Ugunsnesējs

-     Brān, viņš atbildēja, cienījama vecuma un varas priekšrocība ir tā, ka citi var cīnīties tavā vietā, ja vien proti valdīt. Tārns nekad to nesaprata. Ari Izlūkotāji to nespēja saprast. Kolkvaram bija šī iespēja, tomēr viņš ļāvās aklajiem Herlas instinktiem. Un tāpēc viņš dzīvo, Lielā Bara piesmiets un nievāts, un ir tikpat akls kā viņa ticība!

Brāns pārsteigts pacēla galvu, un viņa acis iegailējās dusmās.

-    Dzīvo? viņš izdvesa.

-    Nu, bet gana pļāpāts, Narls teica. Laiks rīkoties!

Narls spēji iemaurojās un nolieca ragus, un pēc šīs zīmes

daļa sgorriešu no apkārtējām nogāzēm sāka virzīties lejup uz Izlūkotāju pusi. Vairāki Izlūkotāji metās viņiem pretī, bet nākamajā brīdī atskanēja rēcieni no kalnu pārejas. No turienes uzbrukumā skrēja dambriežu pulks.

-    Uz priekšu! tos ieraudzījis, Dadzis iesaucās.

Dadzis, Teins, Brāns un vēl apmēram divdesmit Izlūkotāju metās pretī uzbrucējiem. Brāns un Teins skriedami nošķī­rās viens pa labi, otrs pa kreisi, un nākamajā brīdī ielejas galu piepildīja ragu klaudzoņa un dzīvnieku rēcieni. Tomēr cīņa norima tikpat strauji, kā sākusies. Teins nupat bija meties pašā cīņas karstumā un iedūris kādam briedim ar ledus žuburu, kad piepeši aptvēra, ka dambrieži bēg no viņiem atpakaļ uz kalnu pāreju.

-     Dzenamies pakaļ! viņš sajūsmināts uzsauca citiem un jau gribēja mesties auļos, bet tad viņu apturēja Dadzis.

-    Tein, kapteini Tein, atpakaļ! viņš pavēlēja. Tieši to viņi grib, lai mēs darām!

Teins atkāpās, un Dadzis aizveda pārējos pie ezera, kur Izlūkotāji gatavībā gaidīja. Brieži jutās pārsteigti, redzēdami, cik nedaudzi sgorrieši uzdrīkstējušies nokāpt no kalna. Tomēr drīz iemesls kļuva skaidrs, jo uzbrukumā atkal metās dambrieži. Sgorrieši uz nogāzēm negrasījās īsti iesaistīties kaujā, tikai izdarīja spiedienu no visām pusēm, cenzdamies atvilkt no galvenā pulka pēc iespējas vairāk Izlūkotāju, kamēr kaujā devās dambrieži.

Taču dambrieži cīnījās tikai īsu bridi, tad pēc katra uz­brukuma pagriezās un metās uz kalnu pāreju. Teins un Brāns ik reizes veda Izlūkotājus tiem pretī, drīz briežu ragi kļuva sarkani no asinim un vairāki dambrieži takas malās gulēja beigti.

-     Nekā briesmīga! Teins iesaucās, atgriezdamies no kārtējā uzbrukuma. Viņa kāju bija ķēris kāds manīga uz­brucēja rags, un tā asiņoja. Pārējie Izlūkotāji nebija nopietni ievainoti, un Teins priecājās, ka viņa pirmā īstenā Izlūkotāja pārbaude sokas tik veiksmīgi. Tomēr Dadzis paskatījās uz viņu ar drūmu nopietnību, jo dambrieži uzbruka jau piekto reizi un Dadzis bija aptvēris Narla nolūkus. Ienaid­nieks lēni izsūca Izlūkotāju spēkus.

Dambrieži atkal nāca uzbrukumā. Šķita, ka tiem nemaz nerūp pašiem savs liktenis, jo arvien vairāk pretējās puses karotāju mirdami gulēja zālē. Brāns ievēroja, kādas šausmas atspoguļojas dziestošajās acīs. Taču Dadzis redzēja, ka Izlū­kotāji sāk pagurt. Brānu un Teinu dedzīgie pūliņi šķita jau gluži nokausējuši. Turklāt ielejas galā sāka biezēt krēsla, ezers vakara gaismā kļuva bāls, un Izlūkotāji starp šķautņainajiem akmeņiem izskatījās pēc ēnām. Tomēr cīņa tur­pinājās ari tad, kad debesīs iedegās zvaigznes.

-   Vai domā, ka mēs spēsim viņus atturēt? Brāns iesau­cās, kad uz mirkli tikās pie ezera ar Dadzi.

Dadzis nemierīgi kārpīja zemi.

-    Ar dambriežiem tikt galā nav grūti, viņš atbildēja, kaut arī tie mūs ir nogurdinājuši. Tieši to Narls vēlas! Kad viņš sūtīs mums pretī sgorriešus, grūti paredzēt, kas notiks. Vislabākā iespēja mums būtu izlauzties. Kalnā mums ne­būtu nekādu izredžu, bet, ja izdotos tikt pārejas viņā pusē, atkal būtu cerība.

Bet tajā pašā brīdī no augšas atskanēja baurošana. Izlū­kotāji paskatījās turp un saprata, ka sgorrieši dodas projām no nogāzēm.

Vēl bija pietiekami gaišs, lai pāreja būtu saskatāma, un Brāns nodrebēja, redzēdams, ka ari dambrieži atkāpjas no kaujas lauka. Un tad pārejas vidū starp paretinātajām dam­briežu rindām parādījās sgorrieši, kas savā ceļā, grūstīdami un stumdīdami noasiņojošos dambriežus, devās uz priekšu. To bija apmēram simts. Tie tuvojās ciešās rindās, vēzēdami ragus. Uzbrucēji bija spēcīgi un cīņas spara pilni. Izlūkotāji satraukti saskatījās.

-   Uz priekšu! kāds briedis pēkšņi iesaucās. Kurš Izlū­kotājs dosies kaujā pirmais?

Saucējs bija Teins.

-    Es eju kopā ar kapteini Teinu! iesaucās Brāns un pierikšoja Teinam blakus.

Nākamajā mirklī viņiem līdzās bija ari Dadzis.

-    Mums jāmēģina izlauzties viņiem pa vidu! Dadzis izmisis iesaucās.

Dadzis redzēja, ka sgorrieši ir apstājušies un gaida, stā­vēdami nevainojami taisnās rindās. Apmēram četrdesmit brieži bija iznākuši pārējiem priekšā un kārpīja zemi.

-     Izskatās, ka viņi grib uzbrukt pa grupām tāpat kā dambrieži, Dadzis minēja. Vispirms mums jāpārbauda viņu spēks. Sadalīsimies divos pulkos! Brāns un es vadīsim vienu, un Teins otru. Nav svarīgi, kurš uzbrūk pirmais.

-    Es eju! Teins nekavēdamies piedāvājās.

-   Labi. Pārbaudiet viņus, tāpat kā dambrieži pārbaudīja mūs! Dadzis ieteica. Un ievēro, Tein: kad es saukšu, tūlīt skrieniet atpakaļ!