No milestibas lidz naidam… un atpakal

Kapitolija kopa ar brigadieru un diviem citiem stradniekiem iegaja sava kabineta. Igors Nikolajevics viniem sekoja un veroja, ka meitene ar entuziasmu stasta Arsenijam Fomicam par savam idejam. Vins klausijas un pamaja, piekritot, un pat ieteica kaut ko, lai padaritu to vel labaku. Skolotajas seja taja bridi bija tik skaista un gariga, ka Igors nevareja atraut no tas acis. Pec izskata visparastaka meitene, ne vecaka par divdesmit, gaismataina, ar parasto “skolotajas” frizuru “bulcina pakausi”, bet vinas tumsi zilas acis dzirkstija tik neparasta gaisuma un laipniba, ka neizprotami gara. -viriesa dvesele rosijas aizmirsta sajuta, kas atgadina maigumu, entuziasmu. Tad vins pamanija, ka vinas seju, skiet, veidoja talantiga telnieka milosa roka, glita, loti maiga, it ka no iekspuses mirdzosa. Un vina loti jauki nosarka, kad pamanija vina skatienu uz sevi.

Vins neiejaucas saruna starp skolotaju un vina meistaru, veroja vinus no malas, tacu vinam bija sajuta, ka sis meitenes siltums vinu apnem, liekot vina sirdij pukstet straujak. Kad vina atvadijas no stradniekiem, vins aizveda meiteni uz lieveni un piedavaja braukt majas. Vina atkal jauki nosarka un atteicas. Igors nolema neuzspiest notikumus, jo vinam joprojam bus laiks ar vinu runat un labak iepazit. Vins stingri nolema pats, ka noteikti daris visu, lai si meitene klutu par vinu.

***

Kapitolija gaja majas un atcerejas Igoru. Vina redzeja vinu tur klase, kas vinu veroja. Vina fiziski juta uz sevi vina skatienu, kas lika vinas sirdij pukstet straujak, tacu vina centas to neizradit. Kapitolija diez vai piespieda sevi nereaget uz vina uzskatiem un speja vienoties ar brigadieru, kurs izradijas absoluti briniskigs cilveks un pieredzejis specialists, un parrunat visu, ko vina veletos darit sava klase. Vini vienojas satikties pec divam nedelam un atvadijas.

"Nu, kapec vins uz mani ta skatijas? – meitene nemitigi domaja. – Un kapec jus piedavajat to istenot? Vai es vinam patiku? Nu, tas nevar but, Vins ir tik izskatigs, un es esmu tik… parasta. Ja vins gribes, vinam bus tik daudz meitenu, ka vinam nebus kur likt.

Aizmigdama vina nemitigi redzeja vina acis, kas vinu ciesi veroja, ar skatienu ieklustot vinas dvesele.

Kad vina pec divam nedelam ieradas skola, lielaka dala darba klase bija pabeigta. Griesti bija mirdzosi balti, nomainiti logi, sienas nokrasotas jauka gaisa persiku krasa, grida iztirita un svaigi lakota. Arsenijs Fomics smaidot klausijas vinas sajusminatajos vardos un apmierinati pamaja ar galvu. Tagad palika svarigakais – iekartot biroju pec vinas idejas.

Kamer vini runaja, atveras durvis un ienaca Igors Nikolajevics. Vins sarokojas ar brigadieru un veltija vinai savu spozako smaidu, kas lika vinai atkal nosarkt lidz pasam matu saknem.

"Kas ar mani notiek," Kapitolija sadusmojas, "kapec es ta nereageju uz so virieti? Un kapec vins ta skatas uz mani?

Vina atkal saravas un paspeja pabeigt sarunu ar brigadieru, tad atvadijas lidz nakamajai tiksanas reizei pec nedelas un izgaja ara. Igors vinu panaca uz ielas.

"Kapitolina Maksimovna, pagaidi," vins vinu sauca. – Es gribeju tev kaut ko uzdavinat.

Vina apstajas un ar izbrinu veroja, ka vins no savas dargas masinas aizmugureja sedekla izvilka lielu baltu un roza rozu puski. Vinai truka runas, kad vins piegaja pie vinas un pastiepa ziedus.

– Kapitolina Maksimovna, tas ir jums.

Vins staroja smaida un skatijas uz vinu ar savam tumsajam acim ar tadu maigumu, ka vina vel vairak bija pazudusi savas jutas un nezinaja, ko darit.

***

Vinai netika atnemta viriesa uzmaniba, vinai vairakkart stastija, ka vina ir skaista, olimpiades tante, kas vinu uznema pec skolas, macija vinai “sieviskas” gudribas, lai sava vienkarsaja kleita izskatitos pec damas, macija vinu verot. seju, lai izveidotu sev neuzkritosu grimu, kas izcel vinas maigo adu un tumsi zilo acu spilgtumu. Vini daudz laika pavadija sarunas, kas vinai deva tik daudz dzives gudribas. Lai gan vinas un vinas mates attiecibas bija uzticamas, krustmate kluva par vinas draugu, tuvako cilveku.

Pec koledzas beigsanas vinai bija vairaki pieludzeji, tacu vina nebija pieradusi pie tik “plasam” uzmanibas pazimem. Pec skolas, pareizak sakot, pat pec koledzas vina vairakas reizes meginaja atlauties komunicet ar viriesiem, tacu kaut kas liedza uzticeties sim attiecibam. Katru reizi vina tos aptureja, pat nesakot skupstities. Katru reizi, kad vina iedomajas, ka vini varetu iet talak par skupstisanu, vina jutas slikti. Vina nespeja piespiest sevi pat domat par to, ka varetu nonakt gulta ar kadu. Kada cita rokas uz vinas kermena, kada cita lupas glastija vinu – vina jutas nepatikami lidz tricesanai. Vina nejuta pat tuvu nekadu sajusmu, velmi pec tuvibas, mezonigu kaislibu, par ko vini raksta romantiskajos romanos.