No milestibas lidz naidam… un atpakal

Marfa Fedorovna dzivoja viena ar savu meitu Viktoriju, kas bija sesus gadus jaunaka par Kapitolinu. Vinas virs stradaja par celtnieku un pilnigi absurdi nomira darba, iekritot buvejamas majas kapnu linija, kad vinu meitai Viktorijai bija divi gadi. Tad mamma atbalstija savu kaiminieni bedas, palidzeja, ka vareja, un tad vini sadraudzejas, un kops ta laika tante Marfa biezi paradijas vinu dzivokli. Sievietes iegaja virtuve, kur pie tejas apsprieda jaunakas zinas, up un aah. Taja pasa laika Kapitolinai tika lugts pieskatit tantes Marfas meitu, kura auga ka diezgan kapriza un izlutinata meitene. Vina nekautrejas iet cauri Kapitolijas lietam, vareja kaut ko panemt, neprasot un neatdot, vina nemaz nesaprata, ka sada uzvediba ir nepienemama. Biezi man bija jadod Vikai kaut kas, ko vina bija panemusi, lai vina neuznaktu dusmu lekme. Vina bija aizvainota, kad Kapitolija vinai izteica komentarus, un ar asaram acis devas pie mates sudzeties. Kad kaimini devas majas, mate meitai lika but uzmanigakai pret Viktoriju, kura jau auga bez teva un kurai bija nepieciesama uzmaniba. Biezi Kapitolina bija spiesta panemt Viku no bernudarza vai doties pastaiga ar meiteni uz ielas, kur vina pilniba nepaklausija un meginaja aizbegt no savas "auklites". Vina biezi darija sikus netirus trikus un vienmer "parcela" savu vainu uz Kapitolinu. Mamma pat negribeja klausities meitas paskaidrojumus, vina tikai aizradija vinu un pieprasija, lai vina to vairs nedaritu. Ar laiku Kapitolija saprata, ka atteikties no nekaunigas kaiminmeitenes pieskatisanas, atrada nodarbes pulcinu zimesanas, dejosanas veida, kas aiznema visu vinas brivo laiku un majas atgriezas velu, tapec Vikas dienas aprupe vinai tika nonemta. . Bet tomer, kad tante Marfa ieradas pie viniem nedelas nogales, meitene tika nosutita uz Kapitolijas istabu, lai vina netraucetu sarunam.

***

Kapitolijai patika macities, vinai patika visi skolas prieksmeti, un vina pati nolema, ka skolotaju meitai nav tiesibu macities slikti. Vina vienmer bija noraizejusies, kad vina sanema “labu” atzimi un meginaja to labot. Klase vini skatijas uz vinu ta, it ka vina butu stulbi un skolotajas meita, un vini nesteidzas draudzeties. Meitenem pedejas klases attistijas loti specifiskas intereses – zeni, par kuriem vini visur un loti labprat apsprieda. Biezi vien diskusiju objekts bija ne tik daudz pasi puisi, bet gan vinu gimenu bagatiba, kas lautu jaunajai sievai dzivot bez darba. Sadas sarunas Kapitolijai bija svesas, vina uzskatija, ka milestibai jabut gaisai un sirsnigai, un meklet kadu labumu no sadas saiknes bija vienkarsi briesmigi. Ka var gribet preceties ar bagatu virieti, bet nemiletu? Tas ir ka sevis nodeviba, faktiski sava kermena pardosana par naudu. Ja milestibas nav, tad no kurienes ta naks? Vai nav labak atrast savu cilveku un tad stradat ar vinu gimenes laba, lai vinu majas butu pilna un majiga bloda, pilna ar berniem.

Ari pedejo klasu zeni saka intereseties par meitenem. Dazu starpa radas savstarpejas simpatijas, un vini saka celot pa pariem. Kapitolinai nesekoja neviens, iznemot skolas direktora delu Glebu Pereverzevu, kurs bija vispopularakais zens saja rajona. Gandriz visas meitenes sapnoja par draudzibu ar vinu, bet no devitas klases vins saka izradit uzmanibu Kapitolijai. Kad Anna Ivanovna par to uzzinaja, vina atkal aicinaja meitu uz izglitojosu sarunu.

– Mana meitene, es ludzu, atcerieties vienu lietu: ja jus pielaujat vienu kludu, jus saprotat, par ko es runaju, jus jau esat pietiekami vecs, un par jums tulit saksies sliktas sarunas. Noslepums vienmer klust skaidrs, un musu pilseta neko nevar noslept. Pat ja Glebs tagad saka, ka vins tevi mil, kas zina, ka vins izturesies velak, kad sasniegs savstarpigumu no jums? Tapec laujiet pirmo reizi but kopa ar savu miloto viru un likumiga lauliba. Un butu labi, ja starp jums valditu patiesa milestiba, ciena un sapratne. Atdot sevi bez milestibas nav jegas. Jus nespesiet saskatit visu so attiecibu skaistumu, maigumu un sirsnibu. Tad tu sapratisi, ka man ir taisniba. Tagad laiki ir mainijusies, un “tas pasas” attiecibas pirms laulibam vairs netiek uzskatitas par kaut ko tik apkaunojosu, ka tas bija musu laikos. Bet tomer, ka teica musu senci, rupejieties par savu godu jau no mazotnes. Ja jauneklis, kas jums patik, gaida lidz jusu kazam un lidz tam rupejas par jums, tad vins ir cienigs virs, un tas nozime, ka vins jus mil. Un tikai jus abi noteiksiet, ka izvertisies jusu gimenes dzive. Bet es velreiz ludzu, parupejies par sevi lidz kazam.

"Labi, mammu," Kapitolija samulsusi atbildeja.

– Meitin, saki, vai tev patik Glebs? Vai vins jums neko tadu nepiedavaja? – mamma jautaja.

"Man tas loti patik," vina neskaidri paraustija plecus. – Bet vinam seko daudzas meitenes. Es nesaprotu, kapec vins nevar atstat mani vienu. Vins neko nepiedavaja, tikai vienmer staiga man blakus.