- Brēka, viņš teica, Eloinai drīz sāksies dzemdības, un es esmu noraizējies. Vai tu varētu viņu uzmanīt, kamēr esmu projām?
Brēka uzmeta Brehinam piktu skatienu, jo gadu gaitā bija sākusi just nepatiku pret briežu tēviņiem, pat pret tādu Izlūkotāju kapteini kā Brehins. Tomēr viņa ar bijīgu piekrišanu nolieca galvu. Mazliet nomierinājies, Brehins devās projām pa ieleju uz tikšanās vietu. Tagad mēness debesīs jau bija veicis pusceļu un tālumā ap Mājvietas ozolu pulcējās liels briežu bars. Kad Brehins sāka kāpt pa nogāzi augšup, Eloina zem pīlādža nemierīgi sakustējās. Viņas acis sāpēs aizplīvurojās, un viņa ar pūlēm uzslējās kājās. Eloinas laiks bija pienācis.
Brehina vārdi, ka viņš spētu pieveikt Dreilu ar vienu ragu, bija patiesi. Dreils bija pavecs, jau gandrīz vienpadsmit gadu nodzīvojis šai pasaulē, un manāmi kliboja: kaut gan viņš sekmīgi spēja stāties pretī ne vienam vien jaunam briedim, brašākajam bara cīkstonim Brehinam viņš nebija pretinieks. Patiesībā Brehins būtu ticis galā ar Dreilu pat viņa labākajos gados, tikai tolaik tas būtu nozīmējis asiņainu cīņu. Brehins nekad nebija jutis godkāru vēlmi kļūt par briežu bara izredzēto valdnieku, tomēr pēdējā laikā apstākļi arvien biežāk lika viņam mest izaicinājumu Dreila varenībai.
Briežu bara noteiktā kārtība nav pārlieku sarežģīta. Lielā barā, kāds bija ari šis, parasti ir divi vai trīs simti briežu, kuri mēdz turēties kopā lielākās vai mazākās grupās atkarībā no draudzības un radniecības saitēm. Galvenais saistošais spēks briežiem ir Korpuss, kurā jāiekļaujas katram tēviņam, apliecinot uzticību Bara valdniekam. Otrs spēks līdzās Korpusam ir Izlūkotāji izredzētie brieži, kas iemantojuši šo stāvokli sava spēka un drosmes dēļ un parasti pēc dabas ir savrupnieki. Izlūkotāji ir jaunu ceļu meklētāji un cīnītāji, kas meklē jaunas ganību vietas un sargā baru no ārējiem plēsoņām. Paši svarīgākie Izlūkotāju pārstāvji iemanto kapteiņa vārdu un stāvokli, un to vidū bija ari Brehins.
Šī vienkāršā kārtība ir jūtams spēks, kas apvieno baru, un tā zaudē savu lomu tikai vēlu pavasari, kad brieži nomet ragus un bara hierarhija sairst, kā ari Anlaha laikā rudens sākumā, kad iestājas riesta dienas. Riests ir briežu gada ievērojamākais bridis, kad tēviņi cīnās nākamo draudzeņu dēļ un kārto savstarpējos rēķinus. Tikai un vienīgi šajā laikā var notikt tā, ka briedis met izaicinājumu Bara valdniekam, un tas parasti notiek reizi četros vai piecos gados. Taču Dreils nebija pieredzējis nevienu izaicinājumu jau vairāk nekā sešus gadus.
Iemesls nebija tas, ka neviens briedis šai barā nespētu viņu pieveikt, bet gan tas, ka barā bija ieviesta jauna kārtība. Ar dažādu izgudrotu goda nosaukumu un privilēģiju palīdzību Dreils bija sapulcinājis ap sevi pakalpīgu un uzticamu briežu pulku no Korpusa rindām. Tie vienlaikus bija Dreila miesassargi un savdabīgi slepenpolicisti, kas izspiegoja Korpusa dalībniekus un briežu govis, kā arī piegādāja ziņas par jebkurām neapmierinātības izpausmēm. Tiem bija dots dreiliešu vārds, un brieži pret tiem juta reizē naidu un bailes. Taču vislielākās bailes izraisīja šīs vienības vadonis Sgorrs, bezragu briedis, kuru Brehins pirms neilga laika bija redzējis grozāmies Dreila tuvumā.