No milestibas lidz naidam… un atpakal

Edgars Auzins No milestibas lidz naidam… un atpakal

1. nodala.

– Mans mazais piliens, es jau sen gribeju pateikt, ka es tevi loti milu! Es tevi tik ilgi mekleju, tu esi vieniga, kuru es gribu milet! Tu kluvi par manas dzives, manas pasaules, gaisa jegu. Precies ar mani?

Igors iznema no kabatas cerinu krasas samta kastiti un pastiepa to uz atvertas plaukstas.

– Pilenit, es tevi ludzu, iepriecini mani. Es apsolu, ka busu tev labakais virs pasaule. Jus nekad to nenozelosit, kad mes apprecesimies.

Meitene apmulsuma sedeja sarkana, nepaskatidamas no galda. Vinai skita, ka visi restorana apmekletaji skatas uz viniem, rada ar pirkstu un smejas, kas vinai radija tik lielu velmi klut tik mazai un neredzamai. Saja laika pie galda tuvojas divi viesmili sniegbaltos kreklos, taurinos un melnas bikses. Viens rokas tureja milzigu sarkanu rozu puski, otrs sampaniesa spaini. Pec Igora zimes vini nolika ziedus ieprieks sagatavota vaze un spaini ar sampanieti uz galda un apstajas pie galda gaidosas pozas. Virietis viniem pamaja ar galvu, viesmilis panema sampaniesa pudeli, ar mikstu popsienu to atvera un graciozi ieleja burbulojoso dzerienu glazes. Igors turpinaja turet kastiti plauksta un skatities uz meiteni, saspringti gaidot vinas atbildi. Saja laika viniem tuvojas vijolnieks, kurs saka spelet loti maigu melodiju ar tadu entuziasmu, it ka pati vijole dziedatu par kaut ko personisku.

Meitene bija gatava izkrist pa gridu. Vina nebija tam gatava, kad Igors sodien vinu uzaicinaja uz restoranu. Un vinas apgerbs restoranam isti neatbilda sim bridim – vienkarsa tumsi zila kleita ar augstu apkakli, rotata ar aditu apkakli, tadas pasas aditas aproces uz garam piedurknem, vecas vienkarsas melnas kurpes ar zemiem papeziem. Vina tiesam negribeja seit nakt, bet virietis vinu pierunaja. Un tagad vina sedeja pie kada izskatiga viriesa darga uzvalka, sniegbalta krekla, uz kuru sanis skatijas visas restorana brivas sievietes, kuras acis vareja lasit: “Un ko vins atrada saja kalna. ? Es esmu vinas labaka."

– Pilite, man ieteica vienu restoranu, es gribu ar tevi tur aiziet, parbaudi, vai mani “reklamdeveji” nemelo. Mes vienkarsi paedisim pusdienas, neuztraucies, tu esi visskaistaka,” virietis teica, apskaujot meiteni ap vidukli.

Kad vina piekrita, vina pat neiedomajas, ka Igors, vinas virietis, ar kuru vina satikas gandriz gadu, vinu bildinas. Un tagad vina sedeja ar sarkanu seju no sajusmas un soka un baidijas kusteties. Un aiz loga mezonigi ziedeja abeles un cerinu krumi, supodami zarus vieglaja veja, it ka pierunadami meiteni piekrist priekslikumam.

– Pilenit, vai tu esi pret to? – virietis kluva noraizejies, kad vinas klusesana ievilkas.

Aiz sajusmas vina nespeja atbildet, meginot norit saspringto vardu kamolu, vina vienkarsi piekritosi pamaja ar galvu.

– Mila, vai es pareizi sapratu, ka tu piekriti?

Vina velreiz pamaja ar galvu, sakosdama lupas tik stipri, ka baidijas, ka iekodis tas, lidz tas noasinos. Virietis atvera kastiti, iznema no tas skaistu gredzenu, panema meitenes roku un uzlika vinai uz pirksta. Un saja laika pie kaiminu galdiniem sedosie apmekletaji, kas aptuveni piecas minutes veroja notiekoso, saka aplaudet, kas meitenei lika vel vairak nosarkt. Tikai pec desmit minutem, kad viesmili un vijolniece bija pametusi savu galdinu un parejie bija atgriezusies pie sarunam, vina speja paskatities uz virieti, kurs ar saspringtu uzmanibu un ceribam raudzijas vinas seja.

– Pilenit, tu esi sarugtinats? – jautaja Igors.

"Ne," vina pakratija galvu, "tas viss ir tik…negaiditi."

– Kapec, Pilenit? Vai tiesam gada laika, kad esam kopa, neesi redzejusi, ka esi man loti mila? Es tik ilgi gaidiju tadu meiteni ka tu un loti velos, lai mes klutu par gimeni, es tevi loti milu. Tikai ticiet man, es milesu un rupesos par jums. Nu, vai tu piekriti klut par manu sievu?

"Piekritu," vinai beidzot izdevas atrast speku smaidit. "Tikai es veletos, lai jus noteikti satiktos ar maniem vecakiem un lugtu viniem manu roku." Man tas ir loti svarigi.

Vinas dvesele ziedeja pavasaris, simtiem vecais ledus, kas bija spiedis vinas sirdi, bija izkusis, vina gribeja milet un but mileta. Bet vina lidz pasam beigam joprojam neticeja, ka sis virietis vinu mil, un noteikti nedomaja, ka butu gatavs vinai bildinat. Pirms tas dienas vini nekad nebija runajusi par savam jutam. Vina uztvera vina skatienus, bet pat nevareja iedomaties, ka vins pret vinu jut kaut ko vairak neka tikai draudzibu.