No milestibas lidz naidam… un atpakal

Kops skolas laikiem vina neticeja, ka varetu atrast virieti, kurs vinu miletu, dzives stunda vinai bija parak sapiga. Kapitolija nekad nav uzskatijusi sevi par skaistuli, kas spej iekarot tadu virieti ka Igors. Vina redzeja, ka sievietes uz vinu skatas, zinaja, ka daudzi veletos ar vinu klut tuvaki, tacu vins nez kapec izvelejas vinu. Vinas dvesele ielauzas saubas un taja pasa laika vina bija laimiga. Vina bija vinu nelaimigi milejusi ilgu laiku. Un Kapitolijai skita, ka visas vinu tiksanas Igoram neko nenozime, ka vini ir tikai labi draugi un nav jegas uz kaut ko vairak ceret. Un tagad vinas sirds puksteja ceriba, ka vina bus laimiga.

***

Kapitolija satika Igoru darba un skola. Vasara skolas direktore Svetlana Vasiljevna vinai atzvanija no atvalinajuma uz darbu.

– Kapocka, musu sponsori nolema veikt nelielus remontdarbus dazas klases, tostarp jusu, pirms macibu gada sakuma. Naciet, ludzu, mums ar jums japarruna sienu krasa, un ir vel citi sikumi. Jus ari kaut ko teicat par dazam iekartam un plauktiem. Tatad, kamer ir iespeja, mums tas viss ir jaatdzivina, preteja gadijuma, kad musu sponsori daksis vairak. Tiekamies skola rit pulksten 10.

Skola, kura vina stradaja, celta pagajusa gadsimta piecdesmitajos gados, un vinas birojs nebija renovets gandriz kops skolas nodosanas ekspluatacija. Reizem berniem no griestiem krita apmetums, krasa gabalos lidoja no sienam, un logu ramji bija tik sausi, ka no plaisam nepartraukti naca caurvejs. Neraugoties uz to, ka regionala pilseta, kura tagad dzivoja Kapitolija, atradas Krievijas dienvidu regiona, ziema joprojam bija diezgan auksts, un vinai un studentiem nacas ietities siltas drebes. Ja citas klases dazkart vismaz tika remontets, tad vinas krievu valodas un literaturas klasi, kas atradas gara gaitena pasa gala, tada laime nez kapec apgajusi. Tapec Kapitolija bija sajusma, atri atvadijas no vecakiem, kur pavadija atvalinajumu, un steidzas uz autoostu.

Kad vina no rita ieradas skola, netalu no lievena vinu sagaidija skolas direktors un virietis, kurs izskatijas 35 gadus vecs, nedaudz virs videja auguma, tumsmatains, izskatigs un parliecinats par sevi.

– Kapitolina Maksimovna, iepazistieties, tas ir Igors Nikolajevics, uznemuma direktors, kurs veiks remontu musu vieta. Es tevi pametisu, un tu pats vienosies, ko darisi ar biroju. Es gribu teikt, ka ir nolemts veikt pilnigu jusu biroja remontu,” un Svetlana Vasiljevna aizbega.

Papildus remontdarbiem Kapitolina jau sen bija velejusies parveidot biroju, ko vina ieguva, kad ieguva darbu. Pirmkart, vina gribeja apgriezt rakstamgaldus, lai gaisma uz tiem kristu no pareizas puses. Vina ari velejas izveidot plauktu bloku, kas aptvertu visu sienu, jo tajos divos mazajos vecajos skapjos ar cikstosam durvim, kas vienmer veras, nebija visas gramatas un rokasgramatas, kuras vina velejas ievietot biroja. Un es gribeju izveidot sev ertu darba vietu. Vina vairakkart domaja, ka iekartos savu biroju, un tagad vinas sapnis varetu piepildities.

Vina pastiepa roku Igoram Nikolajevicam.

"Sveiki, mani sauc Kapitolina Maksimovna," un vina nosarka.

Vina jau bija pieradusi, ka vinas vards visiem lika pasmaidit, bet virietis ar nopietnu seju uzmanigi satvera vinas roku saveja un viegli to pakratija.

– Esmu loti gandarits. Tagad tik neparasts un rets vards. "Man atgadina pavasari," vins atbildeja, redzot vinas parsteigto skatienu. – Tas izskatas ka “piliens”, ka pavasari pilieni.

Vina vel vairak nosarka no vina vardiem un steidzas atnemt vinam roku.

– Ejam uz klasi, es tev paradisu, ko velos mainit.

Tikai tagad virietis pasmaidija un pamaja vinai ar galvu.

– Ludzu, pagaidisim mazliet. Tagad ieradisies mani stradnieki, es gribeju, lai jus visas savas idejas izstastiet tiesi manam meistaram, kurs seit komandes.

Vins paskatijas pulksteni.

– Viniem vajadzetu ierasties jebkura bridi. Maksimalais, apmeram piecu minusu laika. Mans Arsenijs Fomics ir loti atbildigs,” vins paskatijas apkart un pasmaidija. – Un tur vini nak.

Ap likumu paradijas neliels zils mikroautobuss ar uznemuma logotipu sanos un piebrauca pie skolas lievena. No tas iznaca sesi cilveki, gerbusies vienados darba apgerbos ar tadu pasu uznemuma logotipu uz jakam. Viens no viriesiem piegaja pie Igora Nikolajevica, sasveicinajas, pec tam pastiepa roku Kapitolijai un loti uzmanigi to paspieda.

"Mes esam gatavi doties," vins zinoja. "Paveli, saimniece," un piemiedza aci.