Mutants-59 plastmasu ēdājs

— Vakuumā ūdens no mūsu piliena iztvaikos. Kad tas būs noticis, fosforvolframskābe kā plēvīte nogulsnēsies uz visiem materiāliem ķermeņiem, kādi vien ir preparātā. Redziet, elektronu mikroskopam visi bioloģiskie objekti ir gandrīz caurspīdīgi, turpretī vielas, kurās ir metāli, izskatās melnas.

— Tātad visam, kas ir bioloģiskas dabas, jāizskatās… ļaujiet padomāt… pēc tīra laukumiņa melnā oreolā.

— Jā, jūs esat labs novērotājs, Džim. Preparātam jābūt gatavam.

Bikens atvēra ventili, ielaizdams gaisu atpakaļ jumolā. Šņākoņa pamazām apklusa. Pacēlis jumolu, viņš izņēma no tā apakšas filtrpapīru ar sietiņu un nesteidzīgi gāja pie mikroskopa. Skenlons sekoja viņam un aizvēra vieglās, labi pielāgotās durvis.

Bikens ievietoja sietiņu preparātu turētājā, tad, veikli grozot vadības rokturus, nostādīja mikroskopu darba režīmā. Ekrāns zem radiācijas drošā stikla pašā kolonnas apakšā iegaismojās zaļš, mezdams ēnas uz saspringtajām zinātnieku sejām. Bikens pagrieza preparā-a tālvadības pogu. Līnijas uz ekrāna sasvar- stījās un nozuda, pēc iam atkal parādījās un palika.

Kādu minūti abi nosēdēja nekustēdamies un ne vārda nerunādami.

Uz ekrāna bija redzami simtiem tūkstošu caurspīdīgu taisnstūrīšu, un katram no tiem apkārt bija tumšs oreols. Nebija nekādu šaubu, ka tie ir baktēriju elektroniski attēli.

— Labāk pasaukt Raitu, — ieteicās Skenlons.

12

Bikens sniedzās pēc telefona klausules.

Ārkārtējais kontrolpostenis bija uzbūvēts 1945. gadā. Novietots apmēram divdesmit metru dziļumā zem kavalērijas gvardes parādes laukuma, tas veidoja daļu no pazemes tuneļu, sakaru centru un dzīvojamo telpu kompleksa, kas aizsniedzās uz ziemeļiem līdz pašam Trafalgar- skvēram, bet uz austrumiem zem Vaithollstrītas līdz Kara ministrijai. Tā bija vesela pilsēta, no kuras varēja vadīt visu valsti, neuzkāpjot virspusē.

Kontrolposteņa sienas bija nostiprinātas ar baltiem dzelzsbetona balstiem, grīdas klātas ar zaļu linoleju. Vienu no sienām gandrīz visu aizņēma projekcijas ekrāns, kura priekšā bija vesels jukums pulšu ar dažādu krāsu telefoniem, gaisa trauksmes mikrofoniem un televīzijas ierīcēm. Pārējo telpas daļu aizņēma uz ātru roku sanestu dažādu krēslu rindas.

Gaiss bija zils no tabakas dūmiem un pilns nemierīgas balsu dūkoņas: te bija sapulcējušies ap piecdesmit cilvēku, daļa formas tērpos, daļa vienveidīgi pelēkos civiltērpos. Atmosfērā jautās apvaldīts spriegums.

Vairumam klātesošo jau bija pāri piecdesmitiem. Sejas liecināja, ka šie cilvēki pazīst varu un apziņas savas personas iespaidīgumu. Tie bija cilvēki, kas nebaidītos no atbildīgiem lēmumiem, vienalga, vai tie pareizi vai nepareizi.

Pirmajā rindā piecēlās plecīgs vīrietis brigādes ģenerāļa formā. Paskatījies apkārt, viņš ar pirkstu kauliņiem paklaudzināja pa pults virsu, lai pievērstu uzmanību. Sarunas it kā negribīgi noklusa. Mierīgi kā cilvēks, kas radis pavēlēt, rokas kabatās sabāzis, ģenerālis teica:

— Džentlmeņi! — Viņš uzmeta skatienu pulkstenim. — Es domāju, sāksim.

Viņš piegāja pie pults ekrāna priekšā un ieslēdza zummeru.

— Daudzi no jums, es domāju, ir lietas kursā, bet vispirms es gribētu jūs savstarpēji iepazīstināt. Jūs atveda uz šejieni lielā steigā, un par to es jums atvainojos, taču mēs esam darījuši visu iespējamo, lai apgādātu jūs ar pagaidu mitekļiem. Misters Rigss, — viņš ar galvu norādīja uz civilā ģērbušos cilvēku, kas stāvēja pie durvīm, — izsniegs jums kartītes ar jūsu istabu numuriem un norādījumiem, kā tur nokļūt. Tuneļu sistēma ir diezgan sarežģīta, un es lūgtu jūs stingri ievērot uz kartītēm atzīmētos virzienus, jo mūsu.. hm … drošības dienesta darbinieki pilda savus pienākumus… ļoti cītīgi. — Viņš vēsi pasmaidīja. — Jums visiem tiks izdalīti pazīšanas žetoni, tā ka es varu sākt. Operācijas medicīniskā puse ir sera Frenka Deila pārziņā.

Viņš norādīja uz sirmu askētiska izskata vīrieti otrā rindā, kurš neveikli mēģināja piecelties un paklanīties. Ģenerālis ar roku norādīja uz katru, par ko bija runa.

— Policijas dienestu un transporta kontroli vada policijas komisāra vietnieks. Pazemes transportu — misters Hollands. Karaspēka pārvietošanās notiek šeit klātesošā ģenerāļa Fenvika vadībā, viņam palīdzēšu es. Dezinfekcijas centru darbību vada doktors Fenings, Lielās Londonas municipalitātes galvenais ārsts… Jūs droši vien jau ievērojāt, kādus drošības

pasākumus mēs esam veikuši. Tie ir nepieciešami un izriet no likumiem, kas ir spēkā valdības uzturēšanās rajonā. Ceru, ka jūs šo dokumentu esat lasījuši.

Viņš pārlaida acis klausītājiem, kuri piekrītoši pamāja ar galvu.

— Tagad ar jūsu atļauju, ser, — viņš mazliet pagriezās pret ģenerāli Fenviku, kas nevērīgi pameta ar tuklu roķeli, — aplūkosim problēmu konkrēti.

Ģenerālis piespieda pogu, un uz projekcijas ekrāna viņam aiz muguras zaļām līnijām iedegās Londonas centra karte.