Pamazam vina atlaida savas bailes un sasprindzinajumu un saka runat ar virieti. Kad Igors ieteica pariet uz “tu”, vina atkal samulsa, bet pamaja ar galvu. Igors izradijas loti interesants sarunu biedrs, labi lasits, lasitprasmes (kas vinai bija svarigi), ar humora izjutu un taktu. Vins neslepa informaciju par sevi, runaja vienkarsi un ar mazliet humora. Izradijas, ka vinam ir 35 gadi (“desmit gadus vecaks”, vina uzreiz aprekinaja), dzivo viens sava dzivokli, vina vecaki dzivo Talajos Austrumos un nedoma parvakties pie sava dela. Pec instituta beigsanas Igors un vina draugi izveidoja nelielu uznemumu, kas nodarbojas ar lauku maju un kotedzu celtniecibu. Vinu uznemums guva lielus panakumus, un vins nopelnija labu naudu. Bija milota meitene, ar kuru vins grasijas preceties. Bet, kad uznemumam negaiditi radas finansiali zaudejumi viena partnera “ekscentriskuma” del, nacas to pardot, lai atmaksatu sodus, meitene uzreiz atrada sev jaunu “miloto” un aizgaja kopa ar vinu. Igors ilgu laiku cieta no vinas nodevibas, pec kuras vins ilgu laiku nevareja sazinaties ar meitenem un izturas pret visiem loti piesardzigi. Vini skiras ar draugiem no iepriekseja biznesa. Virietis nolema izveidot savu nelielu renovacijas uznemumu. Dazi vinu bijusie stradnieki piekrita sadarboties ar vinu, vini ari atrada izcilu dizaineru, un veiksme vinu atkal gaidija. Bet tagad Igors nevienam neuzticejas, vins pilniba kontroleja darba izpildi un kvalitati. Slinkie un hack stradnieki nekavejoties tika atlaisti. Palikusie bija atbildigi stradnieki, par ko sanema labas algas. Tapec uznemums atri ieguva atpazistamibu un labus ienakumus. Bet vina dzive vairs nebija sieviesu. Uz tiksanos ar Kapitolinu.
Vina runaja ari par sevi un savu gimeni, bet nerunaja par personiskam lietam. Lidz sim attiecibu tema vinai bija nepatikama, atminas joprojam bija sapigas.
Vinu tiksanas beigas Igors teica:
– Vai es varu tevi saukt par "pilienu"? Tas man atgadinas, ka satiku savu pavasari, kas lika manai dveselei atkal uzziedet. Un es loti velos doties pie taviem vecakiem un lugt vinu svetibu laulibai.
2. nodala.
Kapitolina Maksimovna Karpenko dzimusi neliela dienvidu pilsetina, 120 km attaluma no regiona centra, kur visi viens otru pazina un gandriz puse iedzivotaju bija viens ar otru radniecigi. Vina sanema savu vardu par godu vecvecmaminai no teva puses, lai gan mate velejas vinu nosaukt par Jelenu par godu matei. Vina meginaja parliecinat laimigo jauno tevu, ka vards Kapitolija tagad izraisis tikai izsmieklu un ka meitene visu muzu tiks kircinata, tacu vins bija nelokams. Majas vinu sauca milaja varda “Kapenka”.
Kapenkas vecaki visu muzu dzivojusi saja pilsetina. Mamma Anna Ivanovna stradaja vidusskola par krievu valodas un literaturas skolotaju, tevs Maksims Petrovics stradaja par galveno skolotaju vieteja skola un taja pasa laika macija fiziku. Un meitai nekas cits neatlika ka sekot vecaku pedas un ari klut par skolotaju. Vina, tapat ka vinas mate, izvelejas krievu valodu un literaturu.
Kapenkas vecaki bija no tas cilveku skirnes, kurus sauca par “no veciem laikiem”, kur gimenes jedziens bija neaizskarams, vini dzivoja saskana ar Domostroja prieksrakstiem. Neskatoties uz vira skarbo raksturu, Anna Ivanovna dzivoja kopa ar vinu laimiga lauliba, piedodot vinam jaunibas kludas, upurejot savas velmes un sapnus par kaisligu milestibu, ka ari samierinajas ar faktu, ka vinas virs aprobezojas ar sausiem skupstiem. vaiga, kad vins apsveica vinu kados svetkos. Maksims Petrovics nedzera, neballejas, ka saka, "vins nebija iesaistits sakaros, kas vinu diskrediteja". Vinam nepatika izradit “telu” maigumu, tapec gimene viss bija stingrs un pec noteiktas kartibas, pat pie teva vecakiem, pareizak sakot, pat vecteva. Tapec Anna Ivanovna atrada izeju 19. gadsimta romantiskajos romanos, rupigi, lai vinas virs nepamanitu, vina raudaja par gramatu varonu likteni, sapnoja par tadu milestibu, kad sirds deg un dvesele lust.
Ka skolotajiem vinu maja bija liela biblioteka, kurai Maksims Petrovics liela istaba izgatavoja sienas garuma plauktu; Vini no vira vecakiem ieguva trisistabu dzivokli veca trisstavu maja. Lai gan telpas bija mazas, Anna Ivanovna speja vinu dzivokli radit majigu sajutu.
***