No milestibas lidz naidam… un atpakal

Ne, bez milestibas vina pat neskupstos. Pat vinas dazu draugu un pazinu argumentacija, ka sekss ir labs sievietes veselibai, nevareja piespiest vinu parkapt savu principu. Un, kad vina to izteica saviem pieludzejiem, vini vienkarsi vinu pameta, dazi ar nicinajumu, citi grozija pirkstus pie deniniem, citi vienkarsi atbildeja, ka vini pat nav domajusi par nekadam nopietnam attiecibam, tikai seksu un neko vairak un meiteni. ar tarakaniem galva viniem neinterese.

Pec tuvinieku nodevibas skola Kapitolija iesaldeja visas emocijas un jutas. Kad stajos filologijas nodala, nopriecajos, ka kursa bija tikai ducis puisu, kuriem vina pat neintereseja, uzskatot, ka vina ir garlaiciga un peleka. Vinas kursa biedri pastavigi atradas aktivos meklejumos un pec tam lekciju laika energiski dalijas iespaidos ar draugiem. Kapitolija nevareja saprast, ka var tik brivi gulet ar vienu, pec tam ar otru un to visu saukt par “laimes meklejumiem”? Vai tiesam meitenes var tik brivi atdot savu kermeni bez savstarpejam jutam? Un es nesapratu tos puisus, kuri bija tik gatavi izveleties sev “draudzeni” tada pasa “laimes izslapusa” serija, sodien ar vienu, rit ar citu, un tas viss tika izskatits lietu kartiba. . Kur visa saja “partneru” mainu virkne var but patiesas jutas? Vina vienmer ignoreja savu “draugu” izsmieklu, kuri neticeja, ka vina netiecas pec “tiksanas” ar puisiem, vini vinu sauca par “muzigo jaunavu”, “ledus krekinga”, “neaizskaramo”. Kapitolija bija nepatikama, tacu vina devas talak un ticeja, ka satiks savu virieti, kuru liktenis vinai bija lemis.

***

Tagad vina paskatijas uz puski, ko Igors vinai pasniedza, un nezinaja, ko teikt. Viriesi vinai uzdavinaja ziedus, tacu tik milzigs puskis bija pirmo reizi. Sis puskis bija tik skaists, ka vina iekoda vaiga, lidz sapeja, lai neraudatu. Vina piespieda sevi panemt ziedus.

– Paldies, bet kapec? – Tas bija viss, ko vina speja pateikt, tik tikko izspiezot vardus caur sauso kaklu.

"Par to, ka satiku skaistako meiteni pasaule," smaidot atbildeja Igors, pasniedzot vinai puski. – Es gribetu tev ieteikt aiziet uz kafejnicu. Mes varetu viens otru labak iepazit un aprunaties. Es negribu Tevi pazaudet.

"Bet es neesmu gerbusies, lai dotos uz kafejnicu," ar bailem atbildeja Kapitolija, drudzaini atceroties, ka sodien bija gerbusies parastos gaisi pelekos lina svarkos un gaisi balta bluzite ar isam pusamam piedurknem, kura vina vairak izskatijas pec augsta. skolnieks neka vina vecuma meitene.

"Tici man, tu esi skaista jebkura apgerba," virietis atkal atbildeja ar smaidu. – Ludzu, laujiet man jus uzaicinat. Es zinu netalu vienu loti jauku kafejnicu, kas pieder manam labam draugam. Mana komanda tur veica remontdarbus. Taja pasa laika novertejiet musu darbu.

Vins atkal plati pasmaidija, kas vinu padarija tik… izskatigu, ka Kapitolija saprata, ka vel mazliet un vina kritis, jo kajas atteicas vinu turet. Peksni vinas prata iesavas prata doma – vai vina tiesam bija satikusi vinu, savu virieti, ar kuru vina veletos but laimiga, uzticeties vinam, justies mileta, vajadziga, vieniga?

Vinai loti patika kafejnica, bija loti jauka, kaut ka majiga. Un tiesam vareja just renovacijas kvalitati. Vina nekavejas pat ieskatities tualetes telpa, lai redzetu, ka tur viss ir visaugstakaja limeni, stingri, cienigi.

“Seit ir loti skaisti,” vina noverteja, kad Igors veica pasutijumu un vini gaidija, kad tas tiks pasniegts.