Imunoloģija, tas ir, serumi un potes, acīmredzot nelīdzēs, jo ne cilvēku, ne dzīvnieku organisms — vismaz pagaidām — neinficē jeb neskar, kā jums labāk patīk. Varbūt mums jāpaļaujas uz izsmidzinātu antibiotiku plašu izmantošanu, bet pagaidām vēl nav izdevies atrast antibiotiku, pret kuru organisms būtu pietiekami jutīgs. Pa to starpu, pēc mūsu domām, labākais līdzeklis, kā apturēt pazemes postījumus, ir piepildīt tuneļus un kolektorus ar kādu inertu gāzi. Mēs arī esam atklājuši, ka atmosfērā, kas sastāv no slāpekļa un ogļskābās gāzes, baktēriju reproducēšanas ātrums var samazināties, un, cik man zināms, — viņš paskatījās uz brigādes ģenerāli, — jau tiek organizēta šo gāzu nogāde pie visām galvenajām metro ieejām un kanalizācijas lūkām. Man jāpiezīmē, ka mūsu rīcību vada tīri empīriski meklējumi, jo nav nekādu precedentu. Ceru, ka pēc pāris dienām man būs jums ziņojams kaut kas patīkamāks. — Viņš pagriezās pret ģenerāli. — Tas man ir viss, pateicos par uzmanību.
Ģenerālis atkal piecēlās.
— Paldies, ser Frenk, bet tagad, komisār, jūs varbūt īsi informēsiet mūs par veiktajiem pasākumiem.
Policijas komisāra vietnieks, smagnējs, gauss vīrietis, lēni izčāpoja priekšā ar papīru žūksnīti rokā. Viņš sevišķi necentās slēpt savu koknejieša akcentu, kas, nenovīžu vārdiem runājot, kļūstot jo stiprāks, jo augstāku rangu attiecīgais cilvēks ieņemot. Apgalvoja, ka viņš to uzsverot, lai atgādinātu ļaudīm, ka viņš iesācis kā vienkāršs konstebls Heknijas iecirknī…
— Mūsu galvenais uzdevums ir evakuēt iedzīvotājus no šī rajona visīsākajā laikā. Kā tas darāms, manuprāt, sīki pastāstīts kara gadījumam izstrādātajos evakuācijas plānos, un tie jums visiem ir. — Viņš palūkojās uz klausītājiem, kuri atkal piekrītoši pamāja ar galvu, un rakņājās tālāk pa saviem papīriem. — Kā rāda jūsu fotokopijas, ir trīs galvenie dezinfekcijas centri: Čaringkrosas, Jūstonas un Sentpankra- sas stacijās. Doktors Fanings pastāstīs par tām sīkāk. Es aprobežošos ar to, kā mēs plānojam pārvietot cilvēkus. īsi sakot, tie iedalāmi pastāvīgajos iedzīvotājos un iebraucējos. Tā kā rajons tiek norobežots, pircēji, provinciāļi, tūristi un tā tālāk ārā vairs netiek, un mēs nolēmām viņus izvest pirmos. Ārkārtējais stāvoklis dod mums pilnīgas tiesības rekvizēt īpašumu, un tāpēc mēs piekodinām visiem viesnīcu īpašniekiem šajā rajonā, lai ieliek pēc iespējas vairāk gultu un pieinitina visus, kas pastāvīgi nedzīvo zonā — vismaz tik ilgi, kamēr mēs varēsim viņus izvest.
Vissteidzamākais uzdevums ir atbrīvot vietas abās lielākajās slimnīcās — Juniversitikoledžā un Caring- krosā. Uz zonu ir nosūtītas ātrās palīdzības mašīnas, un mēs ceram izvest visus slimos, kuri… mm… var paiet paši, līdz pusnaktij. Tiek radīts speciāls dezinfekcijas centrs, — viņš parādīja kartē, — Rīdžents- parkskvērā, tā ka slimos varēs apstrādāt atsevišķi no veselajiem.Tas dod mums, rēķinot pēc kara laika normām, divi simti trīsdesmit brīvas slimnīcas gultas. Ja ārkārtējais stāvoklis ieilgs, mums katrā ziņā būs darīšana ar dažādām slimībām …
Kad slimnieki un iebraucēji būs izvesti, mēs ķersimies pie pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Katram pirms zonas atstāšanas, protams, būs jāiziet pilns dezinfekcijas procedūru cikls. Mašīnas ar skaļruņiem jau patrulē pa ielām, izskaidrojot cilvēkiem, kas jādara, un izplatot lapiņas ar instrukcijām. Tas prasīs savas sešpadsmit vai astoņpadsmit stundas, un es baidos, ka sākumā izcelsies zināms sajukums.
Galvenais, ko mēs varam panākt jau šobrīd, ir, lai visi paliktu savās vietās. Vispirms lai iet uz tuvāko posteni, dabū jumtu virs galvas un paliek, kur ir. Sers Frenks man jau agrāk teica: jo vairāk cilvēku staigās pa ielām, jo drīzāk viņi iznēsās šo sērgu, lai kas tā arī būtu, tā ka es devu saviem ļaudīm rīkojumu iztīrīt ielas. Dažiem acīmredzot būs jāstaigā — ārstiem un tā tālāk —, un tiem mēs izsniegsim īpašas apliecības.
Es baidos, ka veidojas kriminālelementiem labvēlīga situācija un ir iespējams dažādu noziegumu pieaugums. Kas attiecas uz pūli, tad tas mums lielas raizes nesagādās, bet mēs katram gadījumam, kā saka, esam norunājuši ar ģenerāli Pauelu par speciālu ierīču piegādi cīņai pret dumpiniekiem. Ir veikti pasākumi, lai apbruņotu līdz zobiem apkārtējo rajonu policistus, un arī mēs paši ievedām zonā aizsargekrānus, ieročus šaušanai ar gumijas lodēm un balonus ar gāzi CS, Tas viss glabāsies katrā postenī. Bet tagad, doktor Fening, vai jūs mums nepastāstītu par dezinfekcijas sistēmu?
Līdzko komisāra vietnieks bija apsēdies, sacēlās balsu dūkoņa — speciālisti salīdzināja piezīmes un dokumentus.
Fenings, slaids, gadu trīsdesmit vecs sportiska izskata cilvēks, viegli uzlēca uz paaugstinājuma, no- kremšļojās, lai pievērstu sev uzmanību, un nepacietīgi gaidīja, kamēr norims troksnis. Viņš runāja ātri un viegli: